Foto: Julián Castro, Joaquin Castro; Foto - ASV vēstniecība Latvijā

Ir ļoti daudz veidu, kā jauni cilvēki var iesaistīties politiskajā dzīvē. Galvenais nav tas, kā tu iesaisties, bet gan tas, ka pēc iesaistīšanās tu centies izcelties starp pārējiem.

Latvijā viesojās divi ASV politiķi Hulians un Hoakins Kastro, kas šeit bija ieradušies, lai studentiem un jaunajiem politiskajiem līderiem stāstītu, kā veicināt jauniešu iesaistīšanos demokrātiskajos procesos un politiskajā dzīvē. 35 gadus vecajiem dvīņubrāļiem ir nopietna politiskā bagāžā — viņus uzskata par spilgtākajiem jaunajiem latīņamerikāņu izcelsmes politiskajiem līderiem, kuru darbība vairāk nekā 10 gadu garumā jau izpelnījusies gan preses, gan Baltā nama pastiprinātu uzmanību. Hoakins Kastro pašlaik ir Teksasas štata likumdevēju sapulces deputāts, bet Hulians Kastro — ASV septītās lielākās pilsētas Sanantonio mērs. Savas spilgtās politiskās karjeras dēļ Hulianu Kastro jau mēdz dēvēt par, iespējams, pirmo latīņamerikāņu izcelsmes ASV prezidentu.

Kā tas nākas, ka jūs esat ieradušies Latvijā?

Hoakins Kastro: Mēs esam ieradušies šeit pēc ASV vēstniecības uzaicinājuma, lai stāstītu par gados jauno amerikāņu iesaistīšanos politikā un valsts dienestā. Mēs zinām, ka Rīga ir spēcīga, bet diezgan jauna demokrātija. Un viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaras gan ASV, gan valstis citur pasaulē, ir panākt jaunu cilvēku ieinteresētību līdzdalībā. Mēs nākam no Sanantonio Teksasas štatā. Tā arī ir bikulturāla pilsēta, kas gadu gaitā ir saskārusies ar līdzīgiem jautājumiem, kādi tiek risināti šeit. Tā kā mēs abi iesaistījāmies valsts pārvaldē jau ļoti agrā vecumā, domājam, ka varētu savā pieredzē dalīties arī ar jauniešiem šeit.

Jums bija diskusija Rīgas Ekonomikas augstskolā. Kādi ir Jūsu iespaidi un kādi — galvenie temati, par kuriem tika runāts šīs tikšanās laikā?

Hulians Kastro: Grupa bija patiešām ļoti jauka un zinātkāra. Viņi uzdeva jautājumus par ļoti plašu spektru, sākot no politikas un beidzot ar kultūru. Mēs esam patīkami pārsteigti.

Tātad esam nonākuši pie galvenā jautājuma — ko jūs varētu ieteikt Latvijas jaunajiem politiķiem, jaunajiem līderiem? Kas viņiem būtu jādara, lai veiksmīgi iesaistītos politiskajos procesos un politiskajā dzīvē?

Hulians Kastro: Mans labākais ieteikums ir vienkārši iesaistīties visos iespējamajos veidos. Kad es kandidēju uz amatu pilsētas domē, es joprojām mācījos juridiskajā skolā. Viena no lietām, ko es darīju, — zvanīju visiem savas apkārtnes asociāciju līderiem, kuriem interesēja pilsētas vadības vēlēšanas. Tā es iepazinos ar visiem šiem cilvēkiem un līdz ar to arī iesaistījos procesos. Tā var būt arī pieteikšanās brīvprātīgo darbam vēlēšanu kampaņā, rakstīšana studentu avīzēm. Ir ļoti daudz veidu, kā jauni cilvēki var iesaistīties politiskajā dzīvē. Galvenais nav tas, kā tu iesaisties, bet gan tas, ka pēc iesaistīšanās tu centies izcelties starp pārējiem. Tas būs liels grūdiens uz priekšu. Mana cerība ir, ka arvien vairāk jauniešu iesaistīsies demokrātiskajos procesos. Mums ir pārāk daudz jauno cilvēku, kas neiesaistās, un tā ir ASV problēma.

Hoakins Kastro: Mēs aicinām šos cilvēkus arī nezaudēt drosmi. Parasti politika un valsts pārvalde tiek uzskatīta par darba vietu vecāka gada gājuma cilvēkiem. Mēs aicinām nepakļauties spiedienam, kas nāk no vecākajiem politiķiem: „Tev vēl ir jāpagaida sava kārta!”

