Raksts

Pilsonības likums: vienu gadu pēc grozījumiem


Datums:
12. oktobris, 2014


Foto: ir viņu uzskati

Pilsonības likuma grozījumu rezultātā būtiski palielinās nepilsoņu bērnu reģistrācija pilsonība, bet ārzemēs dzīvojošie pagaidām izrāda nelielu interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu, paturot citas valsts pilsonību.

2013.gada 23.maijā prezidents Andris Bērziņš izsludināja Saeimas pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā, lai atzītu dubultpilsonību un atvieglotu naturalizācijas procesu nepilsoņu bērniem. Šie grozījumi stājās spēkā 2013.gada 1.oktobrī, tāpēc šobrīd – gandrīz gadu vēlāk – šo izmaiņu ietekme uz Latvijas pilsoņu skaitu gan Latvijā, gan ārzemēs vēl nav pilnīgi skaidra, tomēr dati iezīmē dažas tendences. Būtiski palielinās nepilsoņu bērnu reģistrācija pilsonībai. Ārzemēs dzīvojošie izrāda nelielu interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu, paturot citas valsts pilsonību.

Būtiskākās izmaiņas likumā ir sekojošās:

• Dubultpilsonības atzīšana latviešiem un lībiešiem, kuri var noteiktā veidā apliecināt savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi,
• Pilsonības atzīšana nepilsoņu bērniem, kuri ir dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ja viņu patstāvīgā dzīves vieta ir Latvija un ja bērns ir bijis nepilsonis vai bezvalstnieks. Jaundzimušie bērni var kļūt par Latvijas pilsoņiem ar mātes vai tēva piekrišanu,
• Zināšanu pārbaudes atvieglošana tiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot vairāk nekā pusi no programmas latviski vai arī ir ieguvuši augstāko (profesionālo vai vispārējo) izglītību latviešu valodā.

Viens no likuma grozījumu mērķiem bija veicināt pilsoņu skaita palielināšanos, jo pilsoņu skaits Latvijā samazinās, pateicoties emigrācijai un zemajam dzimstības līmenim. Otrs likuma grozījumu mērķis ir stiprināt saites ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Šajā kontekstā likuma grozījumi arī cenšas labot vēsturisko kļūdu – ļaujot pieteikties pilsonībai tikai īsā laika posmā (līdz 1995.gada jūlijam) tiem latviešiem un viņu bērniem, kuri pārcēlās dzīvot uz ārzemēm no 1940.gada līdz 1990.gadam. Tāpat likuma izmaiņas uzrunā nepilsoņu un viņu bērnu nākotni Latvijā, parādot vēlmi viņus iesaistīt pilsonībā.

Naturalizācijas skaitļi

Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995.gadā Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 141 774 pilsonības iesniegumus no 155 076 personām, un 141 993 no šīm personām ir veiksmīgi ieguvušas pilsonību.[ 1 ] Pēc Pilsonības likuma grozījumiem 1998.gadā naturalizācijas skaits pieauga un sasniedza augstāko punktu 2005.gadā, kad 19 169 cilvēki kļuva Latvijas pilsoņiem.[ 2 ] Šis pieaugums bija saistīts ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), jo pilsonība atļāva pārcelties un strādāt citās ES valstīs. Pēc 2005.gada naturalizācijas skaits pazeminājies, jo tie, kurus interesēja naturalizācija, jau bija ieguvuši pilsonību. Šo kritumu, iespējams, arī veicināja fakts, ka no 2007.gada nepilsoņi varēja ceļot uz ES valstīm bez vīzas un no 2008.gada arī brīvi ceļot uz Krieviju.

Tātad, ar nepilsoņa pasi viņi var brīvi ceļot gan ES, gan uz Krieviju, kamēr Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Krievijā nepieciešams iegūt vīzu.

