Foto: decafinata
Repšes jaunās biedrības dibināšanā iesaistīto cilvēku karjera atspoguļo vienu no Latvijas mediju attīstībai postošākajām tradīcijām — politisko paralēlismu.
Nav skaidrs Einara Repšes veidotās biedrības “Latvijas attīstībai” politiskais potenciāls, bet ir ļoti skaidra tās pārstāvju saikne ar ietekmīgiem Latvijas mediju uzņēmumiem.
Nē, man nav nekādu īstu (un nelabu) aizdomu un pat versiju. Tikai sakritības norāda, ka bijušie un topošie politiķi (kā gan lai viņus[ 1 ] sauc, ja īstas skaidrības nav?) no jaunās biedrības ne tikai nule uzsāktajā iespējamā topošā politiskā spēka veidošanas procesā atkārto jau citkārt redzētos scenārijus, bet kopē arī Latvijas “tradīciju” politikā dažādās formās sadarboties ar medijiem. Šī fenomena dēļ liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem piedāvātās informācijas ir politiski angažēta.
LETA un politika
Katrs var pulcēties biedrībās, tas ir pat pozitīvi. Tomēr biedrības mēdz būt dažādas — veidotas visvisādu mērķu realizācijai. Ja “Latvijas attīstībai” būtu puķu audzētāju, jahtu mīļotāju vai cita jauka hobija pārņemtu cilvēku biedrība, jūs še redzētu citu rakstu. Ja biedrība “Latvijas attīstībai” skaidri izklāstītu savu politiskās darbības vīziju un katra tās dalībnieka nākotni politikā, nevis koķetētu par tematu „būsim/nebūsim partija”, arī būtu mazāk iemeslu apspriest biedrības dibināšanas faktu. Taču tagad ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētāja Agra Strautnieka vārds biedrības dibinātāju sarakstā ir mulsinoša ziņa. Pati ziņu aģentūra to nav komentējusi vai skaidrojusi šo jaunumu.
Lursoft datu bāzē rodamā informācija liecina, ka Agris Strautnieks ir ne tikai augsta ziņu aģentūras LETA amatpersona, bet viens no ietekmīgiem tās līdzīpašniekiem. 99,66% aģentūras LETA daļu pieder SIA “Baltijas informācijas grupa”[ 2 ]. Šajā uzņēmumā vietām apmainījušies Agris Strautnieks un viņa priekšnieks ziņu aģentūrā, tās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns: Strautnieks ir valdes priekšsēdētājs, bet Barkāns — valdes loceklis, liecina Lursoft informācija. Abiem minētajiem ziņu aģentūras vadītājiem pieder 33,33% SIA “Baltijas informācijas grupa” daļu, savukārt atlikusī šī uzņēmuma trešdaļa tikusi SIA „Dyaltos Capital”.
Ja esam pieraduši domāt, ka laikraksti mēdz ieņemt kādu pozīciju (labāk tomēr pozīciju nevis partijas rupora lomu), tad ziņu aģentūra tās vadītāja personā kā neslēpta politisku procesu sastāvdaļa ir jauns pavērsiens. Tās politiskajai neitralitātei ir pat lielāka nozīme, jo ziņu aģentūra piegādā ziņas profesionāļiem, tātad — citiem medijiem, kā arī daudziem klientiem būtiskās valsts pārvaldes iestādēs un biznesa struktūrās. Ziņu aģentūrai diezin vai vajadzētu raisīt šaubas par tās jaunumu atlases profesionālismu, neitralitāti, objektivitāti. Bet LETA valdes priekšsēdētāja vietnieka atrašanās jaunās biedrības dibinātāju rindās liek domāt, vai uzņēmuma ziņu veidošanas politika būs brīva no citām, ar aģentūras darbu nesaistītām tās vadītāja interesēm. Agra Strautnieka komentāru par sava maizes darba un biedrošanās savstarpējām kopsakarībām atrast neizdevās, bet apņēmību turpināt veidot neietekmētas ziņas pauda ziņu aģentūras galvenais redaktors[ 3 ].
Ja Agris Strautnieks, kā izklāstīts dažādās publikācijās[ 4 ], ir viens no biedrībā iesaistītajiem uzņēmējiem, kuri nedomā piedalīties biedrības plānu realizācijā politikas formātos, tad projekts ir grūti izprotams vai arī ļoti atgādina biznesa ļaužu un mediju ietekmes apvienošanu Šlesera un Šķēles kustībā “Par labu Latviju” pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Man gribas ticēt, ka aģentūras LETA piedāvātajai informācijai nebūs nekā kopīga ar politiķu un uzņēmēju interesēm, kas sastapušās jaunajā biedrībā. Tomēr lietas nav tik vienkāršas, jo visu pagājušo gadu vēl cits biedrības “Latvijas attīstībai” dibinātājs Dans Titavs varēja regulāri izteikties vienā no LETA medijiem — žurnālā “Kapitāls” viņam bija sava viedokļu sleja.
