Raksts

Politikas vērošana no droša attāluma


Datums:
14. jūlijs, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: big-ashb

Modē ir putnu vērošana – ar speciālu aprīkojumu, zināšanām, strauji augošām vērotāju kopienām internetā. Savukārt Latvijas medijos, īpaši televīzijā, plašumā plešas politikas vērotāju kustība. Kurp tā varētu vest?

Politikas vērotājs, tādu identifikāciju arvien biežāk izvēlas dažādu viedokļu avotiem. Grūti pateikt, kāpēc noteiktu institūciju pārstāvju vai kādas jomas profesionāļu vietā izvēlēts šis amorfais vārdu savienojums? Pieļauju, tā ir nejaušība vai atsevišķs gadījums, kad viedokļa avots, pirms izteikties par politikas aktualitāti, izvēlējies sevi saukt par “politikas vērotāju”, bet tālākais jau ir kopēšanas un atdarināšanas jautājums – šāds apzīmējums noder daudziem dzīves gadījumiem un dažādiem cilvēkiem. (Par to neizpratni pirms pērnā gada vēlēšanām savā blogā izteikusi arī Krista Baumane[1]).

Universālie vērotāji

Patiesībā es nezinu, kas ir politikas vērotājs. Šim vārdu savienojumam vislabāk atbilstu “tautas balss”, jo katrs cilvēks, kas mazliet interesējas, bet īsti nepiedalās, īsti neatbild par norisēm, tomēr tām seko, varētu būt politikas vērotājs.

Tomēr praksē politikas vērotāji ir pavisam citi cilvēki. Piemēram, par politikas vērotāju nosaukts gan žurnāla “Ir” komentātājs Pauls Raudseps un viņa kolēģis laikrakstā “Diena” Māris Zanders. Tādu pašu apzīmējumu izpelnījies arī politiķiem ļoti cieši saistītais Mārcis Bendiks[2] un Jurģis Liepnieks[3], kā arī sociologs Aigars Freimanis[4]. Pats sevi par politikas vērotāju nosaucis Kristians Rozenvalds[5].

Nereti vārdu savienojums “politikas vērotāji” tiek izmantots, lai zem tā apvienotu dažādus cilvēkus, kas spriež par politiku (piemēram, šajā materiālā[6] vides aizstāvis, žurnāliste, pilsētsociologs, politologs). Interesanti ir gadījumi, kad politikas vērotāju pieminēšana ļauj, konkrēti nesaucot vārdā, dod nojausmu par politikas aizkulišu procesiem[7], lai gan tālāk teiktajam nereti nav nekādu pierādījumu vai faktu pamatojuma. Diezgan liels sajukums. Būtībā tas ir jautājums nevis par apzīmējumu, bet gan par sniegtās informācijas kvalitāti un uzticamību.

Vērošana no iekšpuses

Žurnālistikā ļoti populāra ir diskusija par avotu varu, par informācijas un viedokļu izteicēju ietekmi uz informāciju. Šo varu atšifrēt un skaidrot palīdz tieši avotu identificēšana, viņu saikņu skaidrošana. Labas žurnālistikas praksē par avotu kļūst cilvēki, kam ir pieeja informācijai un zināšanas, kam ir saistība ar notikumu vai procesu, jo tikai tādā gadījumā viņa skatījums varētu būt noderīgs, pamatots. Tā ir avota vērtības noskaidrošana.

Precīza informācijas sniedzēja vai viedokļa izteicēja pārstāvniecības identifikācija ļauj arī katram auditorijas pārstāvim izdarīt secinājumus, vai sniegtā informācija ir uzticama, kā vārdā un kā interesēs tā izskan, vai informācijas avotam piemīt kompetence un citas būtiskas pazīmes.

“Politikas vērotāju” izmantojums mediju praksē var nozīmēt visu iepriekš minēto un neko no tā. Nereti politikas vērotāja vārds piešķirts vien tāpēc, ka konkrētajam avotam ir iepriekš zināms un viegli pieejams viedoklis, kas noderīgs ātri konstruētas viedokļu daudzveidības radīšanai.