2014.gada pētījumā PMLP atzina, ka naturalizācijas iesniegumu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nemainīgi zems.[ 3 ]

Pēc PMLP informācijas[ 4 ] par naturalizāciju no 1996.gada līdz 2013.gadam, vēlmi iegūt Latvijas pilsonību vairāk izrāda sievietes, jauni un izglītoti cilvēki, kā arī krievu tautības pretendenti:

• Uz pilsonību pieteicās 85 662 sievietes (63%) un 50 171 vīrieši (37%)
• Viena trešā daļa pretendentu bija 18-30 gadu vecuma grupā un apmēram 22% pārstāvēja 31-40 gadu vecuma grupu,
• Gandrīz 80% kandidātu bija ieguvuši vismaz vidējo izglītību,
• Krievu tautību pārstāvēja 68% pretendentu, un nākamās vislielākās tautību grupas bija baltkrievi (11% pretendentu) un ukraiņi (9%).

Kopš likuma grozījumi stājās spēkā 2013.gada 1.oktobrī, nav bijušas lielas izmaiņas naturalizācijas gaitā. No 2013.gada oktobra līdz pēdējiem datiem 2014.gada 30.jūnijā PMLP ir saņēmusi tikai 1 049 naturalizācijas iesniegumus un Latvijas pilsonībā uzņēmusi 828 personas. Salīdzinot ar laiku posmu pirms 2013.gada 1.oktobra, naturalizācijas skaits ir samazinājies. 2013.gada pirmajos deviņos mēnešos PMLP saņēma 1 549 iesniegumus, kamēr no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada jūnijam (arī 9 mēneša laika posmā) tika saņemti tikai 1 049 iesniegumi – par 500 iesniegumiem mazāk. Tāpat, 2013.gada pirmajos deviņos mēnešos līdz pagājušā gada septembrim pilsonībā tika uzņemti 1 279 cilvēki, savukārt no 2013.gada oktobra tādā pašā laika posmā Latvijas pilsonību ieguva 828 cilvēki – par 451 cilvēku mazāk.[ 5 ]

Jāatgādina, ka saskaņā ar valdības 2011.oktobrī noteiktajām vadlīnijām integrācijas politikai, valsts plāno līdz 2018.gadam samazināt nepilsoņu skaitu līdz 9.8% no Latvijas iedzīvotājiem (pēc PMLP informācijas, 2014.gada 1.janvārī 12.9% jeb 282 876 Latvijas iedzīvotājiem bija nepilsoņu pase).

Tāpat integrācijas politikas rezultatīvajos rādītājos iekļauts mērķis palielināt naturalizēto cilvēku skaitu līdz 5 500 cilvēkiem gadā (pēc PMLP informācijas, 2013.gadā naturalizējās 1732 cilvēki).

Dubultpilsonība

Likuma grozījumu galvenā, visietekmīgākā daļa ir bijusi dubultpilsonības atzīšana ar mērķi iesaistīt diasporas pārstāvjus Latvijas sabiedrībā. 21.gadsimtā no Latvijas ir aizbraukuši vairāk nekā 200 000 iedzīvotāji, un 2015.-2017.gada rīcības plāns par sadarbību ar Latvijas diasporu skaidro, ka „Latvijas valsts interesēs ir veidot atbilstošu politiku, lai ne tikai saglabātu, bet arī mērķtiecīgi veicinātu attiecības ar pasaulē izkaisītajiem tautiešiem, rodot jaunus veidus, kā sadarboties ar diasporu un stiprināt tās potenciāla iesaisti valsts attīstībā.”[ 6 ] Tātad, likuma grozījumi centās palielināt pilsonības iesniegumu skaitu no latviešiem ārzemēs, kā arī mainīt pilsonības nozīmi, balstoties Latvijas 21.gadsimta demogrāfiskajā realitātē.

Šis mērķis ir viens no likuma lielākajiem sasniegumiem, jo pierāda to, ka Latvijas valsts ir gatava atzīt savu pilsoņu saikni ar vairākām valstīm.

2013.gada Pilsonības likums ir liels solis uz priekšu ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaistīšanai Latvijas sabiedrībā, atklāti parādot, ka sabiedrības doma par šo tēmu ir mainījusies.