Kāda ir ASV pieredze, veicinot jauniešu iesaistīšanos politikā? Un cik, jūsuprāt, viegli vai grūti būtu mūsu jauniešiem mainīt vecās skolas politiķu attieksmi?

Hulians Kastro: Manuprāt, amerikāņi ir diezgan ieinteresēti dot jaunajiem kandidātiem iespēju. Spilgts piemērs ir pašreizējais ASV prezidents, kuru arī uzskata par salīdzinoši jaunu. Arī mūsu pilsēta Sanantonio ir spilgts piemērs. Gan 90. gados, gan pagājušajā desmitgadē mēs gan pilsētas likumdevēju sapulcē, gan pilsētas domē, gan skolu valdēs esam ievēlējuši ļoti daudz jauniešu vecumā no 20 līdz 30 gadiem Tas pierāda, ka Amerikas sabiedrība ir atvērta un gatava dot jauniem cilvēkiem iespēju uzņemties līderu lomu.

Hoakins Kastro: Ja mēs runājam par jauniem cilvēkiem Latvijā, tad jāatzīst, ka mēs neesam īpaši zinoši par politisko situāciju šeit. Taču es zinu, ka Latvija ir demokrātija. Un Latvijā ir daudz vairāk nopietnu politisko partiju nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to iespēja iesaistīties politikā arī kļūst lielāka.

Vai, jūsuprāt, vairāk partiju nozīmē arī vairāk demokrātijas?

Hulians Kastro: Parasti tas nozīmētu plašāku iedzīvotāju viedokļu pārstāvniecību caur dažādām politiskajām partijām. Arī ASV ir daudz politisko partiju, taču reāla ietekme ir tikai divām — demokrātiem un republikāņiem. Šāda sistēma Amerikā darbojas ļoti labi. Taču esmu pārliecināts, ka Latvijā vairākas partijas nozīmē to, ka kādas atsevišķas partijas programma var būt tuvāka tieši jūsu politiskajiem uzskatiem.

Atgriežoties pie jauno cilvēku iesaistīšanās politikā. Gan Sanantonio, gan Rīgā un Latvijā ir līdzīga situācija ar divām ļoti spēcīgām etniskajām kopienām. Ko jūs ieteiktu darīt, lai politikā iesaistītu arvien vairāk, piemēram, krievu jauniešus, un kā panākt, lai vairotos šo cilvēku lojalitāte valstij? Kāda ir ASV pieredze un cik veiksmīgi noris latīņamerikāņu integrācija amerikāņu sabiedrībā?

Hoakins Kastro: Es domāju, ka vairumā gadījumu tas notiek dabiski — cilvēki vairāk saskaras viens ar otru, dzīvo blakus un strādā kopā. Mūsu pilsēta ir gan bikulturāla, gan bilingvāla, jo ļoti daudzi cilvēki runā gan angliski, gan spāniski. Lai arī šāda situācija kādreiz var radīt saspīlējumu, kopumā es domāju, ka tā ir lieliska lieta. Jo vairāk valodas tu zini, jo labāk; jo vairāk kultūru tu pazīsti, jo labāk. Šādā situācijā cilvēki kļūst vienotāki un apzinās sevi kā vienu veselumu. Vismaz Sanantonio tas notiek jau vairākās paaudzēs.

Hulians Kastro: ASV ideja un galvenais princips vienmēr ir bijis šāds — nav svarīgi, kāda ir tava izcelsme, cik daudz naudas tu nopelni vai kāda ir tava reliģiskā pārliecība, bet tev ir jābūt iespējai iegūt izglītību un sasniegt savu sapni, lai kāds arī tas nebūtu. Un Amerikas progresa stāstā galvenais ir panākt pēc iespējas vairāk cilvēku uzņemšanu savās rindās. Pirms vairākiem simtiem gadu afroamerikāņiem un sievietēm nebija tiesību vēlēt. Mūsos rit meksikāņu asinis, lai arī mūsu vecāki ir dzimuši Amerikā, viņiem pagājušā gadsimta 50. un 60. gados praktiski nebija nekādu iespēju ietekmēt politisko sistēmu. Taču, atbildot uz jūsu jautājumu, kā panākt, lai visi progresētu vienlaicīgi, galvenais ir pārliecināties, ka iespējas ir visiem. Tas nenozīmē, ka rezultāts vienmēr būs kvalitatīvs, bet vismaz visiem būs dota iespēja iegūt izglītību un pēc tam cīnīties par labāku darbu vai dzīvi, kādu viņi vēlētos dzīvot.

