Raksts

Politiskas pārdomas sestdienā


Datums:
08. oktobris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Nu, ko? Muļļāšanās ap nākamo valdošās koalīcijas sastāvu turpinās. Bijis interesanti vērot, kā vienā latviešu sabiedrības spārnā veidojušās absolūtas šausmas par to, ka valdībā varētu būt Saskaņas centrs.

Cik var spriest, Olga Rajecka vēl nav pārcēlusies uz Austrāliju, bet protesti bijuši, Zatlers par “nodevēju” nosaukts, piketi organizēti. Kāds asprātis rakstījis, ja Zatlers uzskata, ka SC koalīcijā jāņem, lai ņemtu vērā vienas trešdaļas vēlētāju balsu, tad acīmredzot viņš uzskata, ka nav jāņem vērā divas trešdaļas. (Piedevām nekāda trešdaļa jau no 28 procentiem ar kapeikām nesanāk — ja ļoti vajag, tās ir septiņas divdesmitpiecdaļas, bet trešdaļa tā nudien nav.) Taču te nu ir neizdarība tandēmā ar liekulību no Vienotības puses, jo nav jau gluži tā, ka Vienotībā nekad neviens nav runājis par to, ka SC valdībā tomēr varētu paņemt. Un joprojām domāju, ka pasaule nebeigsies, ja tas tā arī notiks. Galu galā, SC un to veidojošās sastāvdaļas tikai minimāli visos pagājušajos 20 gados ir tikusi pie kloķiem. Ja izrādīsies, ka SC ministri tik tiešām cenšas Latvijas Republiku iebīdīt kaimiņvalsts lāča ķetnās, vai arī, ja izrādīsies, ka viņi ir tikpat bezatbildīgi par valsts finansēm koalīcijā, kā viņi ir bijuši opozīcijā, tad nav jau tā, ka Saeimā nav citu koalīcijas variantu. Jā, arī versija, kurā ZRP un Vienotība ir kopā ar Nacionālistu apvienību. Tā būtu koalīcija ar 56 balsīm. Ar SC, sanāk 75 — ja kas, tad pietiekami daudz, lai grozītu Satversmi. Šķiet, politikāņi ir nolēmuši bumbu atstāt Valsts prezidenta laukuma pusē, paskatīsies, ko šis teiks un tad domās tālāk. Tā saucas atbildība par valsti? Vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka Latvijai patlaban ir pietiekami nopietni mērķi, kurus būtu jāsāk risināt ātrāk nevis vēlāk? Protams, Saeimas pirmā sēde pēc vēlēšanām ir noteikta Satversmē, bet skaidrība par koalīciju ļaus izvēlēties ministrus, un viņi pat pirms tam varēs sākt lūkoties, ko darīt un kā. Te nu nav tas brīdis, kad visi var laiski zvilnēt un domāt, gan jau viss būs OK. Valsts budžets, nākamais Eiropas Savienības finansēšanas periods, izglītības reformas, veselības aprūpes reformas … daudz darāmā, vai tiešām tagad ir pareizais brīdis iepauzēt? Nav.

Taču jādomā arī par to, cik lielā mērā politikāņi vispār ir spējīgi uz kaut ko sakarīgu. Šodien vienā no laikrakstiem ir plaša intervija ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kurā viņa kārtējo reizi stāsta to, ko viņa ir stāstījusi atkal un atkal un atkal un atkal un atkal un atkal visu to gadu garumā, kurus viņa ir pavadījusi kā valsts galvenā auditore. Valsts budžets tiek veidots, labots, papildināts bez jelkādas īstas izpratnes par kopējiem mērķiem ilgtermiņā. Eiropas nauda vairāk “apgūta” uz papīra, nevis natūrā. Nav ilgtermiņa plānošanas. Virsraksts intervijai: “Vai tiešām ir tik grūti domāt par valsti?” Nudien, vai tik grūti? Kontroliere min piemēru: Jau trīs gadu garumā katru gadu rudenī izrādās, ka pietrūkst naudas neatliekamai medicīnas aprūpei. Katru gadu jāmeklē papildu līdzekļi. Vai tas liecina par plānošanu? Neliecina. Valsts budžeta deficīts šogad rādās esam par gandrīz 400 miljoniem latu lielāks nekā sākumā bija paredzēts. Kam negadās, bet labi tas vienalga nav, ja jau reiz valdībai viens konkrēts ilgtermiņa mērķis tomēr ir kabatā — pēc diviem gadiem un pāris mēnešiem pievienoties eiro zonai. Budžeta deficīts šajā ziņā tomēr ir pietiekami nozīmīgs rādītājs.

Ir arī atraugas no neizdarības pagātnē. Vakar man radio raidījumā bija cilvēks no Latvijas Autopārvadātāju asociācijas jautājumā par to, ka daudzviet Rīgā un citur Latvijā transportēšana notiek, teiksim, neoficiāli. Cilvēks nopērk autobusu vai mikroautobusu un sevi uzskata par pārvadātāju, lai arī tā tomēr ir joma, kurā ir nepieciešama licencēšana. Izrādās, viena problēma ir tā, ka likumā tā īsti nav definēts, kas ir regulāri un kas — neregulāri pārvadājumi, un tāpēc te veidojusies sava veida pelēkā zona ar visu no tā izrietošo. Vai neviens par to nav domājis? Ir domājis. Trīs reizes Autopārvadātāju asociācija Saeimā ir iesniegusi attiecīgo likumprojektu, un trīs reizes “gudrās galvas” to ir noraidījušas. Vai tas neliecina, ka aiz balsojuma, kura acīmredzamais mērķis ir likumu atstāt nesakārtotu, stāv kaut kāda nauda un kaut kādas intereses? Liecina. Un arī tas ir jautājums, kas atbilst Valsts kontrolieres intervijas virsrakstā uzdotajam jautājumam: “Vai tiešām ir tik grūti domāt par valsti?” Un domāt par to, ka “neoficiālie” pārvadātāji diez vai, piemēram, rūpīgi maksā nodokļus? Laikā, kad ar nodokļu iekasēšanu tā ir kā ir?

Un, pēdīgi, ziņots, ka Puzes ķeizars ir nolēmis, ka viņa pārvaldītajai pilsētai ir vajadzīga pašai sava nauda, tie būšot “venti.” Manuprāt, varam iet vēl tālāk. Ļausim Puzes ķeizaram izveidot pašam savu neatkarīgu ķeizaristi un vienkārši no valsts atdalīties. Gribēs ar Latviju tirgoties? Lai maksā tarifus. Produkti plūdīs Ventspils virzienā, bet caur Latvijas teritoriju? Tas pats variants. Valūtas maiņas tarifu starp “ventiem” un latu varēs noteikt latam par labu. Latvijas tiesām vairs nebūs jānodarbojas ar bezgalīgo procesu, kas saucas Lemberga tiesāšana, tās varēs pievērsties citiem būtiskiem jautājumiem (piemēram, jautājumam par kādreizējās “Tautas” partijas spīdekles Muižnieces lomu protokola viltošanā).
Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!