Raksts

Politika un faktors “nē”


Datums:
21. septembris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Cik var spriest no presē lasītā, Zviedrijā ir izveidojusies sarežģīta politiska situācija, jo, acīmredzot ne gluži negaidīti, valsts parlamentā 20 no 349 vietām ir ieguvusi partija, kura nupat notikušajās vēlēšanās ieguva 5,7 procentus balsu. Tā ir partija "Zviedrijas demokrāti," un tās centrālā doma, šķiet, ir apmēram šāda: "Mēs esam demokrāti, bet tikai paši sev." Jo "Zviedrijas demokrātu" centrālā doma ir par to, ka musulmaņu kopiena valstī esot lielākais drauds kopš 2. pasaules kara. Vienu vārdu sakot, mūsu politika ir: nē.

Šī ir lieta, kura pasaulē kļūst visnotaļ smacējoša. Tā dēvētie “galēji labējie spēki” nav bijuši bez panākumiem arī Dānijā, Nīderlandē. Francijā, kā visi zinām, valsts ir sākusi aktīvi izraidīt romu tautības ļaudis, šos mūžīgos Eiropas pabērnus, un, lai arī Parīzē visi ir apgalvojuši, ka runa ir tikai un vienīgi par nelikumīgām apmetnēm, kā jau vienmēr tas mēdz notikt, internetā kāds nopludināja memorandu, kurā bija redzams, ka patiesībā process bija galvenokārt un tieši pret romiem vērsts. Runa ir arī par Centrāleiropu. Romu tautības cilvēkiem tādās valstīs, kā Rumānija un Bulgārija, viegli nekad nav gājis, ne velti liels skaits ir pārcēlies uz civilizētākām pasaules malām. Runa nav tikai par romiem. Piemēram, Ungārijā zināmus rezultātus ir sasniegusi partija, kura gluži oficiāli ir antisemītiska (tiesa, visās lietās it kā ļoti tautiskā “Latvijas avīze” šo partiju ir apzīmējusi ar vārdiem “nacionālistiski noskaņota” un ir arī pamanījusies internetā sameklēt vienu zviedru, kurš priecājas par savas valsts rasistiem — ļoti jauki, kolēģi). Visos gadījumos tā ir politika ar atbildi: nē. Nē, mēs tevi negribam mūsu valstī redzēt. “Zviedrijas demokrāti” demonstrēja reklāmu, kurā tradicionālajā islāma tērpā ģērbusies sieviete aplaupa pensionāri. Cik smalkjūtīgi. Cik tieši pa pieri ar bomi. Acīmredzot “Zviedrijas demokrātiem” ir vajadzīgs kāds pī-er spečuks, kas prot pretīgas domas pasniegt saldākā mērcē. Mūsu valstī ir ne viens vien polittehnologs ar attiecīgo pieredzi, varētu padomāt par ārpakalpojumu sniegšanu.

Gribētos teikt, ka 21. gadsimta pirmās dekādes beigās tas viss mulsina, jo gribētos domāt, ka civilizācija, vismaz Eiropā, laikā kopš Viduslaikiem ir pastāvīgi kļuvusi civilizētāka. Bet patiesībā tas viss nemulsina nemaz. Pasaules vēsturē netrūkst gadījumu, kuros viena grupa cilvēku, kurai klājas plāni, vēršas pret citu, skaitliski mazāku grupu ar domu, ka tā pie visa ir vainīga. Redzamākais mūslaiku piemērs, protams, ir tas, kas 2. pasaules kara laikā notika ar Eiropas ebrejiem. No tā, protams, neizriet, ka “Zviedrijas demokrāti,” Ungārijas antisemīti vai jebkuras citas Eiropas valsts rasisti slepeni plāno no jauna atvērt gāzes krāsnis un karātavas. Taču ir pavisam pamatoti divi jautājumi. Pirmkārt, no kurienes rodas ne vien pretīgā, bet arī pavisam idiotiskā doma, ka visi cilvēki kādā konkrētā grupā (vīrieši, sievietes, pensionāri, musulmaņi, katoļi, tumšādaini cilvēki, ebreji, invalīdi, krievi, romi, zimbabvieši, cittautieši…) absolūti visos gadījumos ir labi, slikti, pieņemami, nepieņemami, piedevām ne vien pieaugušie, bet arī visi bērni pēc kārtas, tajā skaitā jaundzimušie? Tas taču ir pagalam muļķīgi. Un, otrkārt, vai tev par savas valsts politiku un attīstību nekas nav sakāms tik ļoti, ka tu tikai proti neglīti vērsties pret citiem? Jo diez vai imigranti Zviedrijā, Francijā, Dānijā vai Nīderlandē tiešām kaut ko tik ļoti apdraud. Ja kāds pārkāpj likumu, tāpēc ir policija un tiesas. Bet no tā izsecināt, ka bezmaz vai atkārtojas pasaules kara draudi — nu, cienītais! Prātiņš būtu jāsauc mājās. Cita starpā tāpēc, ka patīk tas “Zviedrijas demokrātiem” vai nepatīk, bet viņu valsts ir Eiropas Savienībā, kuras viens no pamatpostulātiem tomēr ir cilvēku brīva kustība (tas pats sakāms par Franciju un tās romiem).

