Raksts

Pie ārsta — tikai trīs minūtes


Datums:
16. marts, 2011


Autori

Edgars Skvariks


Foto: futureatlas.com

Ģimenes jaunākajam bērnam veica veselības testu un konstatēja malāriju tikai mēnesi pēc iepriekšējās pārbaudes.

Turpinām rakstu sēriju par attīstības sadarbību un attīstīto valstu palīdzību Āfrikai. Reizi nedēļā lasītājus iepazīstinām ar Edgara Skvarika klātienes vērojumiem, kā Āfrikā tiek izlietota donoru nauda un kādi iecerētie mērķi tiek vai netiek sasniegti. Šoreiz – par medicīnu un cīņu ar epidēmijām.

Ir pagājuši vienpadsmit gadi, kopš tika noslēgta vienošanās par Tūkstošgades Attīstības mērķu realizāciju līdz 2015. gadam, lai cīnītos ar nabadzību un tās izraisītajām sekām. Rietumvalstu donoru, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES), uzdevums ir četru gadu laikā turēt savus solījumus, kuros ietilpst attīstības plāna sestais mērķis — Ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozes, difterijas un citu slimību izplatību. Tas ir īpaši svarīgi, jo vairāk nekā 40% Āfrikas iedzīvotāju ir tikai 15 gadus veci. Viņi ir nākamie ārsti, medmāsas, speciālisti un zinātnieki, kuru spēkos ir mainīt pašreizējo situāciju. Turpmākos četrus gadus Āfrikas attīstības virziens galvenokārt kļūs atkarīgs no tā, cik vienoti būs donori un ES dalībvalstis.

Kas tev kaiš?

Kenyatta National Hospital ir Kenijas lielākā slimnīca, kurā strādā 5000 cilvēku. Doktors Kinoti Ndege ir vienīgais slimnīcas neirologs. Viņš apgalvo, ka ir vienīgais neirologs visā Kenijā, kurš strādā publiskajā slimnīcā. Iespējams, ir kāds, kurš strādā privātajā sektorā, bet savas karjeras laikā Dr. Ndege tādu nav sastapis. Privātajā sektorā strādājošs ārsts Kenijā saņem trīs līdz četras reizes lielāku atalgojumu, nekā valsts sektorā nodarbinātais. Un tā ir milzīga problēma, jo pat astoņos no rīta Kenyatta National Hospital ir pārpildīta. Katru rītu ārstu apmeklē vidēji 90 pacienti, un slimnīca katram pacientam var veltīt trīs minūtes, bet neiroloģijā ir nepieciešams ilgāks laiks. Turklāt zemās informētības dēļ pacienti nav spējīgi paskaidrot, kas viņiem kaiš. Liela daļa no viņiem skaidro, ka piedzīvo biežu ģībšanu, lai gan tā patiesībā ir epilepsijas lēkme. Šādos gadījumos ir nepieciešama vismaz pusstunda, lai noteiktu diagnozi, bet valstī, kurā tic noburšanai, dēmoniem un maģijai, ārstēšana ir sarežģīta.

Pagājušajā gadā četri cilvēki ir sadedzināti dzīvi, jo tika uzskatīts, ka viņi nobūruši mazu bērnu. Patiesībā tas bijis epilepsijas gadījums. Sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Youth On The Move pacientu skaits slimnīcā ir samazinājies līdz sešdesmit dienā. Tas ir panākts, pateicoties jauniešiem — epilepsijas slimniekiem, kuri savu brīvo laiku velta, lai informētu sabiedrību par minēto kaiti. Kenyatta National Hospital ir viena no četrdesmit vietām, kurā notiek lekcijas un semināri. Slimnīca šim mērķim ir atvēlējusi vienu telpu, kurā pāris reizes mēnesī pacienti var uzdot jautājumus par savu slimību un nebaidīties par izsmiešanu vai iespējamo izstumšanu no sabiedrības.

