Vakar ar nelielu mēles mežģīšanos (vai tā varētu būt priekšgājēja negatīvā ietekme?) Baraks Huseins Obama nodeva prezidenta zvērestu un teica inaugurācijas uzrunu. Gribu atzīmēt, ka viņa ievēlēšana un stāšanās amatā arī man personīgi šķita apbrīnas vērta. Iedomājieties šādu situāciju pirms pieciem gadiem – vai toreiz vispār kāds varēja sapņot pat par baltu prezidenta kandidātu ar vidējo vārdu Huseins?
Obama ir radījis neatkārtojamu situāciju, kad atbalsts viņa līdzšinējai darbībai ir ārkārtīgi augsts, pat ja arī nesasniedz Džordža Buša Jaunākā reitingu 2001. gada beigās. Obama sevi ir veiksmīgi pozicionējis kā ārkārtīgi nepopulārā Buša pretstatu un viņam ir ārkārtīgi augsts uzticības kredīts. Viņš tīri fiziski ir savas retorikas iemiesojums – pirmo reizi ASV vēsturē prezidents ir nevis baltais, bet afroamerikāniskas izscelsmes.
Izmaiņas ir novērojamas gan prezidenta kabinetā, gan viņa prioritātēs. Kā liela atšķirība ir minama viņa uzsvars uz situācijas noregulēšanu Afganistānā un Pakistānā. Mani personīgi aizkustināja, ka Obama nikni uzstāja, ka korumpēti valstu vadītāji (Mugabe?) stāvot nepareizajā vēstures pusē, bet tanī pašā laikā pastiepa viņiem pretī roku, ja viņi cienīgi atkāpsies no savām uzurpētajām pozīcijām:
“To those who cling to power through corruption and deceit and the silencing of dissent, know that you are on the wrong side of history; but that we will extend a hand if you are willing to unclench your fist.”
Viņa inaugurācijas runa bija neapšaubāma vilšanās, jo izsmalcinātas daiļrunības vietā, ko varētu sagaidīt šādā vēsturiskā momentā, mani satrieca runas pragmatiskums un nereti arī partijiskums:
“Our economy is badly weakened, a consequence of greed and irresponsibility on the part of some, but also our collective failure to make hard choices and prepare the nation for a new age. Homes have been lost; jobs shed; businesses shuttered. Our health care is too costly; our schools fail too many; and each day brings further evidence that the ways we use energy strengthen our adversaries and threaten our planet [..] Today I say to you that the challenges we face are real. They are serious and they are many. They will not be met easily or in a short span of time. But know this, America – they will be met.”
Tanī pašā laikā arī man ir jāatzīst, ka daudzas no viņa uzskaitītajām problēmām patiesi ir Republikāņu dominētās administrācijas un Kongresa “nopelns”, lai arī atbildība par finansu krīzi ir dalāma starp abām partijām – pamati krīzei tika likti jau Klintona administrācijas laikā.
Varbūt tāpēc viņa kabineta sastāvs tik dīvaini dvako pēc Bila Klintona administrācijas? Varbūt viņš ir ar nolūku izraudzījies ārkārtīgi kompetentos padomdevējus, kuri savā profesionālajā dzīvē līdz šim lielākoties ir bijuši augsti cienīti pētnieki no augstākās šķiras augstskolām un liela daļa strādājuši nopietnos amatos iepriekšējā Demokrātu administrācijā, lai izlabotu pēdējo divdesmit gadu laikā pieļautās kļūdas?
Lai nu kā, atskatoties uz vakardienu, gribu novēlēt prezidentam veiksmi, izturību un drosmi. Otrkārt, mums pārējiem es gribu ieteikt piesprādzēt drošības jostas – tagad sāksies bedrains brauciens. Pavisam droši var prognozēt, ka Obamas popularitātei būs jāiztur pārbaudījumi gan ASV, gan pasaulē.