Par laimi, pie mums Latvijā šāda veida tipāži ir atrodami tikai pagalam aptaurētajos ekstrēmistu galos, kā arī interneta anonīmo gļēvuļu “kopienā”. Viens otrs “krievvalodīgo” bļauris ir atrodams attiecīgo partiju sarakstos mūsu politikas it kā “kreisajā” galā, kur atbalstītāju kopienā ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka Latvijas neatkarība ir “vēsturiska nejaušība” un neiebilst, ka TV5 kliedzoši pārkāpj valodas likumu, un ne jau latviešu valodas virzienā, bet visredzamākie bļauri no latviešu puses Saeimas vēlēšanās ar lielu pompu piedalījās 2002. gadā, saņēma savus null-komma-nullpadsmit procentus balsu un no politikas pazuda. Labi, ka tā. Pietiek jau ar to, ka mums šoruden ir liels bars politikāņu, kurš acīs skatoties melo, sola visu pa labi, pa kreisi, absolūti atsakās runāt par to, kas patlaban valstij ir būtiski, piedāvā balsot par pierādāmi un pierādīti negodīgiem censoņiem, u.tml. Antisemītisms un rasisms lielajā politikā ir pavīdējis tikai paretam, piemēram, Ziedoņa Čevera centienos reanimēt savu papluinīto politisko karjeru ar domu, ka latviešu daiļavām nenāktos precēt tumšādainus vīriešus, jo mammai tas varētu nepatikt. Šī “doma” guva pelnīto nosodījumu, un nekas no karjeras reanimācijas nesanāca. Taču rasisms un antisemītisms (kā arī viens otrs cits jautājums, par kuru varbūt šodien nerunāšu, lai tiem portāla lasītājiem, kuri ir pietiekami infantili, lai justu apakšbikšu čokarošanos katru reizi, kad ieminos par jēdzienu “geji un lesbietes,” nebūtu jāmeklē sirds drapes) mūsu valstī pastāv joprojām, kaut vai, bet ne vienmēr, ķēķa līmenī. Kamēr tas tā būs, situācija laba nebūs. Arī Zviedrijā ne. Labi, ka zviedru tautā ir sākusies dvēseles izanalizēšana. Vispār valsts lielās partijas ir pateikušas, ka ar “Zviedrijas demokrātiem” pa ceļam nekas nebūs. Bet, iespējams, tas valstī nozīmēs mazāk nekā stabilu mazākumvaldību. Zviedriem būtu pamatots iemesls sev pajautāt, kas tur īsti notika un kāpēc. Tieši tāpat, kā tas bija jādara austriešiem, kad uz brīdi valdībā iekļuva ekstrēmista Haidera ļaudis (nemaz nerunājot par to, ka laikā no 1986. līdz 1992. gadam Austrijas prezidents, iespējams, bija kādreizējais nacistu kara noziedznieks). Ļoti ceru, ka latviešiem šāds jautājums sev nebūs jāuzdod, lai gan arī pie mums dažam labam derētu sev pajautāt: Kāpēc gan es tik ļoti nīstu šīs vienas grupas cilvēkus?

Jauku visiem dienu. Tiesa, rasistiem un antisemītiem nē. Jums jauka diena nepienākas.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!