Tomēr liela problēma ir nesakārtotā infrastruktūra. Slimnīcas ir pieejamas visiem, vismaz tā ir definējusi valsts, tomēr neviens nenodrošina piekļuvi tām. Viena no ES prioritātēm ir transporta infrastruktūras attīstība, tomēr vairākas Āfrikas valsis ir lēmušas par labu asfalta biezuma samazināšanai, lai varētu noklāt lielākas platības. Taču plānais segums mazina ceļu kvalitāti, rodas plaisas, bedres, un ceļi atkal kļūst nelietojami. No pilsētām attālākos reģionos ir nepieciešams laiks, lai atrastu kādu, kurš varētu aizvest pacientu līdz slimnīcai, jo ne vienmēr var paļauties uz neatliekamo palīdzību. Šī iemesla dēļ daudzas mātes ir spiestas laist pasaulē savus bērnus uz ceļiem, gaidot transportu. Tas, savukārt, palielina saslimšanu, galvas traumu un infekciju risku. Veidojas sava veida apburtais loks — valsts un donori ziedo iespaidīgas naudas summas slimību ārstēšanai un infrastruktūras attīstībai, bet tas neatrisina problēmu.

Trūkst medicīnas literatūras

Pateicoties ES finansējumam, Dr. Ndege gadu ir studējis Londonā un saka, ka nav iespējams salīdzināt situāciju Eiropā ar Keniju. Viņš atzīst, ka valsts nepiešķir finansējumu pētījumiem neiroloģijā, līdz ar to Kenija nevar iesaistīties cīņā ar dažādām saslimšanām. „Ir nepieciešama izpēte,” intervijā raksta autoram skaidro ārsts. Kaut arī ārstiem ir pieeja dažādiem semināriem un lekcijām, tas tomēr nav pietiekami, lai būtiski papildinātu savas zināšanas. Dakterus neaicina uz starptautiskiem pasākumiem, tāpēc Dr. Ndege ar prieku stāsta, ka internets kļūst lētāks un pieejamāks, līdz ar to ārsti var piekļūt žurnāliem un publikācijām. Tomēr ne viss ir tik rožaini, kā izklausās. Vairāki izdevēji, to skaitā Elsevier, liedza bezmaksas pieeju publikācijām Bangladešā, Kenijā un Nigērijā.[1] Pasaules Veselības organizācijas (WHO) atbalstītā programma HINARI sniedza iespēju 105 valstīm pieeju vairāk nekā 7000 dažādu žurnālu.[2] Tas nozīmēja, ka pat visnabadzīgākajām valstīm bija pieeja jaunākajai informācijai, taču šādas iespējas „atslēgšana” medicīnā un zinātnē ir milzīgs atpakaļsolis. Izdevēju arguments bija vienkāršs — tas nav izdevīgi.

Protams, šāda situācija nav tikai lielākajā Kenijas slimnīcā. Lai cīnītos ar korupciju veselības nozarē, Kisumu reģiona jaunajā slimnīcā izcenojumi ar sarkanu krāsu ir uzrakstīti uz sienām. Tas ļauj pacientiem orientēties izmaksās un nepieļaut iespēju, ka tiek apkrāpti. Slimnīcā vīrieši un sievietes atrodas atsevišķās nodaļās, bet pati slimnīca ir pārpildīta. Nepietiekamā finansējuma dēļ slimnieku sistēmas ir iekārtas paštaisītās metāla konstrukcijās. Personāls atzīst, ka, lai arī vairāki slimnīcas korpusi ir jauni, tomēr ikdienā trūkst pašu elementārāko lietu un nākas improvizēt.

Labāka situācija ir Gongo Health Center, kurš atvērts, pateicoties amerikāņu ekonomista un Earth Institute direktora Džefrija Saksa (Jeffrey David Sachs) sievai Dr. Sonjai Saksai (Sonia E Sachs). Pie ieejas ir metāla plāksne, kas vēsta, ka veselības centrs ir atvērts 2009. gada 17. janvārī, un zem tā ir lasāms Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Baraka Obamas citāts: „Change will not come if we wait for some other person or some other time. We are the ones we’ve been waiting for. We are that change that we seek.” [3] Iekštelpas ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr arī šeit ir liela pacientu rinda. Sarunā valsts oficiālajā svahili valodā tika noskaidrots, ka dažas mātes ar bērniem rindā gaida trīs stundas. Tas nozīmē trīs stundas būt prom no laukiem un lopiem, kuri ir jāapkopj, lai ģimene varētu ēst un pelnīt. Slimnīcas vadība ar prieku izrāda zāļu noliktavas un darba telpas, kurās ir iespējams pārbaudīt HIV un malārijas analīzes. Vidēji puse no pārbaudēm uzrāda pozitīvus rezultātus, tomēr tas ir daudz mazāk nekā pirms centra atvēršanas.

