Raksts

Piezīmes par Vilnīti


Datums:
07. jūlijs, 2009


Foto: Criss Campbell

Šķiet, ka krīze Latvijā pavērusi iespēju vairs neizlikties, ka zināšanas palīdz novērst korupcijas riskus, un skaļi atzīt sev un pasaulei, ka Latvijas amatpersonas var glābt tikai cietums.

100 dienās paveikto parasti vērtē samērojot solīto un paveikto. Jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša gadījums ir grūtāks. Priekšnieka izvēles nolikums šoreiz “domrakstu”[1] nepaģērēja, savukārt no skopajām intervijām mēs varējām tikai minēt, kā kandidāti raugās uz politikas un pašas iestādes attīstību nākotnē un noprast, ka skatījums nāks līdz ar amata krēslu. Tādēļ šis raksts it kā par 100 dienām (uz to attiecas manis apkopotā informācija par darbiem un viedokļiem), bet tik pat labi par to, kas KNAB varētu sagaidīt nākamajā četrgadē.

Pozitīvās lietas un padarītais

Vēlme attīstīt sadarbību ar sabiedrību. Pirmajās 100 dienās atdzīvojās divas senas idejas. Pirmkārt, konsultatīvās padomes nolikuma maiņa, veidojot elastīgu institūciju, kura spēj sniegt aktuālu redzējumu par dažādām jomām, pretstatā ierastajam “parasto aizdomās turamo” ekspertu un nozaru pārstāvju pulciņam. Otrkārt, atkal parādās savulaik pirmajās iestādes konceptuālajās aprisēs iezīmētā un no ārvalstīm pārņemtā ideja par aktīvāku darbošanos reģionos un iestādes plašāku pieejamību sabiedrībai (darbība reģionos gan ir ar visai nekonkrētām aprisēm).

Saimnieciska un atklāta rīcība. Viens no pirmajiem Vilnīša kunga veikumiem – teju uz pusi samazināt īres maksu par biroja telpām Alberta ielā. Plaši izskanēja arī (daudzām amatpersonām nepaveicamā) atteikšanās no dārga dienesta auto. Birojs pēc savas iniciatīvas sagatavoja arī ļoti skaidru izklāstu par to, cik daudz un kādās budžeta pozīcijās ietaupīts pēc pēdējiem budžeta grozījumiem, kas patīkami grauj priekšstatu par to, ka dažas lietas valsts pārvaldē (piemēram, atklātība un pieticība bez ārēja spiediena) ir pēc definīcijas neiespējamas.

KNAB struktūras reforma. Ilgi gaidīta reforma. No 1. jūlija stājies spēkā jauns iestādes reglaments. Apvienojot, ir būtiski samazināts Biroja administratīvo un atbalsta nodaļu skaits, pārstrukturējot štata vietas, samazināts darbinieku skaits, kuri nodarbojas ar korupcijas novēršanas, izglītības (pretdarbības) funkcijām, bet palielināts korupcijas apkarotāju skaits. Redzamākās izmaiņas – iestādē vairs nav juridiskās nodaļas, tā apvienota ar administratīvo nodaļu. Apvienotas starptautiskās sadarbības, korupcijas novēršanas, izglītības un analīzes funkcijas, veidojot korupcijas novēršanas nodaļu. Jauns uzsvars uz datu (operatīvās informācijas?) analīzi. Reformas ietekme, likumsakarīgi, vēl nezināma.

Mēģinājumi risināt sasāpējušas lietas. Biroja un valsts ieņēmumu dienesta kompetenču noteikšana amatpersonu deklarāciju kontroles jautājumos ir bijušas saspringtas jau no aizsākumiem. Lai atceramies viedokļus, ka KNAB pārņemtu pilnīgi visas funkcijas, kas saistītas ar valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju kontroli (piemēram, deklarāciju savākšanu). Nesen lasījām baumas, ka korupcijas novēršanu pārņems VID.[2] Nu Birojs rosinājis izveidot darba grupu, kurai, tiesa gan ļoti īsā termiņā, jāmēģina noskaidrot, kuram – VID vai KNAB – jākontrolē amatpersonu iesniegtajās deklarācijās norādīto ziņu patiesums.