IZAICINĀJUMI LATĪŅAMERIKĀŅIEM

Jaunākie dati liecina, ka latīņamerikāņi ir kļuvuši par lielāko etnisko minoritāti ASV, afroamerikāņus atbīdot uz otro vietu. Kā jums liekas, vai šī situācija var izmainīt ASV politiku? Un kādā virzienā tā varētu attīstīties?

Hulians Kastro: Jā, Latīņamerikāņi ir kļuvuši par lielāko etnisko minoritāti un viņu skaits ir pārsniedzis 45 miljonus jeb aptuveni 15% no ASV iedzīvotājiem. Divas trešdaļas no viņiem atbalsta demokrātus. Tā kā Teksasa tradicionāli ir bijis republikāņu štats, nākamajos gados, ja demogrāfiskās izmaiņas turpināsies, šis štats, visticamāk, politiskās pārliecības ziņā kļūs daudz sabalansētāks un, iespējams, nākotnē kļūs par demokrātu pārvaldītu štatu.

Tomēr ļoti bieži nākas dzirdēt, ka daļa no latīņamerikāņu sabiedrības bieži vien rada dažādas grūtības varas iestādēm. Kā īsti ir — vai viņi tiešām rada problēmas, vai tomēr latīņamerikāņi tiek uztverti kā ļoti nopietna sabiedrības daļa, kas varētu palielināt savu ietekmi un izmainīt ASV politiku?

Hoakins Kastro: Nē, es domāju, ka viņi ir neatņemama Amerikas sabiedrības daļa. Jāatceras, ka ir latīņamerikāņi kā mēs, kas ASV dzīvo jau otrajā, trešajā paaudzē, vai pat vēl ilgāk — ceturtajā, piektajā paaudzē. Viena no galvenajām atšķirībām starp latīņamerikāņu imigrantiem un īru vai angļu imigrantiem ir tā, ka latīņamerikāņu pieplūdums ASV, likumīgs vai nelikumīgs, joprojām ir pastāvīgs. Tā ir realitāte. Taču es uzskatu, ka ar laiku arvien vairāk cilvēku tiks integrēti amerikāņu sabiedrībā.

Hulians Kastro: Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka joprojām ir daudz nopietnu izaicinājumu. Piemēram, latīņamerikāņu un afroamerikāņu vidū joprojām ir liels mazizglītoto cilvēku procents, tāpat ir augstāks skaits to cilvēku, kuriem nav veselības apdrošināšanas, augsts ir arī ieslodzīto skaits. Taču no otras puses, pašlaik augstāko izglītību iegūst daudz vairāk latīņamerikāņu nekā jebkad iepriekš, tāpat arvien vairāk latīņamerikāņu sāk darboties zinātnē, bet spāniski runājošās sievietes nodibina arvien vairāk uzņēmumu. Līdz ar to tā ir kā monēta ar divām pusēm — minoritātēm joprojām nākas saskarties ar nopietniem izaicinājumiem, bet tie vairs nav tik biedējoši kā agrāk.

Hoakins Kastro: Jā, un es domāju, ka daudzus izaicinājumus pastiprina arī nabadzība. Taču arī šī situācija mainās ar paaudzēm.

Un tomēr — kā jūs varētu raksturot šo veiksmes stāstu par latīņamerikāņu integrāciju sabiedrībā? Ko valdība jau ir izdarījusi un kas vēl būtu jādara?

Hoakins Kastro: Amerikas sabiedrība tiek uzskatīta par tā dēvēto kausējamo katlu[1]Cilvēki dzīvo un strādā blakus un kļūst par daļu no amerikāņu sabiedrības. Latīņamerikāņi ASV ir jau paaudzēm ilgi un tiem ir bijusi iespēja iekļauties visos procesos. To nevar panākt ar burvju mājienu, bet tas ir noticis dabiskā ceļā, un tas ir lieliski.

