Diez vai kāds šaubās, ka savu īsto viedokli par viendzimuma attiecību atzīšanu Zatlers pauda otrdien (“cilvēki dibina viendzimuma partnerības un mums ir valstī jāpalīdz šiem cilvēkiem viņu partnerībās”). Jo skumjāk bija klausīties prezidenta demaršu trešdien (Mozaīkas likumprojekti paredzot “legalizēt viendzimuma attiecības, pielīdzinot tās likumiskai laulībai …” un tāpēc “nav pieņemami” ).
Pielišķēšanās homofobiem bļauriem nestiprina manu cieņu pret prezidenta kandidātu Zatleru. Tomēr esmu gatavs samierināties ar šo epizodi, ja savu iespējamo pārvelēšanu prezidents izmatos, lai rīkotos atbilstoši saviem uzskatiem, tai skaitā atbalstot viendzimuma attiecību atzīšanu. Zatlers pēdējos četros gados ir izrādījis tendenci uz morālu domāšanu un neatkarīgu rīcību. Šī tendence Latvijas politikai nav īpaši raksturīga, un nav pamata aizdomām, ka tā ir raksturīga citiem prezidenta amata kandidātiem. Politiskā mugurkaula trauma nav ši konkrētā politiķa, bet gan visas Latvijas politiskās vides problēma.
“Labs cilvēks” nav profesija. Gan tādā ziņā, ka labi politiski nodomi un progresīvie uzskati nav realizējami ārpus politiskās varas, gan tādā, ka nodomi un uzskati kaut ko nozīmē tikai savienojumā ar politisko drosmi. Zatleram atliek tikai cerēt uz pārvēlēšanu kā arī uz to, ka ceturtdienas paziņojums nekļūs par epitāfiju viņa politiskajai karjerai.