Raksts

Pieci jautājumi par konfliktu Dienvidosetijā


Datums:
21. augusts, 2008


Autori

Vjačeslavs Dombrovskis


Konflikts Gruzijā ir izraisījis asu viedokļu apmaiņu visā pasaulē un kārtējo reizi ir redzams dalījums starp Austrumiem un Rietumiem. Tāpat arī Latvijā, latviešu tautas pārstāvji lielākoties atbalsta Gruziju, bet krieviski runājošie atrodas Krievijas pusē. Manuprāt, nav labi, ka sabiedrībā valda tik pretēji viedokļi un ar to vajadzētu tikt skaidrībā, jo laika gaitā tas var pāraugt nopietnā konfliktā. Es vēlētos izvirzīt dažus jautājumus par Gruzijas lomu šajā konfliktā, ņemot vērā, ka lielākā šī bloga lasītāju daļa visticamāk atbalsta Gruziju.

Vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem alternatīviem scenārijiem.

Scenārijs #1: Tie paši notikumi, bet Krievija „neiebrūk Gruzijā”.

Ļaujiet man jums atgādināt par dažiem šis lietas faktiem. Olimpisko Spēļu priekšvakarā Gruzijas armija apšaudīja Tskhinvali, izmantojot tādus ieročus kā „Grad”. Pilsētas apšaude bija ”nediskriminējoša”, jo par cik es zinu, „Grad” nav ierocis ar augstu precizitāti. Nākamajā rītā Gruzijas armija uzbruka pilsētai, izmantojot tankus u.c. Balstoties uz Dienvidosetijas valdības teikto, bojā gājuši ir ap 2000 civiliedzīvotāju, tai skaitā laikam arī sievietes un bērni. Varat tam ticēt, varat neticēt, tomēr nevar apšaubīt daudzo civiliedzīvotāju bojāeju. Ja tā nav agresija, kas ir? Un, lūk, te ir jautājums #1: Vai tas ir tas, ko jūs patiesi atbalstāt? Vai tādā veidā tiek demonstrētas „Eiropeiskās vērtības”? Vai tā ir „brīvības un demokrātijas demonstrēšana”? Diemžēl tieši to, dodoties uz Tbilisi, atbalstīja mūsu politiskie līderi. Pievērsiet uzmanību tam, ka Sarkozī kungs, Francijas prezidents, izvēlējās nepalikt „uz vakariņam” ar Saakašvili kungu un viņa līdzjutējiem no Polijas un Baltijas valstīm. Es domāju, tas tādēļ, ka viņš zināja labāk.

Scenārijs #2: Tie paši notikumi, bet Gruzija ir NATO dalībvalsts.

Lūk, vēl viens fakts – uzbrukuma laikā, gruzīnu karaspēks uzbruka un nogalināja dažus Krievijas karavīrus (sauciet viņus par ‘miera uzturētājiem’ vai kā savādāk), kas bija izvietoti Tskhinvali teritorijā. Mēs zinām, kas notika tālāk, bet miniet, kas notiktu, ja Gruzija būtu NATO dalībvalsts? Mēs visi šobrīd būtu iesaistīti karā – Trešajā pasaules karā. Ar kodolieročiem. Tiem, kas šobrīd apgalvo, ka Gruzijai vajadzēja būt pievienotai NATO, uzdodu jautājumu #2: Vai jūs tiešām to vēlaties?

Ļaujiet man jums atgādināt Pirmā pasaules kara sākšanās iemeslus. Pirmais konflikts bija starp Serbiju un Austriju. Krievija atbalstīja savu sabiedroto – Serbiju, Francija atbalstīja savu sabiedroto – Krieviju, Vācija atbalstīja savu sabiedroto- Austriju, bet Lielbritānija atbalstīja Krieviju un Franciju, jo Vācija iebruka tās sabiedrotajā – Beļģijā. Secinājums- nedrīkst stāties aliansēs to nopietni neapdomājot. Seko jautājums #3 tiem, kas joprojām neapgāžami uzskata, ka Gruzijai ir jāpievienojas NATO. Vai pārgalvīgais Saakašvili kungs būs labs sabiedrotais?

Scenārijs #3: Apskatīsim citu iespējamo konfliktu.

Apskatīsim Taivānu, valsti, kas, ja nekļūdos, de jure pieder Ķīnai, bet de facto jau kādu laiku ir neatkarīga. Pieņemsim, ka rīt Ķīna iebruks Taivānā, lai nodrošinātu tās „teritoriālo integritāti”. Iedomājos, kā ASV iejauktos, un visticamāk arī iebruktu Taivānā, t.i. Ķīnā. Esmu pārliecināts, ka civiliedzīvotāju upuri būtu abās karojošajās pusēs un nu ir viegli saskatāma līdzība ar šī brīža situāciju Gruzijā, ne tā? Seko jautājums #4: Kuru pusi jūs atbalstītu un kādēļ?

Kaut kas, kas tiešām notika: Serbijas bombardēšana un Kosovas sadalīšana.

Jūs zināt šo stāstu. Ilgstoša etniskā konflikta rezultātā, Serbija uzsāka militārus uzbrukumus pati pret savu Kosovas provinci. Notika liela asinsizliešana un bojā gāja daudz civiliedzīvotāju. Iejaucās NATO, ar varu izdzina serbus no Kosovas un izvietoja tur starptautiskos miera uzturēšanas spēkus. Pagāja laiks, Serbija tika sadalīta un Kosova tika pasludināta par neatkarīgu valsti. Latvija to patiesi atbalstīja. Manuprāt, atdalīt Kosovu no Serbijas nebija nemaz tik slikta doma, un cik pats esmu runājis ar kosoviešiem un serbiem ir skaidrs, ka vismaz pagaidām viņi nespēj dzīvot kopā. Un atkal ir redzama līdzība ar Gruziju, jo arī šim konfliktam ir etnisks iemesls. 90-to gadu sākumā notika iela asinsizliešana, kad Gruzija centās atjaunot savu varu, un pirms dažām dienām notika asinsizliešana, jo Gruzija centās to izdarīt atkārtoti. Visas puses viena otru apvaino etniskajā tīrīšanā. Manuprāt, ir acīm redzami, ka šie cilvēki nespēj mierīgi sadzīvo, tādēļ seko pēdējais jautājums #5: ja etniskā konflikta dēļ tika sadalīta Serbija un visi to pieņēma, vai Gruzijas „teritoriālā integritāte” tiešām nav diskutējama?

In English here

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!