Hulians Kastro: Ir bijušas daudzas strukturālas izmaiņas, kuras ieviesusi valdība. Piemēram, likums par balsošanas tiesībām 60. gados. Tā kā es esmu pilsētas mērs, varu runāt arī par vietēja rakstura pārmaiņām. Piemēram, 70. gados pilsētā tika izveidoti viena kandidāta apgabali. Tas nozīmē, ka 10 pilsētas domes pārstāvjus ievēl no atsevišķiem apgabaliem. Tas deva iespēju minoritātēm piepilsētās ievēlēt savus vietējos minoritāšu līderus, kas pārstāvētu tieši viņu intereses. Līdz ar to ir novērojamas milzīgas pārmaiņas politiskajā pārstāvniecībā.

Vislielākās grūtības gan rada jautājums par cilvēku ienākumiem, jo minoritāšu pārstāvjiem tie joprojām ir mazāki. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva nesenās mājokļu krīzes laikā, kad daudzi cilvēki zaudēja savas mājas un bija spiesti slēgt uzņēmumus. Daudzi saka, ka federālajai valdībai vajadzētu darīt vairāk šajā jautājumā, bet es esmu pārliecināts, ka arī šeit situācija uzlabosies tuvāko gadu laikā.

OBAMAS FENOMENS

Esam nonākuši līdz smagajam jautājuma par ekonomisko krīzi. Kā jūs raksturotu ASV atkopšanos no krīzes un kādi ir uzlabojumi tieši jūsu reģionā? Un ko, jūsuprāt, Latvija varētu mācīties no Savienotajām Valstīm, vai ASV — no Latvijas, jo abās valstīs krīze tomēr izpaudās diezgan atšķirīgi?

Hulians Kastro: Mums Teksasā ir nedaudz atšķirīga situācija. Lai arī krīze ir skārusi pilnīgi visus, Teksasa bija tas štats, kurš cieta vismazāk. Piemēram, Sanantonio bezdarba līmenis ir aptuveni 7,5%, kas ir aptuveni par 2-2,5% mazāk nekā pārējā valstī. Arī pārējās Teksasas pilsētas tiek uzskatītas par pašām izturīgākajām pret recesiju visās Savienotajās Valstīs. Pašlaik lielākais izaicinājums ir tas, ka cilvēki netērē naudu, pat ja tā viņiem ir. Valdība ir investējusi milzīgus līdzekļus stimulēšanas paketē, radījusi daudz jaunu darba vietu, taču cilvēki joprojām jūtas nedroši. Viņi netērē naudu un nerada apstākļus, kas būtu nepieciešami nacionālās ekonomikas augšupejai. Vašingtonā par šo jautājumu notiek nopietnas debates. Daži uzskata, ka ir nepieciešams tērēt vairāk, iepludinot vēl vairāk valdības līdzekļu ekonomikā, bet citi savukārt uzsver, ka nepieciešams atturēties no tērēšanas un samazināt kontroli.

Hoakins Kastro: Jā, taču ir pazīmes, ka labāki laiki tuvojas. Piemēram, celtniecības biznesā vairs netiek slēgts tik daudz uzņēmumu, bankas sāk izsniegt vairāk kredītu, kopš Baraka Obamas stāšanās amatā tiek radīts arvien vairāk jaunu darbavietu. Amerikas ekonomika atkopjas — lēnām, bet atkopjas!

Hulians Kastro: Ja runājam par Latviju, tad mēs zinām tikai to, ka Latvijai ir nācies piedzīvot vienus no grūtākajiem laikiem visā Eiropas Savienībā. Mēs neesam pietiekami informēti par patiesajiem apstākļiem, līdz ar to mēs nevaram sniegt objektīvu komentāru. Taču mēs esam ļoti iespaidoti. Mēs viesojāmies Okupācijas muzejā un bijām pārsteigti, cik Latvija gadu gaitā ir bijusi izturīga. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija arī turpmāk būs augoša demokrātija un īstenos tādu visaptverošu ekonomisko politiku, kas tai drīzumā ļaus izkļūt no krīzes.

Kā jūs raksturotu pašreizējo ASV politiku. Vai un kas ir mainījies pēc Baraka Obamas stāšanās ASV prezidenta amatā?

