Raksts

Politikas kvalitāte


Datums:
13. janvāris, 2004


Autori

Agrita Kiopa


Foto: E. Rudzītis © AFI

Pieaugošā atsevišķu sociālo grupu izstumtība, vardarbība, vai bērnu dzīvošana nabadzībā ir ne tikai šodienas politikas dienas kārtības jautājumi, bet arī kādu iepriekšēju politiku sekas. Kas šodien nosaka valsts spēju veidot labu politiku un kādi pasākumi jāīsteno, lai šo spēju vairotu?

Ko nozīmē laba pārvaldība un ko – laba politika? Kas nosaka tās kvalitāti? Vai cēli mērķi? Vai labi izstrādāti likumi? Vai politikas atbilstība sabiedrības vajadzībām? Katram būs sava atbilde uz šiem jautājumiem, un katrai no tām būs savs pamats.

Projektam “Politikas ietekmes novērtēšana sistēmas izveide Latvijā” izvirzītais mērķis ir drīzāk pragmatisks – pārvaldības kapacitātes stiprināšana. To nosaka ne tikai daudzās problēmas, ar kurām valsts saskaras, pilnveidojot pārvaldes sistēmu un pielāgojoties integrācijas Eiropas Savienībā diktētajam tempam. Lai izvairītos no pastāvīgo pārmaiņu negatīvajām sekām un izmantotu šo pārmaiņu pozitīvo potenciālu, ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība. Tirgus, pilsoniskā sabiedrība, ekonomiskā vai akadēmiskā elite, mediji, ir svarīgi faktori, kas ietekmē virzību, tomēr nevaram paļauties, ka tie paši par sevi varēs nodrošināt mērķu sasniegšanu. Valsts tomēr ir tā, kam patiešām tas ir jāiespēj, jo tai ir “stūrēšanai” nepieciešamās pilnvaras, resursi un arī atbildība. Tam nepieciešami daži būtiski priekšnosacījumi – valsts politikai ir jābūt ar pietiekamu nākotnes perspektīvu un ētiski pamatotai, uzturot labas dzīves redzējumu individuālā, nacionālā un cilvēces līmenī.

Globālo pārmaiņu kontekstā valsts spējai vai nespējai ietekmēt sabiedrības nākotni tā, lai pasargātu to no degradācijas un ļautu sabiedrībai attīstīties, ir jauna – vitāli svarīga nozīme. Nespējai pārvaldīt un veidot politiku valsts līmenī var būt nevēlamas, pat visai dramatiskas sekas. Katrs var novērtēt pensiju reformas sekas, kas liek ar bažām nākotnē raudzīties turpat pusmiljonam Latvijas vecākās paaudzes cilvēku. Arī par veselības aprūpes politikas, vai tās neesamības sekām pārliecinās ikviens, kam nākas nonākt medicīnas pakalpojumu saņēmēja nepateicīgajā lomā.

Kas šodien nosaka valsts spēju veidot labu politiku? Pirmkārt, tā ir varēšana nenoteiktības apstākļos adekvāti novērtēt savas iespējas un būt iecietīgiem pret neskaidrību. Otrkārt, tā ir profesionālā kvalifikācija, bet arī cilvēciskums pasaules uzskatā un spēja strauji apgūt situāciju, mācīties. Tā ir arī tādu lēmumu pieņemšanas metožu izmantošana, kas veicina stabilitāti un samazina jūtīgumu pret nenoteiktību. Visbeidzot, tā ir arī spēja stratēģiski domāt.

Valsts pārvaldei no vienas puses ir jāsaprot globālās attīstības tendences un jāattīsta izcilas argumentācijas prasmes, lai veiksmīgi darbotos Eiropas un pasaules līmenī. No otras puses, ir jājūt sabiedrības vajadzības, lai tiktu galā ar pārmaiņu radītajām sociālajām sekām, spētu tās paredzēt un novērst. Piemēram, pieaugošā atsevišķu sociālo grupu izstumtība, vardarbība, vai bērnu dzīvošana nabadzībā ir ne tikai šodienas politikas dienas kārtības jautājumi, bet arī kādu iepriekšēju politiku sekas.

Nevienam nav noslēpums, ka valsts pārvalde nav aprīkota tā, lai veidotu “labāku nākotni” – ir problēmas problēmu galā, trūkst laika un finanšu resursu, trūkst kompetenču. Trūkst arī cilvēku, kas neskatoties uz iepriekš sacīto, vēlētos pārvaldē strādāt. Tajā pašā laikā pārvaldi tomēr raksturo arī ideālisms un vēlme darīt lietas labāk.

