Zviedrijas politikas zinātņu doktorandu konference metodoloģijas jautājumos bija kā radīta, lai savākušies politologi varētu iztirzāt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Vislielākā sensācija, protams, bija, ka 7% balsu ieguva Pirātu partija. Šis politiskais spēks, kurš balstās uz jaunu vīriešu pleciem, apvienoja zem sava melnā karoga tos, kuri uzstājās par failu dalīšanu un integritāti gan virtuālajā telpā, gan IRL. Tā ir partija, kas protestē pret tā saucamo IPRED likumu, kurš ļauj autortiesību turētājiem sadarbībā ar interneta pieslēguma piegādātājiem izsekot autortiesību zagļus un saukt viņus pie atbildības. Interneta paaudze – jeb „es-gribu-visu-par-brīvu paaudze”, kā viņus indīgi dēvē autortiesību aizstāvji – pierādīja, ka viņi ir vērā ņemams spēks. Gluži kā atmodināts zvērs viņš var ne tikai ņurdēt, bet arī doties smagās artilērijas uzbrukumā establišmentam.

Otra sensācija bija, ka lielās partijas – Sociāldemokrāti un Moderāti – uzrādīja nemainīgus rezultātus kopš pagājušajām EP vēlēšanām. Vēlēšanu naktī varēja dzirdēt turpat vai skaļu, atvieglotu nopūtu no Sociāldemokrātu līderes Monas Salīnas, kad viņa uzzināja Sociāldemokrātu rezultātus (25% balsu un 5 vietas). Ja viņas partijai būtu bijuši sliktāki rezultāti nekā pagājušajās EP vēlēšanās, iespējams, ka viņas, jau tā vājā, pozīcija partijā būtu smagi apdraudēta. Moderātu rezultāti bija vilšanās – personīgi, ar man – jo līdz šim visās aptaujās viņiem solījās būt vismaz 25% atbalsts (viņi ieguva 18% balsu jeb 4 vietas). Mani kolēģi, politilogi, bija līdzīgā neizprašanā, tomēr līdz šim EP vēlēšanu rezultātus nevienam Zviedrijā nav izdevies prognozēt pilnīgi precīzi. Valda uzskats, ka šīs ir tādas kā Mikimausa vēlēšanas, kad vēlētāji balso nevis par tām partijām, ar kurām viņi identificējas, bet par tām, par kurām viņi nebalsotu Riksdāga vēlēšanās. Man gan šī tēze liekas visai šaubīga, jo izņemot dažus pārsteigumus, labējās partijas tomēr saglabāja vairākuma pozīcijas arī EP vēlēšanās.

Trešais pārsteigums bija Zaļo un Liberāļu panākumi, kuri ieguva attiecīgi 10% un 13% balsu, kas nozīmē, ka partijas ieguva attiecīgi 2 un 3 vietas. Tikpat liels pārsteigums bija gan Centriskās partijas, gan Kreisās partijas (proti Komunistu) zaudējumi – attiecīgi 5,5% un 5,6%, kas ir pārvēršams 1 vietā katrai partijai.

Kopsavilkumā zviedru vēlēšanas iezīmēja jaunas politiskās šķirtnes parādīšanos – integritātes jautājumus tagad nesīs nevis tradicionālie liberāļi, bet gan visai radikālā Pirātu partija. Un, protams, vēlēšanas arī uzdeva labu mājasdarbu lielajām partijām. Kaut kas tomēs nebija kārtībā ar viņu vēlēšanu kampaņām. Vēl ir gads laika, lai to izdibinātu. Bet pēc mēneša sāksies Zviedrijas prezidentūra Eiropas Savienībā un tieši tas ir pats karstākais jautājums zviedru politikā šobrīd.