Hulians Kastro: Tas ir patiešām liels jautājums… Es domāju, ka ir notikušas nopietnas pārmaiņas. Kaut vai tā pati veselības reformas apstiprināšana, kuru vairākus desmitus gadu neveiksmīgi mēģināja panākt vairāki iepriekšējie prezidenti. Ir ļoti nozīmīgi, ka prezidentam Obamam izdevās sasniegt šo mērķi, jo atšķirībā no vairuma attīstīto Rietumvalstu ASV līdz šim nebija vienotas un visaptverošas veselības aprūpes sistēmas. Otrkārt, Volstrītas reforma, kas tik tikko ir pabeigta, sniegs ļoti nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas patērētājiem, kas pēdējo gadu laikā saskārušies ar virkni nopietnu problēmu. Treškārt, es domāju, ir novērojamas arī ļoti nozīmīgas pārmaiņas pašā sabiedrībā. Tas ir tīri mans personiskais viedoklis, taču, ievēlot pirmo afroamerikāni par ASV prezidentu, ir sperts milzīgs solis pretī rasu samierināšanai. Obamas ievēlēšana daudziem deva spēcīgu signālu par to, ko ir iespējams sasniegt amerikāņu sabiedrībā.

Tātad var teikt, ka Obamas ievēlēšana veicināja dažādu minoritāšu integrāciju un jauniešu iesaistīšanos politikā?

Hoakins Kastro: Pilnīgi noteikti. Viens no lielākajiem sasniegumiem, ko sniedza Baraka Obamas kandidēšana, bija tas, ka balsot devās ļoti daudz jauno vēlētāju. Viņu skaits ir sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Tas ir īpaši nozīmīgi valstī, kur jaunieši nepiedalās vēlēšanās tik ļoti, kā mēs vēlētos. Bija patiesi aizkustinoši redzēt, ka jauni cilvēki nāk balsot, cerot, ka kāda ievēlēšana valdībā var nest sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas.

Tātad tieši vēlme pēc pārmaiņām ir palielinājusi vēlētāju skaitu?

Hulians Kastro: Man liekas, ka tieši šis faktors visspilgtāk raksturo Obamas vēlēšanu kampaņu. Izdevīgs bija arī brīdis, kad sabiedrības noskaņojums pret iepriekšējo Džordža Buša administrāciju, pret tās pašmāju politiku un ārpolitiku bija kļuvis arvien negatīvāks. Obama mācēja izmantot šo situāciju, un es esmu pārliecināts, ka rezultāts noteikti būs pozitīvs visai nācijai.

PĀRSTĀVU VISUS!

Šī gada beigās ASV gaidāmas Kongresa vidustermiņa vēlēšanas (midterm elections). Esmu dzirdējis, ka demokrātu popularitāte pašlaik mazinās. Kā jūs gatavojaties tajās piedalīties un ko no tām gaidāt?

Hulians Kastro: Viņam [Hoakinam] nav konkurentu, bet man nav jākandidē, līdz ar to mēs jūtamies droši. Taču jums ir taisnība — izskatās, ka šis gads būs daudz veiksmīgāks republikāņiem. Tā ir jau ierasta parādība, ka pie varas neesošā partija šādās vēlēšanās parasti iegūst papildus 20-25 vietas Kongresā un Senātā. Es domāju, ka šoreiz tas izskaidrojams ar ekonomisko situāciju valstī — cilvēki ir izmisuši un viņiem joprojām nav darba. Prezidenta Obamas nestās pārmaiņas, kaut vai tā pati veselības reforma, ir ievērojami atšķirīgas no tā, pie kā cilvēki bija pieraduši Džordža Buša vadīšanas laikā. Un novembra vēlēšanas atspoguļos iedzīvotāju noskaņojumu. Tomēr es ticu, ka pēc tam situācija izlīdzināsies un 2012. gadā Baraks Obama tiks ievēlēts amatā atkārtoti, un arī demokrātu pozīcijas nostiprināsies.

Hoakins Kastro: Es piekrītu. Un uzskatu, ka nākotnē uz nesen pieņemtajām reformām atskatīsies tāpat, kā mēs joprojām skatāmies uz, piemēram, cilvēktiesību likumu. Tā ir likumdošana, kas radīs fundamentālas pārmaiņas sabiedrībā, un cilvēki uz tām varēs skatīties ar lepnumu. Ja mēs skatāmies vēsturē, balsošanas tiesību likums, cilvēka tiesību likums, medicīniskās aprūpes likums sākotnēji netika uztverti ar sajūsmu, taču tagad tās ir nozīmīgas mūsu sabiedrības daļas. Tāpēc pretestība, ar kuru prezidents sakaras tagad, ar laiku izzudīs.

