Raksts

Pirmsvēlēšanu skandāliņi


Datums:
21. aprīlis, 2013


Autori

Mediji pirms vēlēšanām


Foto: Orofacial

Partiju pirmsvēlēšanu aktivitāšu skandāli - trīs laba atspoguļojuma piemēri

Saprotamu iemeslu dēļ politiskajām partijām nav jūtīgāka laika kā pirmsvēlēšanu periods. Atgadījums, kas varētu palikt nepamanīts vēl tikai pirms gada, nozīmīguma ziņā īsi pirms vēlēšanām var izšķirt ja ne visas partijas, tad vismaz konkrēta kandidāta ievēlēšanas izredzes. Un daži skandāli ir neatņemami saistīti ar pašu vēlēšanu procesu!

Kā medijiem pret tiem izturēties? Skaidrs, ka tad, ja redakcija uzskata, ka stāsts ir svarīgs, tad to nedrīkst noklusēt tuvojošos vēlēšanu rezultātu neietekmēšanas vārdā. Vienlaikus ir svarīgi arī prast no mušas neizpūst ziloni. Labākais atspoguļojums līdz ar to būs analītisks: ne tikai pastāstīs par to, kas noticis, bet arī ieliks kontekstā, kas: a) ļaus izvērtēt, vai notikušais ir/nav nozīmīgs; b) ja ir problēma, tad izskaidros, kādēļ tā ir problēma un ko no šīs situācijas mācīties.

Iepriekšējā nedēļā televīziju ziņu sižetos pamanīju trīs piemērus, kā šādus ar vēlēšanām saistītus partiju skandāliņus var profesionāli atspoguļot.

1. TV5 16.aprīļa ziņu sižets (sākot ar 13:40), kur stāstīts par Saskaņas Centru piemeklējušu kuriozu likstu.

Stāsta fabula aptuveni šāda: partija Daugavpilī no savām rindām padzinusi vienu politiķi – Valentīnu Andrejevu. Bet padzītais politiķis tik ļoti mīl savu partiju, ka turpina tās labā vākt ziedojumus un par to aģitēt! SC valde cenšas ar šo mīlestību cīnīties – baidoties no iespējas, ka partijai sanāks nepatikšanas ar KNAB, ja tas uzskatīs padzītā politiķa rīcību par SC kampaņas elementu – bet neko pati nevar izdarīt. Sižetā intervēts pats politiķis, SC valdes locekle un citēts KNAB viedoklis.

Sižeta īpašais pienesums: 1) dota iespēja partijai publiski norobežoties no šādas aģitācijas – tas ir svarīgi, jo savādāk nudien šāda veida rīcību varētu uzskatīt par pašas partijas aģitāciju, 2) auditorija izglītota par esošo regulējumu, un kādēļ tā kontekstā šī situācija ir sarežģīta un kurioza.

2. Svētdienas LNT Top10 sižets (sākot ar 22:21) par to, ka pirms 3 gadiem, iespējams, Vienotības cilvēki paši notašķījuši savu biroju, aizdomu ēnu uzmetot SC.


Sižets tiek iekontekstualizēts šobrīdējās Vienotības anti-SC kampaņas kontekstā, tā pamatā ir noplūdusī Vienotības iekšējā sarakste. Šādi sižeti pirmsvēlēšanu periodā ir vajadzīgi un attaisnojami, pat ja stāsta par trīs gadus seniem notikumiem, – kaut vai tādēļ vien, lai partijas rēķinotās, ka šāda rīcība vēl ilgi varētu tikt pieminēta!

Vienīgi neesmu pārliecināta, ka tika izvēlēts vislabākais veids, kā par to pastāstīt – acīmredzot, apzināti tika izmeklēts šova, “medību” formats (atbildes meklēšana uz: “kurš vainīgs?”), nevis kas analītiskāks. Tas, kā pietrūka – atbildes uz dažiem svarīgiem jautājumiem: ja šādas metodes tiešām tiktu izmantotas, cik tās būtu/nebūtu ētiskas? Vai šādas metodes v ir/nav (Latvijas/pasaules mērogā) normāls politikas elements?

3. Tieši šāda analītiskuma netrūka LTV1 svētdienas “de facto” sižetā par to, ka arodbiedrības LABA līderis kandidēs Rīgas Domes vēlēšanās no SC saraksta!

Sižets ir labs ar to, ka nemēģina no paša šī notikuma uzpūst milzu stāstu, bet gan notikumu izmanto kā iemeslu auditoriju izglītot par nopietnākām problēmām.

Piemēram, par to, kā nevalstiskās organizācijas caur finansējumu (LABA saņemot pusmiljonu latu no Rīgas Satiksmes) tiek padarītas atkarīgas no varas. Arī par to, kādēļ šāda kabatas arodbiedrība Rīgas Domei varētu būt izdevīga (ar piemēru no Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības prakses – neveiksmīgs mēģinājums izveidot konsultāciju mehānismu ar RD). Visbeidzot – kā KNAB pirmsvēlēšanu periodā reaģēs, ja šādas organizācijas iesaistīsies aģitācijā.

Manā vērtējumā šis sižets ir arī labs paraugs tam, kā korekti izskaidrot, kādēļ tajā neparādās kāds konkrētās tēmas kontekstā svarīgs viedoklis. Šajā gadījumā – paša LABA līdera skaidrojumi. Interviju lūgumiem pievienoti arī datumi, kas ļauj auditorijai novērtēt, ka attiecīgajai personai atbilžu sniegšanai bija dota gan iespēja, gan arī pietiekams laiks.

[Ieraksta autore: Iveta Kažoka]


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!