Ja zinām, ka aģentūras LETA informācija atrodama visu Latvijas mediju saturā, tā nav laba ziņa Latvijas medijiem un to lietotājiem. Pašlaik nav pamata neticēt, ka LETA žurnālisti un redaktori turpinās labi darīt savu darbu, bet strukturāli šī situācija ir divdomīga.
Miljonārs un mediji
Vēl vienam biedrības “Latvijas attīstībai” dibinātājam ir plaša pieredze kā dažādu mediju īpašniekam. Tas ir Valērijs Belokoņs, „Baltic International Bank” dibinātājs un vadītājs. Salīdzinoši nesen viņš gan atbrīvojies no daļām vairākos mediju uzņēmumos. Belokoņs bija viens no agrākajiem laikraksta “Telegraf” dibinātājiem un īpašniekiem, viņam kopā ar Mihailu Šeitelmanu piederējis arī TV kanāls TV5. Vēl nesen, pagājušā gada vasaras beigās, viņa īpašumā bija ziņu portāls krievu valodā novonews.lv[ 5 ], kas tagad pārdots Tvnet.lv un iekļāvies šī portāla krievu ziņu sadaļā.
Pati par sevi šī informācija neliek domāt, ka biedrības dibinātājs Valērijs Belokoņs, kura ciešā sadarbība ar Einaru Repši nekad nav bijis noslēpums, turpinās darboties arī mediju jomā. Tomēr biedrības dibināšanā iesaistīto cilvēku karjera atspoguļo vienu no Latvijas mediju attīstībai postošākajām tradīcijām — politisko paralēlismu. Proti, politikas un mediju saplūšanu tādā pakāpē, kad mediji definē politiskās ideoloģijas un pārstāv nevis sabiedrībai būtiskas vērtības (arī politiskās), bet konkrētus politikas spēlētājus. Varbūt darīt kā lietuviešiem un liegt bankām vai to dominējošajiem īpašniekiem veidot medijus?
Vēlēšanas tuvojas?
Neatkarīgās Latvijas „otrā perioda” mediju vēsture rāda, ka politiķi vienmēr ir bijuši aktīvi mediju dibinātāji. Nesen kāda pētījuma vajadzībām noklausījos ļoti krāšņu stāstu, kā Tukumā politiķi, ieguldot arī pašvaldības naudu, 1995. gadā vēlēšanu gaidās veidoja vietējo laikrakstu “Tukuma ziņas”, kurš 2000. gadā ar varenu revolūciju pārtapa par “Neatkarīgajām Tukuma Ziņām”. Protams, jaunā laikraksta mērķis bija tikt projām no kalpošanas politiķu interesēm. Tas ir tikai viens spilgts gadījums, bet Latvijas mediju vēsturē ir daudzi citi, mazāk spilgti, bet pēc shēmas vienādi — vēlēšanu tuvums aktivizē politiķu iesaistīšanos mediju veidošanā. Ne velti viens otrs reģionālais raidošais medijs joprojām ir pašvaldībām daļēji piederošs uzņēmums vai arī to īpašnieki ir vietējie politiķi. Ne velti, pētot Latvijas mediju īpašnieku sarakstus, tur regulāri atkārtojas aktīvu politiķu vārdi. Turklāt politiskās aktivitātes periods cieši sakrīt ar rosīšanos mediju dibinātāja ampluā.
Aktuālais piemērs ar biedrību “Latvijas attīstībai” labi iekļaujas šajās “tradīcijās”. Labā ziņa — šoreiz neviens neslēpjas ne aiz citiem cilvēkiem, ne ārzonas firmu nosaukumiem.
Sliktāka ir patiesība, ka mediju un politiķu ciešas sadarbības krustpunktā interešu maiņas darījums ir ļoti reāls. Dzīve būtu priecīgāka, ja šāda iespējamība nepastāvētu. It sevišķi tāpēc, ka mediju un politikas saplūšanai diemžēl nav nekā kopīga ar jaundibinātās biedrības solīto jauno virzienu un jauno enerģiju valsts attīstībā. Virziens ir un paliek tas pats vecais.