Kad kandidējāt uz Sanantonio mēra amatu, jūsu sauklis bija: „Ja es pārstāvu, tad pārstāvu visus!”. Cik veiksmīgi ir izdevies šo apņemšanos īstenot dzīvē?

Hulians Kastro: Man liekas, ka man tas ir izdevies ļoti veiksmīgi. Protams, pašam sevi vērtēt ir visgrūtāk. Es esmu amatā 13 mēnešus, un kā latīņamerikānim man visgrūtāk ir bijis pierādīt, ka tiešām esmu gatavs pārstāvēt visus. Tas ir pilnīgi neatkarīg, vai tu kandidē uz mēra, domes pārstāvja, senatora vai gubernatora amatu. Pašlaik man liekas, ka viss norit ļoti veiksmīgi, un jāpiesit pie koka, lai tā tas būtu arī turpmāk.

Vai šajā laikā esat saņēmis arī kādu kritiku no politiķiem vai vienkāršajiem iedzīvotājiem?

Hulians Kastro: Vienmēr atradīsies cilvēki, kas nepiekrīt tavai politikai. Piemēram, šodien studentiem es stāstīju par savu aicinājumu Teksasas likumdevējiem neapstiprināt imigrācijas likumu, kas ir ieviests Arizonas štatā. Pilsētā ir ļoti daudz cilvēku, kas piekrīt šim likumam un nepiekrīt manai nostājai. Kad mēs augustā atsāksim savu darbu, tiks izskatīts jautājums par smēķēšanas aizliegumu restorānos un bāros. Ticiet vai nē, bet pie mums tas joprojām ir atļauts, un cilvēki iebilst pret šādu aizliegumu.

Ir izskanējuši izteikumi, ka jūs nākotnē varētu kļūt par pirmo latīņamerikāņu izcelsmes ASV prezidentu. Kā jūs pats raugāties uz šādām prognozēm un kādas ir jūsu ambīcijas?

Hulians Kastro: Es esmu skaidri pateicis, ka pēc mēra pilnvaru beigām, un man ir atlikuši vēl 8 gadi šajā amatā, es, iespējams, skatīšos uz iespēju kandidēt kaut kur citur. Taču tas nav skaidri noteikts. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, man tagad ir ģimene un 16 mēnešus veca meita, līdz ar to es varētu atsākt savu darbību kā jurists un tā nodrošināt ģimeni, jo pašlaik Sanantonio pilsēta man maksā tikai 50 dolārus nedēļā….

Hulians Kastro: 50 dolārus nedēļā un vēl 3000 dolāru vienreiz gadā[2]. Kopumā pašlaik Teksasā politisko dzīvi pārliecinoši kontrolē republikāņi. Kaut kam ir nopietni jāmainās, lai kāds no demokrātu kandidātiem varētu veiksmīgi cīnīties par uzvaru štata līmenī.

Tātad jūs sakāt, ka pašlaik jums būtu ļoti grūti uzvarēt štata vēlēšanās?

Hulians Kastro: Jā, tas būtu ļoti liels izaicinājums ne tikai man, bet arī jebkuram citam demokrātam. Taču šī situācija mainīsies galvenokārt jau demogrāfisko pārmaiņu dēļ.

Hoakins Kastro: Pakāpeniski mainās arī iedzīvotāju balsošanas ieradumi, un ar laiku iespējas būs lielākas, taču tagad tās ir gandrīz neiespējamas.

_____________________________

[1] Melting-pot – teorija par amerikāņu nācijas veidošanos, kuras pamatā ir dažādu tautu un rasu imigrantu apvienošana. Pēdējos gados sociologi bieži runā arī par pretējo procesu – salad bowl theory (salātu bļodas teorija), kas saglabā dažādu etnisko kultūru elementus amerikāņu sabiedrībā, nevis sakausē tos.

[2] Pēc intervijas Hulians Kastro paskaidroja, ka par tik mazu algu savulaik nobalsojuši pilsētas iedzīvotāji. Uz jautājumu, kā ar šādu algu ir iespējams izdzīvot, Hulians Kastro paskaidro, ka palīdzot savulaik jurista karjeras laikā iegūtie līdzekļi, turklāt strādājot arī viņa sieva.