Raksts

Pilsonību nemeklē krāmu bodē


Datums:
14. janvāris, 2003


Autori

Voldemārs Krustiņš


"Lauku Avīze", 8.01.2003.raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Lauku Avīzes arhīvawww.news.lv

Naturalizācijas pārvalde ziņo, ka uzsāks plašu nepilsoņu izpētes kampaņu. Kāpēc tie nestājas un nestājas Latvijas pilsonībā ar dažādām prasību nolaidēm un atlaidēm. Viss šis darbs, šķiet, atkal par ārzemju naudu, tiks sarīkots 80 pagastos, kur projektā tikšot iesaistīti vietējie pagastu darbinieki. Tiem taču vairāk uzticoties.

Tādējādi nepilsoņu nozvejas tīkls tiks izmests 80 pagastos un ierēdņi cer uz labāku lomu nekā iepriekš. Tad, kā pati pārvaldes priekšniece E. Aldermane atzīstas avīzei “Čas”, pēc iepriekšējā “aģitācijas darba”, ko smalkuma dēļ vēl teica “tikai par informāciju”, gaidītā naturalizācijas “procesa intensifikācija” tomēr nebija notikusi.

Tāpēc jauna kampaņa nu apsekos, vilks plašāku tīklu ar smalkākām acīm. Kā novērojusi Aldermanes kundze, ar laipnību nemaz nav tik ilgi jāpierunā naturalizēties.

No savas puses priekšniece naturalizēties gribošus ļaudis vēl iedrošina, ka nekādu problēmu neesot, viņas darbinieki “visu saprot un nav tik prasīgi”. Patiešām, kāpēc gan ārzemju blēžiem maksāt tūkstošiem dolāru par viltotiem Latvijas pilsonības papīriem, kamēr te, uz vietas, tos var dabūt ar lielām atlaidēm un piegādi?!

Saprotams, ka ironizēju. Patiesībā šī būšana pilsoņiem un Latvijas valstij ir sāpīga un pazemojoša un tai nav nekādas vajadzības no Latvijas valsts interešu viedokļa. Cilvēki, kas Latvijas valsti un pilsonību tura vērtē, ja ne ciena un jūtas zemei piederīgi, iet, rīkojas un naturalizējas. Ja ne likumīgi, tad nelikumīgi.

Patlaban Latvijas pilsonību vicina kā neejošu preci, rīkojas kā pirmskara laiku krāmu bodnieki, kas garāmgājējus aiz piedurknes rāvuši savās bodēs. Tagad — naturalizācijas ofisos?

Pati naturalizācijas pārvaldes priekšniece E. Aldermanes kundze cer, ka, ES durvīm atveroties, sākšoties “masveidīgs pieplūdums pilsonībā”. Un kas par to?

Var tad tie “apmēram 200 tūkstoši pensijas vecuma nepilsoņu”, kas, pēc E. Aldermanes atzinuma, līdz šim iztikuši un patlaban iztiek bez latviešu valodas (tāpat kā iztiek bez Latvijas valsts un pilsonības. — V. K.), stāsies rindās pie naturalizācijas pārvaldes ofisiem?

Kāpēc viņiem tas būtu jādara un kāpēc tas būtu vajadzīgs pašai Latvijas valstij?

Lai cilvēks nodzīvo mūžu, kā vēlas, pēc paša gribas. Neuzbāzties. Tāpat vajadzētu atmest sīrupaino liekulību, ka, rau, šai valstij visi un katrs ir vajadzīgi pilsoņos. Visi un katrs nav vajadzīgs un tā nenotiek nevienā valstī. Arī Krievijā ne.

“Apsolu tam, kurš pirmais Saeimā uzdrīkstēsies runāt krievu valodā, izgādāt Krievu obščinas goda nosaukumu, pasniegt piemiņas balvu un goda rakstu,” jurkāniešu deputātiem sola obščinas prezidents V. Altuhovs.

Interesants priekšlikums, bet vai tikai priekš jurkāniešiem?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!