Raksts

Pirmklasnieks ģimenē – prieks un izdevumi


Datums:
10. septembris, 2002


Autori

Aigars Striķis


Foto: E.Rudzītis © AFI

Manuprāt, niecīgais 5-6 latu pabalsts uz vienu skolēnu ir nepietiekams risinājums no pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Mūžīgās atrunas “budžetā nav pietiekami līdzekļu” liecina par nevēlēšanos un neprasmi šos jautājumus risināt.

Sagatavošanās periods jaunajam mācību gadam ģimenēs ir satraukumu, pārdzīvojumu un arī izdevumu laiks. Kā klāsies pirmklasniekam jaunajā dzīves posmā? Liela atbildība ir jāuzņemas ne tikai pirmsskolas iestāžu pedagogiem, bet, protams, arī vecākiem. Šī atbildība ir kā garīgajā, tā arī materiālajā nodrošinājumā.

Man kā trīs bērnu tēvam, kuram arī ir laimējies šogad ievadīt savu vecāko dēlu izvēlētajā mācību iestādē, ir bijusi iespēja dziļāk izbaudīt šo procesu, kā arī nepieciešamība piepildīt skolēna somu ar visu vajadzīgo – grāmatām, burtnīcām, zīmuļiem, krāsām un nepieciešamo apģērbu. Izdevumi par mācību līdzekļiem mani pārsteidza.

Minēšu konkrētus skaitļus, tie ir Ls 40 par grāmatām un darba burtnīcām, ar kurām skolas nenodrošina un kuras ir jāiegādājas pirmklasnieka vecākiem. Protams, ir ģimenes, kurām šāds izdevums no kopējā budžeta sastāda niecīgu procentu, bet ko lai saka tie vecāki, kuriem tas vienkārši nav pa kabatai?

Manuprāt, niecīgais 5-6 latu pabalsts uz vienu skolēnu ir nepietiekams risinājums no pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Mūžīgās atrunas “budžetā nav pietiekami līdzekļu” liecina par nevēlēšanos un neprasmi šos jautājumus risināt. Bet tad ir jājautā, kas ir mūsu valsts un mūsu sabiedrības nākotne – mūsu jaunā paaudze, tāpēc viena no lielākajām prioritātēm ir izglītība. Kā to izdarīt un kur ņemt līdzekļus, tas ir jautājums institūcijām, kuras risina finansiālās un ekonomiskās problēmas.

Viens no risinājumiem, kā samazināt izdevumus mācību grāmatu iegādē, ir bērncentrētas izglītības metožu pielietošana visās Latvijas sākumskolas klasēs, kur darbs klasē bieži notiek grupās. Mācību procesā tiek izmantotas dažāda žanra grāmatas atbilstoši bērna vecumam, attīstības vajadzībām un interesēm. Ieguvēji ir visi – bērni, skolotāji, vecāki. Šī pieredze Latvijas skolās ir krājusies jau četrus gadus un pozitīvi pārliecina.

Vēl viens risinājums, kā ietaupīt, būtu skolā organizēt lietotu grāmatu tirdzniecību vai maiņu, kurā grāmatas pēc mācību gada beigām vecāki nodotu nākamajam pirmklasniekam, protams, ja šī grāmata būs derīga nākamajam mācību gadam. Šo darbu, iespējams, varētu organizēt paši vecāki.

Vēl paliek neatbildēti jautājumi, kuru risināšanā būtu jāiesaistās Saeimai un IZM, un tie ir:

  • ar 2003. gada 1. janvāri tiek plānots palielināt mācību grāmatu cenu par 9% un tas vēl vairāk palielinās vecāku izdevumus mācību līdzekļu iegādei;
  • joprojām daudzās skolās mācības notiek divās maiņās, un ne visiem vecākiem ir iespēja pusdienlaikā aizvest bērnu uz skolu;
  • ko darīt tiem vecākiem, kuru darba dienas garums ir vismaz 8 stundas un viņu bērniņam nav iespējas apmeklēt pagarinātās dienas grupu?
  • mācību gada garums, kur vasaras brīvlaiks ir 3 mēneši, nav pieskaņots vecāku iespējām būt kopā ar bērnu, jo vairumam vecāku atvaļinājums ir 1 mēnesis.

Tāpēc vecāku asociācijas “Soli pa solim” vārdā vēlos teikt – mīļie vecāki, apzinieties savas tiesības un droši un aktīvi izsakiet savas domas, lai risinātu problēmas, jo ieguvēji būs mūsu bērni.


Vecāku asociācija “Soli pa solim”


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!