Radoši risinājumi. Vēlme meklēt radošus risinājumus nav raksturīga vadošām amatpersonām Latvijas valsts pārvaldē, katrā ziņā nav raksturīga vēlme par šādiem risinājumiem runāt skaļi. Tiesa gan šai jomā Vilnīša kungam pašam jāizšķiras, kurai nometnei – radošajiem vai juridiski sausi domājošajiem – viņam kā vadītājam pievienoties, jo izteikumos ir gana daudz pretrunu. Vienuviet dzirdam par nepieciešamību KNAB tā funkciju ietvaros būt aktīvam, rosinot pārmaiņas, citkārt izskan strikts viedoklis, ka Biroja vadītājs ir tikai administrators, bet KNAB – izpildinstitūcija.

Neskaidrās lietas

Atsvaram arī tādas lietas, kurām būtu vērts pasekot ilgtermiņā. To vidū ir arī biroja juridiskais statuss un pakļautība, izpratne par korupcijas seju Latvijā un tai atbilstošu politiku.

Profesionāla attieksme. KNAB vadītājs atzīst, ka savā attieksmē pret darbu ir profesionālis un to sagaida arī no citiem.[3] Tomēr, manuprāt, profesionālisms nozīmē arī sniegt iespēju sabiedrībai un nākamajiem kolēģiem iepazīties ar kandidāta redzējumu par iestādes darbībai būtiskiem jautājumiem vēl pirms iecelšanas amatā, piemēram, iestādes statusu, politikas akcentiem, iestādes attīstības vīziju. Citādi atliek vien krāšņi „mediju kumosi”, ka ik pēc pieciem gadiem dzīvē kaut kas jāmaina un šis konkurss iegadījās tieši šādā brīdī.[4] To, manuprāt, būtu jāpatur prātā, meklējot nākamos KNAB vadītājus.

Vīzija par biroja statusu. Ar interesi meklēju Vilnīša kunga viedokli par biroja juridisko statusu, kas nodrošinātu biroja optimālu darbu. Nelaime tā, ka atradu trīs: neatkarīgs, īpaši attiecībā uz budžetu (atzīts par maz ticamāko variantu, jo KNAB tomēr ir izpildinstitūcija), stus quo ar pakļautību premjeram (atzīts par pieņemamu ietvaru), vai pakļautība Tieslietu ministrijai (statusa maiņu Vilnīša kungs atzīst par, viņaprāt, visoptimālāko).[5] Kurš no minētajiem variantiem ir īstais un labākais iestādes attīstībai?

Būs interesanti sekot arī biroja turpmākai sadarbībai ar augstām (neprecizētām) valsts amatpersonām, kurām, ja pareizi saprotu medijiem teikto, tiks sniegta biroja apkopota informācija par korupcijas riskiem un konkrētām situācijām, sagaidot to aktīvu iejaukšanos problēmas risināšanā.

Korupcijas seja Latvijā un tai piemēroti risinājumi. Vērtējot prioritātes, KNAB visas tā funkcijas novērtējis ar 4 un 5[6], visaugstākajiem vērtējumiem. Piecniekus saņēmušas korupcijas apkarošana, interešu konfliktu sodīšana un partiju finanšu kontrole. Ar 4 novērtētās funkcijas labi redzamas arī jaunajā reglamentā, kur tās lielākoties apvienotas, uzticot jaunajai Korupcijas novēršanas nodaļai[7]. Jaunās nodaļas 11 darbiniekiem pašreiz uzdots īstenot 14 funkcijas, kas saistītas ar sadarbību Latvijā un starptautiski, metodisko darbu, izglītošanu, analīzi, korupcijas risku izvērtēšanu u.tml.[8] Salīdzinājumam, citām nodaļām uzticētas vidēji 5 viendabīgas funkcijas.