Ceļš līdz dubultpilsonības ierobežojumu samazināšanai bijis ilgs. Jau 2007.gadā toreizējais Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainārs Baštiks ierosināja pirmo likumprojektu par dubultpilsonību, kas saņēma ievērojamu atbalstu no Latvijas Pirmās Partijas un Latvijas Ceļa.[ 7 ] Šajā pašā gadā Augstākā tiesa šo jautājumu apsprieda, jo PMLP iesniedza prasību atņemt pilsonību Latvijas fiziķim Uldim Bērziņam tāpēc, ka viņš bija savas profesionālās darbības dēļ ieguvis Zviedrijas pilsonību. Augstākā tiesa izlēma, ka pilsonību Bērziņš var saglabāt, un pirmo reizi atzina dubultpilsonību noteiktos gadījumos.[ 8 ] Jau 2007.gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts arī izplatīja aptauju latviešiem ārzemēs, lai uzzinātu viņu viedokļus par dubultpilsonību[ 9 ], tomēr nopietns darbs pie likuma grozījumiem sākās tikai 2012.gadā. Tad lēmumu pieņēmēji varēja izmantot arī 2010. un 2012.gadā Latvijas Universitātes sadarbībā ar draugiem.lv organizētās aptaujas datus, kas apliecināja, ka tikai 23% no aptaujātajiem emigrācijā dzīvojošajiem gatavojās atgriezties Latvijā, kamēr 65% plānoja dzīvot ārzemēs vismaz vēl piecus gadus.[ 10 ]

Pētījums atklāja, ka tā saucamā jaunā viļņa latviešu emigranti neplāno tik drīz atgriezties Latvijā, jo galvenā motivācija pamest valsti bija finansiālas grūtības un neskaidrība par nākotni. Tādējādi, palielinās iespēja, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši iegūs citu valstu pilsonības, un tas savukārt palielinātu risku, ka viņiem būtu jāatsakās no Latvijas pilsonības, ja vien Pilsonības likums nebūtu grozīts.

Ar jaunajiem likuma grozījumiem ārzemēs dzīvojošiem latviešiem nav jāatsakās no pilsonības, jo viņi var reģistrēt savu dubultpilsonību PMLP. Dubultpilsonības grozījumu izstrādē piedalījās gan diasporas pārstāvji, gan Latvijas iedzīvotāji.

Tomēr līdz šim saņemtais dubultpilsonības pieprasījumu skaits ir zems (skat. 1.tabulu).

1.tabula (*Bērni līdz 15 gadu vecumam).

Lai gan joprojām ir pāragri spriest par dubultpilsonības iespēju paplašināšanas ilgtermiņa ietekmi, tomēr līdz 2014.gada 30.jūlijam kopumā ir saņemti tikai 20 pieteikumi par dubultpilsonību. Tikai pieci no tiem ir apstiprināti, tai skaitā trīs bērniem līdz 15 gadu vecumam. Visvairāk iesniegumu saņemts no Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, kas nav pārsteidzoši, jo ASV dzīvo otra lielākā latviešu diaspora (96 000 iedzīvotāju, un tikai 15 000 no tiem jau ir Latvijas pilsoņi)[ 11 ] Nākamās valstis, no kurām saņemti visvairāk iesniegumi, ir Polija un Turcija. Vairāk nekā puse pretendentu (60%) nāk no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Te jāuzsver, ka minētajos datos runa ir tikai par tiem cilvēkiem, kuriem pagaidām nav Latvijas pilsonības, un kuri vēlas to iegūt, paturot jau esošo citas valsts pilsonību.

Kaut gan lēnām palielinās dubultpilsoņu naturalizācija, jaunais likums tomēr vēl joprojām ierobežo pilsoņu skaita palielināšanos. Pagaidām dubultpilsonības likums attiecas tikai uz atsevišķām valstu grupām — Eiropas Savienību, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, NATO, kā arī uz Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi. Grozījumi paredz, ka dubultpilsonība ar valstīm, kas nav iekļautas šajā sarakstā, būs saņemama tikai ar Ministru Kabineta īpašu atļauju, vai arī, ja tā bija iegūta laulības vai adopcijas ceļā. Tāpat dubultpilsonība būs atļauta, ja Latvija būs noslēgusi īpašu vienošanos ar šo valsti (šādi līgumi līdz šim nav noslēgti.)

