Foto: AFI
Mācību iestādēm, kuras nevēlas stingri vērsties pret negodīgumu, baidoties šādā veidā pazaudēt klientus - esošos studentus, būtu nopietni jāpārdomā, vai pēc dažiem gadiem studenti šīs augstskolas nepieminēs tikai anekdotēs.
Gluži kā iztramdīts bišu strops, ap manu rakstu Latvijas augstskolas kā korupcijas kalves uzvirmoja problēmu mākonis, kas tiešā vai pakārtotā veidā saistīts ar masveidīgo plaģiātismu. Šajā rakstā vēlos izklāstīt dažus ieteikumus par to, kā samazināt plaģiātisma līmeni.
Visiem, kas vēlas gūt ieskatu attieksmē, kāda ir studentiem (un arī dažiem pasniedzējiem) pret referātu rakstīšanu, plaģiātismu un “špikošanu” eksāmenos, būtu vērts pārskatīt lasītāju komentārus pie mana raksta. Sevišķi to vajadzētu darīt tiem, kuri nosaka atsevišķo augstskolu mācību darba politiku. Komentāri kopumā norāda, ka studenti daudz augstāk vērtē augstskolas, kuras izturas neiecietīgi pret akadēmisko negodīgumu. Mācību iestādēm, kuras nevēlas stingri vērsties pret negodīgumu, baidoties šādā veidā pazaudēt klientus (esošos studentus), būtu nopietni jāpārdomā, vai pēc dažiem gadiem studenti šīs augstskolas nepieminēs tikai anekdotēs.
Tomēr šeit vairāk vēlos pievērsties tam, ko darīt, lai plaģiātisms mazinātos.
Pirmkārt, ir nepieciešams izstrādāt skaidri definētus noteikumus, kuri skaidrotu katras augstskolas nostāju pret plaģiātismu. Šai attieksmei jābūt pietiekoši stingrai, lai studenti atturētos no mēģinājumiem norakstīt. Jāņem vērā, ka nekad nebūs iespējams atklāt visus plaģiātisma gadījumus. Vienmēr būs iespēja, ka students norakstīšanai izmantos avotus, kuri pasniedzējam nebūs zināmi. Tomēr vienmēr pastāv iespēja, ka pasniedzējs atpazīs plaģiātu. Sankciju bargumam ir jāspēj atturēt studentu no vēlmes riskēt. Jāpiebilst, ka plaģiātisms nav lieta, ar kuru var nodarboties tikai studenti – arī pasniedzēji un zinātnieki var būt negodīgi. Tāpēc noteikumiem ir jāvēršas vienādi bargi gan pret studentiem, gan pasniedzējiem.
Otrkārt, nepieciešams nodrošināt, lai visi studenti un pasniedzēji būtu informēti par augstskolas nostāju plaģiātisma jautājumā un apzinātos, kāds sods draud negodīgajiem. Kaut arī esmu pārliecināts, ka vairums studentu nojauš, ka norakstīt nav atļauts, daļai varētu būt izveidojies (piemēram, skolā) nepareizs priekšstats par to, cik lielā mērā var balstīties uz citu autoru darbiem un kā būtu jāveido akadēmiska rakstura darbi. Tāpēc ir nepieciešams piedāvāt studentiem iespēju šīs zināšanas iegūt īpašos kursos vai arī izdodot rokasgrāmatu.
Treškārt, jāsaprot, ka pat pie visstingrākajiem noteikumiem nebūs rezultātu, ja pasniedzēji nespēs studentu darbu pienācīgi uzraudzīt. Studentiem ir jāapzinās, ka viņu darbi tiks rūpīgi izlasīti un nepieciešamības gadījumā arī komentēti. Pasniedzējiem, savukārt, ir jāzina, kā atpazīt iespējamo plaģiātismu un kā noskaidrot, no kurienes darbs ir norakstīts. Domāju, ka augstskolām ir nepieciešams parūpēties, lai visi pasniedzēji mācētu rīkoties ar Internetu un atrast plaģiātisma īsto autoru.
Ceturtkārt, ir jāpārskata veids, kā studentiem tiek uzdoti rakstiskie pārbaudes darbi. Kvalitatīvi izlasīt nesamērīgi lielu referātu skaitu nav iespējams. Pasniedzējam būtu skaidri jāapzinās savas iespējas, kā arī jāformulē referātu tēma tā, lai uz to pienācīgā veidā nevarētu atbildēt, vienkārši paņemot kāda cita autora darbu. Ja galvenais novērtējuma kritērijs ir apdrukāto lapu skaits, tad labāk nosūtīt studentus praksē uz tipogrāfiju.
Piektkārt, arī pašiem studentiem ir liela loma šajā darbā. Studentiem ir jāpieprasa, lai viņu rūpīgi izstrādātie darbi tiktu pienācīgi izlasīti, lai tiktu paskaidrots, kāpēc darbs ir novērtēts ar tādu vai citādu atzīmi. Pasniedzēja uzdevums ir gādāt, lai studenti pilnveidotu savas zināšanas un iemaņas, bet studentiem ir tiesības pieprasīt, lai pasniedzēji to tiešām darītu.
Es nedomāju, ka plaģiātisma līmeņa samazināšana Latvijas augstskolās atrisinātu visas problēmas. Tomēr arī maza stūrīša sakārtošana var būt labs sākums. Turklāt, ieinteresēto ir pietiekoši daudz, lai šis darbs tiešām sāktos. Galu galā, ceru, ka stingrāka vēršanās pret studentu plaģiātismu liks arī studentiem sasparoties un izvirzīt lielākas prasības pret mācību kvalitāti.