Ja nav citu ideju, kā pretdarbības funkcijas īstenot kaut cik saprātīgā apjomā un kvalitātē, izņemot “cik iespējams turpināt”[9], šķiet, ka krīze Latvijā pavērusi iespēju vairs neizlikties, ka zināšanas palīdz novērst korupcijas riskus un skaļi atzīt sev un pasaulei, ka Latvijas amatpersonas var glābt tikai cietums.[10] Neiegrimstot detaļās, reiz tieši novēršana un pretdarbība kā atsvars policejiskajām funkcijām stutēja Biroja nepieciešamību, bet nu izskatās, ka ilgtermiņā nāksies pieslieties kritiķiem, kas liek vienādības zīmi starp Biroju un policiju, īpaši, ja Birojam piemērota vieta ir Tieslietu ministrijas pārraudzība.

Atjaunojošais taisnīgums. “Korupcijas gadījumi jāvērtē, vadoties ne tikai pēc tā, cik bargiem jābūt sodiem no krimināltiesību viedokļa. Ir gadījumi, kad atbildībā par koruptīvu darbību akcents liekams uz zaudējumu atlīdzības principu. Attiecībā uz valsti vai privātpersonām, ja to intereses tikušas aizskartas.”[11] Piemēram situācijā, kad iepirkumu komisijas loceklis pieņēmis lēmumu, pamatojoties uz kukuli nevis likumu, tas atlīdzinātu neiegūto peļņu. Pašreiz civiltiesisko atbildību paredz Interešu konfliktu novēršanas likums, kurš nosaka ka: “Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij [..]”

Daudzi piekritīs, ka šobrīd noteiktie sodi bieži ir nepiemēroti koruptīvu nodarījumu izdarījušajiem, tomēr ideja par sava veida atjaunojošo taisnīgumu neliksies pārliecinoša bez konkrētākām atbildēm uz vismaz dažiem jautājumiem: par cietušo, par to, vai civiltiesiskais mehānisms ar zaudējumu atlīdzinājumu, kas tomēr veidots pavisam citu mērķu sasniegšanai, būs adekvāts kā sods, nevis indulgences pirkšana?, kas nepieciešams papildus tam?, vai situācijā, kad atlīdzība kalpo kā sods, katrs nodarījums tiešām ir izmērāms naudā (piemēram, nodarījums, kur nav negūtās peļņas)?, kā veikt aprēķinus? Nepieciešams tik tiešām “apvienot dažādos skatījumus”.

Sausais atlikums

Visbeidzot raudzīsim sauso atlikumu. Pirmkārt, izskatās, ka mēs esam tikuši pie daudzsološa, aktīva, radoši domājoša, saimnieciska priekšnieka, kāds KNABam, vismaz manuprāt, vienmēr ir trūcis. Otrkārt, lai gan Vilnīša kungs aktīvi uzsver to, ka vislabprātāk strādā komandā un iesaista biroja darbiniekus būtisku lēmumu pieņemšanā, diemžēl vēl ir par agru vētīt, kāds ir Normunds Vilnītis – vadītājs, bet ir vērts pasekot. Treškārt, diemžēl, bet ir jāsaka, ka varētu vēlēties dziļāku izpratni par jomu, kuras vadību Vilnīša kungs ir uzņēmies.

________________________

[1] Iepriekš konkursa nolikumā bija ietverta prasība pēc īsa ieskata par politikas un biroja attīstības redzējumu.

[2] “Vadošo lomu korupcijas novēršanā varētu uzņemties VID”. BNS 5.05.2009

[3] Profesionālismu kā sava darba vadlīniju Vilnīša kungs uzsvēris arī intervijā Latvijas Vēstnesim 27.05.2009

[4] “KNAB vairāk iesaistīsies likumu jaunradē”. Dienas Bizness, 19.03.2009

DB: Kas jūs pamudināja pamest valsts struktūras un pēc tam tajās atgriezties?

NV: Uz šo jautājumu esmu itin bieži atbildējis un teicis, ka cilvēkam kaut kas ir jāmaina ik pēc pieciem gadiem. To domāju par profesionālo darbību, jo, darbojoties tikai tiesībsargājošajās iestādēs, laiku pa laikam vajag apsvērt, padomāt, uz ko tiekties. Toreiz sapratu, ka esmu sevi izsmēlis, ka man būtu interesanti mācīt jaunos policistus un pašam mācīties, paplašināt savu redzesloku akadēmiski. Tagad atkal ir pagājuši kārtējie pieci gadi, un es būtu pārgājis uz citu profesionālu nodarbi, ne tikai akadēmisko, kas arī man patīk, un to es labprāt atstātu. Taču jāskatās, kādas būs iespējas.

