Raksts

Politikāņi tūļas, politikāņi rukši pie siles, politikāņi diversanti — baisi!


Datums:
18. janvāris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Tā vien liekas, ka atlikušajos astoņarpus mēnešos līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām varēsim rīkot totalizatoru par to, kas notiks vispirms -- vēlēšanas vai valsts pilnīgais sabrukums patiesā banānu republikas statusā. Katrā ziņā ar katru dienu kļūst skaidrāks, ka tie ļaudis, kuri patlaban valstī ir pie teikšanas, lielākoties labākajā gadījumā ir nezinīši, kas ir traki, un sliktākajā gadījumā aktīvi diversanti un valsts ienaidnieki, kas ir vēl trakāk.

Uz šādām domām uzvedina ziņa, ka Jaunā laika vadītā valdība ir nolēmusi vēl vairāk palielināt Latvijas atkarību no kaimiņvalsts Krievijas energoresursiem. Runa ir par tā dēvētā TEC-2 rekonstrukciju vai, pareizāk sakot, pavisam jauna energobloka celtniecību, lai vēl vairāk “nodrošinātu” minēto atkarību. Kā šodien portālā Citadiena.lv raksta politologs Andris Sprūds, šis ir sevišķi pārsteidzošs fakts, ja ņemam vērā, ka vēl pirms gada JL aktīvi cīnījās pret fosīlo izejvielu izmantošanu energoresursu nodrošināšanā: “Premjeram nekavējoties būtu jāpaziņo, ka Latvijā vietējie enerģijas resursi turpmāk būs prioritāri” — tā paziņoja Artis Kampars, kurš tagad, ekonomikas ministra postenī būdams, ir pagriezies 180 grādus pretējā virzienā. Domājams, ka tas daļēji ir tāpēc, ka JL vadītajā valdībā ir arī tādi elementi, kuri uz Krievijas energoresursu interešu adatas ir uzsēdušies gluži kā narkomāni, kuriem ir vajadzīga steidzama ārstēšana (lasi — steidzama izraidīšana no valsts politiskās dzīves un, ja vien tas ir iespējams, no valsts kā tādas). Ja tā, tad tas ir kārtējais iemesls, kāpēc oktobrī būs ieteicams atteikties no pilnīgi visiem politikāņiem, kuri patlaban ir Saeimā un valdībā, tajā skaitā arī tiem, kuri ir kādreiz tik ļoti daudzcerīgajā Jaunajā laikā. Diemžēl, diemžēl, diemžēl, diemžēl, acīmredzot šī partija ir kļuvusi par tikpat lielu siles rukša partiju, kā visas pārējās.

Jā, pāreju uz “zaļo” resursu izmantošanu valsts energoresursu nodrošināšanā nevar saorganizēt rīt uz brokastu laiku. Piedevām, neesmu pārliecināts, ka tas vispār paredzamajā nākotnē ir pilnībā iespējams. Valstī esot nepieciešamais daudzums koksnes, tā apgalvo “zaļie” — viņi stāsta, ka patlaban lielākoties tā tiekot eksportēta. Jādomā, tās ražotāji par to arī attiecīgi nopelna. Vai mūsu valdība būtu gatava atrast naudu, kas būtu nepieciešama, lai koksni izmantotu tepat uz vietas un izveidot attiecīgo energoresursu sistēmu? Vai tā par to varētu maksāt tikpat daudz vai vairāk, nekā tie, kuri patlaban to importē? Savukārt, vai “zaļie” var pierādīt, ka Latvijā ir pietiekami daudz koksnes (protams, tandemā ar HESu darbību, vēja un solāro enerģētiku), lai nodrošinātu vajadzības ne vien nākamajā gadā, bet mūžīgi? Problēma, šķiet, ir tā, ka abas puses viena ar otru nesarunājas, vai precīzāk sakot, “zaļie” runā, bet valsts energoresursu sistēma un tās atbalstītāji politikāņu vidē viņus vienkārši ignorē. Nu sperts nākamais solis, bet viens gan ir skaidrs — ja tiks uzcelts vēl viens milzīgs Krievijas gāzi izmantojošs energobloks, tad divas lietas varam paredzēt. Pirmkārt, augstākas cenas patērētājiem brīdī, kad gāze kļūs dārgāka (un nemānīsim sevi — bezgalīgi daudz gāzes pasaulē nav, un tiklīdz tā kļūs retāka, tā kļūs arī dārgāka). Un, otrkārt, nekādu vairs vajadzību pēc ilgtspējīgiem energoresursiem, jo viss jau būs “sakārtots.”

Šī lieta tandemā ar Saeimas “gudro galvu” (un it īpaši Juridiskās komisijas vadītājas Muižnieces) bezgalīgo tūļāšanos vēlēšanu un aģitācijas sistēmas sakārtošanā rada bezcerību par to, vai šie ļaudis vairs maz ir spējīgi uz kaut minimālo konstruktīvismu un loģiku savā darbībā. Būtiskākā ir Satversmē un likumā neparedzētā “koalīcijas padome.” Būtiskākais ir censties arī šoreiz apiet noteikumus (Leiškalns ar savu “visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals” priekšlikumu). Būtiskākā ir “valdības stabilitāte” un nevis valsts ilgtermiņa intereses. Nožēlojami. Un baisi.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!