Aktuālo politisko notikumu kontekstā strauji pieauga “politikas vērotāju” rindas, turklāt šajā grupā ātri iekļāvās ar politiku ļoti cieši pašlaik vai nesen saistīti cilvēki (jau pieminētais Mārcis Bendiks, arī Dans Titavs, kas bijis “Jaunā Laika” biedrs, pašlaik Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis). Kas to lai zina, vai šis vērojums ir skats no malas un cik lielā mērā tā ir iesaistīta cilvēka uzstāšanās malā stāvoša padziļināta analizētāja lomā? Skaidra identifikācija dotu atbildes uz šiem jautājumiem, jo medijos piešķirtais politikas vērotāja statuss par politikā iesaistītiem cilvēkiem rada iespaidu kā neatkarīgiem, politikas pētniekiem raksturīgu viedokļu avotiem. Nedomāju, ka minētos cilvēkus vajadzētu izslēgt no publiskās diskusijas, bet tā ir auditorijas maldināšana, ja bijušo vai esošo politiķu padomnieku saistība ar politiku netiek precīzi identificēta, ja līdzsvaram nav pievienoti īstu pētnieku neatkarīgi viedokļi par politikas notikumiem un politikas vērotāju viedokļiem.

Vēro arī socioniķi

Informācijas avotu izvēles paviršību ļoti spilgti raksturo nesenais sižeta “Panorāmā”[8], kur socionikas pārstāvji no sava viedokļa prognozēja jaunā Valsts Prezidenta Andra Bērziņa un viņa padomnieku komandas darba kvalitāti. Attēlā bija redzamas tabulas ar Dimā un Štirlica vārdiem, kas apzīmē socionikas personību tipus un varētu noderēt vien kā jautrības iemesls izklaidējošā pasākumā. Parasti socioniķu domas lieliski noder slavenību preses materiāliem, kad nepieciešams vērtējums sabiedrībā zināmu pāru saskaņai. Tāpēc dīvaini izskatījās, ka sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumā socionikas vērtējumi tika pasniegti kā nopietni argumenti, jo socionika nav zinātne, tā ir ar psiholoģijas zināšanām saistīta “mode”, kas izplatījusies postpadomju valstīs, īpaši Ukrainā un Lietuvā. Turklāt socioniķi bija vienīgie šī sižeta avoti, tādējādi iegūstot papildu svaru un nopietnību. Nav slikti, ja žurnālisti skaidro savu avotu izvēli (kad tie izraudzīti un kad nav izdevies tos atrast), šajā gadījumā varēja mierīgi pateikt – mēs gribējām, darīt kaut ko nebijušu un arī, lai jums visiem ir jautri šajā nopietnajā brīdī…

Bet tad vajadzētu nākamajos “Panorāmas” laidienos pieaicināt arī numerologus, astoņkājus, paplašināt politikas vērotāju grupu un kārtīgi, no visu veidu šamaņu, zīlnieku un citu speciālistu viedokļa izvērtēt ne vien jaunā Prezidenta ģimenes attiecību kvalitāti un komandas nākotni, bet arī visus pārējos procesus. Tas būtu skaidrs signāls primitivizācijas un gaisa jaukšanas virzienā arī mums visiem pārējiem, kas neizbēgami esam esam politikas vērotāju vērotāji.

_______________________

[1] http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61957&did=61957&stp=4

[2] http://www.latvijasradio.lv/zinas/32250.htm

[3] http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=3124

[4] http://www.manaventspils.lv/lv/news/article/25227/

[5] http://www.rozenvalds.lv/

[6] http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/politikas-verotaji-diena-verte-tp-671868

[7] http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pretrunigas-nostadnes-13891978 un http://zinas.nra.lv/latvija/riga/riga-pasaule..

[8] http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=3515

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!