[5] Tiesa gan pēdējais no minētajiem variantiem tika noraidīts jau krietni sen – KNAB likuma rakstīšana laikā, atzīstot to par neatbilsošu starptautiskiem standartiem par šādu iestāžu statusu un, jādomā, tābrīža politiskajam konsensam.

[6] http://info-a.wdfiles.com/local–files/zinas/Cik%20maksa%20valsts Valsts pārvaldes institūciju īstenoto funkciju izmaksu projekts.

[7] Izņemot atbalsta funkcijas. Tiesa, arī tām pievienojas juridiskais dienests, kurš ieprieš bijis patstāvīgs.

[8] 28. Korupcijas novēršanas nodaļas galvenie uzdevumi ir:

28.1. izstrādāt attīstības plānošanas dokumentus korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā;
28.2. analizēt koruptīvos tiesībpārkāpumus, to veicēju personības, kā arī šādu nodarījumu cēloņus un veicinošos apstākļus;
28.3. gatavot un izvērtēt normatīvos un tiesību aktus un to projektus saistībā ar korupcijas novēršanu;
28.4. izstrādāt metodikas valsts amatpersonu interešu konflikta situāciju atklāšanai un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas pārbaudēm, kā arī korupcijas novēršanai valsts pārvaldes iestādēs;
28.5. sniegt informāciju sabiedrībai, valsts amatpersonām un plašsaziņas līdzekļiem par Biroja darbību, funkcijām un to izpildi, tai skaitā sagatavot Biroja publiskos pārskatus un pusgada ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam;
28.6. organizēt un nodrošināt sabiedrības izglītošanu tiesību un ētikas jomā, tai skaitā gatavot metodiskos un apmācību materiālus;
28.7. nodrošināt Biroja sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, korupcijas novēršanas ekspertiem (pētniekiem) un plašsaziņas līdzekļiem;
28.8. izstrādāt Biroja sabiedrisko attiecību un sabiedrības izglītošanas stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu;
28.9. veikt sabiedriskās domas izpēti un analīzi;
28.10. uzturēt Biroja interneta mājas lapu, regulāri to aktualizējot un papildinot;
28.11. veicināt un koordinēt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu institūcijām, kā arī pārstāvēt tajās Biroju;
28.12. apkopot un analizēt citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā;
28.13. nodrošināt ārvalstu delegāciju vizīšu un Biroja darbinieku ārvalstu komandējumu sagatavošanu;
28.14. koordinēt Biroja un ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektu sagatavošanu.

[9] “Sava specifika ir”. Latvijas Vēstnesis 27.05.2009

[10] Vēsturiska atkāpe: Savulaik, veidojot KNAB, īpaši drošības iestāžu vidū, bija plaši izplatīts viedoklis, ka šāda iestāde ir nelietderīga naudas šķiešana, jo faktiski tā dublē policijai (tiesa gan, arī daudzu citu institūciju) raksturīgās funkcijas. Ilgu laiku valdīja viedoklis, ka KNAB nedrīkst piešķirt tiesības veikt operatīvās darbības: šāda iestāde domāta informācijas analīzei, izmeklēšanai (sadarbībā ar citiem), deklarāciju kontrolei un sabiedrības izglītošanai. Modeļos, kuros balstīta KNAB veidošanu visas trīs funkcijas – novēršana, apkarošana un izglītošana ir līdzvērtīgas. Latvijas versijā: KNAB savas tiesības tomēr dabūja, un gadu gaitā tieši apkarošanas joma ir kļuvusi par būtiskāko, bet novēršana un pretdarbība faktiski attīstījās tikai tad, kad naudas palika nedaudz vairāk. Īpaši pretdarbība.

[11] “Normunds Vilnītis: Maksimāli saglabāt funkcijas”, Neatkarīgā Rīga Avīze, 07.05.2009. “Profesionāļi jāsaglabā. Domstarpību nav”, Latvijas Avīze, 31.03.2009


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!