Nekas nerodas no nekā. Arī politika ne. Ir politika ar noteiktu saturu un kvalitāti, un šī satura un kvalitātes veidošanā ir iesaistīti konkrēti cilvēki. Politikas kvalitātes atslēga ir katra individuālā pārvaldes darbinieka kompetence un tāda mērķtiecīga sadarbība starp valsts pārvaldi un sabiedrību, kas pēc būtības ir vērsta uz “labāku nākotni”. Katrs zina pasaku par balodi, kurš visu zina un visu māk, bet ligzda tomēr beigās ne cik laba nesanāk. Projekta devums ir politikas kvalitātes radīšanā iesaistīto pušu apzināšana, “saskaitīšana”, savešana kopā, ļaujot paskatīties uz politikas kvalitāti vismaz no trīs dažādām pusēm. Šīs trīs iesaistītās puses un to lomas ir vairāk nekā tradicionālas – augstskolas veido politikas veidotāju akadēmisko zināšanu un ideju bāzi, valsts pārvalde nodarbina un dod iespēju iegūtās zināšanas praktiski izmantot, un pētniecības tirgus nodrošina politikas veidošanai nepieciešamo pētījumu bāzi. Šobrīd gan visi šie faktori darbojas visai autonomi, neveidojot kaut cik mērķtiecīgu sistēmu. Puses apzinās to, kā procesam vajadzētu norisināties. Desmit gadu laikā, kas valsts pārvaldei un augstskolām ir bijuši atvēlēti pamatu ielikšanai jaunajai politikas kvalitātei, ir jau izdarīts zināms darbs – Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes un Vidzemes Augstskolas mācību programmās tiek pasniegta politika un politikas analīze. Politikas zinātnes joma attīstās un lēnām veidojas akadēmiskā vide. Valsts kanceleja ar ANO Attīstības programmas atbalstu strādā pie ministriju politikas veidošanas spējas stiprināšanas, Valsts administrācijas skola cenšas apmierināt ministriju pieprasījumu pēc trūkstošajām zināšanām un politikas analītiķi veic dažāda līmeņa pētījumus valsts pārvaldei.

Politikas pētnieki, augstskolu mācībspēki un valsts pārvaldes politikas veidotāji savstarpējās sadarbības problēmas diskutēja ar ANO Attīstības programmas atbalstu organizētajā seminārā (interesenti var skatīt 2003.gada 4.decembra diskusijas materiālus). Vienlaikus ar situācijas apzināšanu, projekta ietvaros ir uzsākta arī jauna apmācības satura izmēģināšana, jo profesionāla un stratēģiski domājoša valsts pārvalde ir vajadzīga jau šodien, tādēļ pārvaldes darbiniekiem ir jādod iespēja paralēli darbam apgūt arī trūkstošās kompetences. Kādas tieši kompetences politikas plānošanā valstij ir nepieciešamas, kādas no tām ir šobrīd trūkstošas, kādas teorētiskās zināšanas pašreiz jau piedāvā augstskolas un Valsts Administrācijas skola – tie ir galvenie jautājumi, kas jārisina, attīstot ierēdņu un pārvaldes darbinieku izglītības sistēmu. Projekta ietvaros tika organizēti uz kognitīvo spēju attīstību vērsti semināri, politikas plānošanā iesaistītajiem pārvaldes darbiniekiem piedāvājot tādas tēmas, kā “Argumentācija”, “Kolektīvie lēmumi”, “Ideju ģenerēšana un organizācija”, “Scenāriju veidošana”. Šobrīd tiek domāts, kā turpināt ar šiem semināriem aizsākto praksi.

Protams, mēs nevaram sagaidīt, ka “jau rīt viss būs savādāk”, pat uzticoties labi domātas un konsekventas reformas īstenošanas procesam. Tomēr mēs varam paturēt prātā, kāpēc mēs vispār strādājam uz pārmaiņu virzīšanu. Beidzoties projektam “Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas izveide Latvijā”, ir aizsākts process, kura veiksmīgs iznākums būs atkarīgs no visu pušu vēlmes darīt savu darbu kvalitatīvi, sadarboties un komunicēt gan savstarpēji, gan ar sabiedrību. Tā atbalstam ir paredzēti vairāki pasākumi. Ar ANO Attīstības programmas atbalstu turpināsies darbs pie valsts pārvaldes un augstskolu sadarbības veidošanas un pētījumu tirgus attīstības veicināšanas. Valsts Administrācijas skolā, kur jau šobrīd ir iespējams apgūt politikas analīzes pamatus, tiks izstrādāts jauns politikas analīzes kursu bloks. Politikas analīzes kompetence tiks iestrādāta valsts pārvaldes personāla kompetenču modelī, veidojot sistemātisku pieeju pārvaldes darbinieku izglītības sistēmas attīstībai.


Diskusija "Politikas kvalitātes uzlabošanas iespējas"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!