Galvenā nepilnība dubultpilsonības likumā attiecas uz trešo valstu (ārpus ES valstu) piederīgajiem, kas dzīvo Latvijā ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsonībām, un šīs grupas izslēgšanu no dubultpilsonības iespējas. 2014.gada 1.janvāra PMLP dati liecina, ka apmēram 3% Latvijas iedzīvotāju bija trešo valstu pilsoņi (no tiem 48 873 Krievijas pilsoņi, 3 988 Ukrainas pilsoņi un 2 496 Baltkrievijas pilsoņi.)[ 12 ] Turklāt Krievijas pilsoņu skaits Latvijā turpina pieaugt – kopš 2009.gada Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir pieaudzis par 18 545 cilvēku, sasniedzot 2.3% no kopīgā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita 2014.gada 1.janvārī.[ 13 ] Daļa Latvijā iebraukuši, bet daļa Krievijas pilsonību izvēlējušies Latvijas nepilsoņu pases vietā – no 2011.gada līdz 2013.gadam 8 736 personas atteicās no nepilsoņu statusa, lai pieņemtu Krievijas pilsonību.

Tātad, daudzi nepilsoņi Latvijā izvēlas kļūt par Krievijas, nevis Latvijas pilsoņiem. Šo pieaugumu daļēji skaidro Krievijas pilsoņu priekšrocības neierobežoti ceļot uz Krieviju, kā arī Krievijā ieviestais zemākais pensionēšanās vecums – 60 gadi vīriešiem un 55 gadi sievietēm Krievijā, salīdzinot ar 62 gadiem vīriešiem un sievietēm Latvijā.

Fakts, ka daļa trešo valstu pilsoņu saskaņā ar dubultpilsonības regulējumu nevar saņemt Latvijas pilsonību bez atteikšanās no savas pilsonības, var radīt problēmas vidējā vai ilgtermiņā, un šīs tendences prasa valsts institūciju uzmanību.

Nepilsoņi un viņu bērni

Otrais nozīmīgākais Pilsonības likuma grozījums attiecas uz nepilsoņu bērniem, kuri ir dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, un īpaši – uz jaundzimušajiem bērniem, kurus ar viena vecāka piekrišanu tagad var reģistrēt kā Latvijas pilsoņus viņu dzimšanas reģistrācijas brīdī.

Šo grozījumu rezultātā jau pirmajā gadā pēc to ieviešanas būtiski palielinājusies bērnu reģistrācija Latvijas pilsonībai.

No 1999.gada līdz 2011.gada jūlijam tikai 5% nepilsoņu bērnu tika reģistrēti Latvijas pilsonībai. Pateicoties likuma grozījumiem, šī statistika 2014.gada janvārī pieauga līdz 88%, tātad, 9 no 10 nepilsoņu bērniem tiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi viņu dzimšanas reģistrācijas brīdī.

1.attēls (avots: Ārlietu ministrijas prezentācija. Datos iekļauti bērni, kuri ir dzimuši bijušiem PSRS pilsoņiem un kuri nav saņēmuši Latvijas pilsonību)

Papildus šim regulējumam, pilsonības likuma grozījumos ieviesti arī lielāki atvieglojumi naturalizācijas pārbaudēs tiem skolēniem, kuri ieguvuši izglītību latviešu valodā. Tātad, likumā īpaša uzmanība pievērsta bērniem, iezīmējot pozitīvu attīstību Latvijas pilsonības un integrācijas politikā. Lai arī 2014.gada 1.janvārī tikai 3% jeb 10 000 nepilsoņu bija bērni vecumā līdz 14 gadiem,[ 14 ] uzlabotas bērnu iespējas iegūt pilsonību ir būtiskas saliedētākas sabiedrības veidošanai.

Tomēr daļa nepilsoņu vecāki izvēlas nereģistrēt savus bērnus Latvijas pilsonībai


ka nepietiek informācijas par pilsonības un naturalizācijas procesu. Šī gada Baltic Institute of Social Sciences (BISS) pētījums arī pierādīja

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!