Liels pluss ir atsevišķas sausās tualetes personālam un pacientiem, tomēr nevienā no tām nebija vāku. Temperatūra šajā periodā Kenijā sasniedz vidēji 25-35 grādus pēc Celsija, atvērtie slimnīcas logi un tualešu vāku neesamība var veicināt strauju slimību izplatību, taču neviens no centra personāla neņēmās prognozēt, kad šo problēmu varētu atrisināt.

Bērni mirst

Organizācija Millennium Villages Project, kas ar mērķi panākt TAM īstenošanu ir izveidojusi vairāk nekā 79 ciemus desmit valstīs, noslēgusi sadarbību ar Ericsson, lai nodrošinātu ārstus un darbiniekus ar bezmaksas mobilajiem telefoniem.[4] Sauri reģionā ieviestā programma ChildCount+ ļauj ģimenes ārstiem pēc bērnu apskates nepieciešamo informāciju SMS veidā nosūtīt centrālajai datu bāzei. Šī informācija tiek apstrādāta un personāls var kontaktēties ar ģimeni, ja tiek atklāts, ka bērnam ir nepieciešama apskate vai malārijas tests. Pateicoties veiksmīgajiem testa rezultātiem, programma tagad arī palīdz uzraudzīt, vai ar HIV inficētās sievietes regulāri apmeklē klīnikas.. Viens no septiņiem bērniem Āfrikā mirst, nesasniedzot piecu gadu vecumu. Pateicoties ChildCount+, vakcinēto bērnu skaits ir audzis par vairāk nekā 40% un tuvojas 97% vakcinēto. Raksta autoram bija iespēja vērot, kā notiek programmas īstenošana viensētā. Ģimenes jaunākajam bērnam tika veikts malārijas un vairāki veselības testi. Diemžēl četrgadīgajam zēnam tika konstatēta malārija tikai mēnesi pēc iepriekšējās pārbaudes.

Kisumu dienas vidusskolas audzēkņi atzīst, ka ar malāriju saslimt četras līdz piecas reizes ir norma. Tas neesot nekas sevišķs, ja vien laicīgi tiek atrasts ārsts un lietoti medikamenti. Tomēr, ja tas netiek darīts, var rasties smadzeņu traucējumi, paralīze un iestāties pat nāve. Eiropas Komisija kopš 2002. gada ir izdalījusi 7,7 miljonus ar insekticīdu apstrādātus tīklus. Tas ir neatsverams ieguldījums cīņai ar malāriju un dažādām saslimšanām, tomēr tikai tādā gadījumā, ja šie tīkli ir ražoti kādā no Āfrikas valstīm. Ja reģionā ir viens tīklu ražotājs, kurā strādā desmit cilvēki, kuriem kā daudzās Āfrikas valstīs nākas apgādāt vismaz 15 savus tuvākos radiniekus, tam var nākties pārtraukt ražošanu, ja tīkli tiek piegādāti no Rietumvalstīm.

Vēlēdamies darīt labu medicīnā, donori spēj pasliktināt situāciju citās nozarēs. Tomēr saskaņotas rīcības rezultātā mērķis ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozes, difterijas un citu slimību izplatību līdz 2015. gadam var nebūt tik neaizsniedzams, kā tas patlaban varētu šķist.

_____________________________

[1] Sarah Boseley, „Publishers cut off doctors’ free access to medical journals in poor countries „, The Guardian, http://www.guardian.co.uk/society/..

[2] Big publishers cut access to journals in poor countries, The Lancet, http://press.thelancet.com/hinari.pdf

[3] Tulkojums no angļu valodas – Pārmaiņas nenāks, ja mēs gaidīsim kādu citu personu, vai kādu citu reizi. Mēs esam tie, kurus gaidām. Mēs esam pārmaiņas, kuras cenšamies rast.

[4] Millennium villages project The impact of mobile connectivity on the Millennium Development Goals in Africa, Ericsson.com http://www.ericsson.com/res/thecompany/..


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!