Raksts

Pētījums “Iedzīvotāju iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā Rīgā”


Datums:
25. novembra, 2021


Foto: Aleksejs Bergmanis

2021.gadā domnīca PROVIDUS izstrādāja un prezentēja pētījumu "Iedzīvotāju iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā Rīgā". Pētījuma mērķis ir apzināt sabiedrības līdzdalības institucionalizētos mehānismus Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, izvērtēt to darbību, kā arī veicināt iedzīvotāju iespējas nākotnē.


Pētījums PDF formātā lejupielādei pieejams šeit. 

 


Par pētījumu:

Domnīcas “Providus” veiktais pētījums tapis ar Vācijas vēstniecības Latvijā finansiālu atbalstu 2021. gadā īstenotā projekta “Iesaistošas pašvaldības III: iesaistoša Rīga” ietvaros. Domnīca analizē sabiedrības līdzdalības procesus Latvijas pašvaldībās jau trešo gadu. 2019. gada pētījums “Pārskats par iedzīvotāju iesaistes piemēriem Latvijas pašvaldībās” bija veltīts sekmīgu un inovatīvu sabiedrības līdzdalības piemēru apzināšanai, savukārt 2020. gada pētījumā “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums” analizēta pašvaldību pieredze attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, vērtējot, cik lielā mērā un kā šajā procesā tiek iesaistīti pašvaldības iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas (NVO). 2021. gadā galvenā uzmanība tika veltīta galvaspilsētas pašvaldībai – Rīgai, kas tās mēroga dēļ iepriekšējos pētījumos palikusi ārpus pētāmo pašvaldību loka.

 

Pētījuma mērķis:

Apzināt sabiedrības līdzdalības institucionalizētos mehānismus Rīgas valstpilsētas pašvaldībā, izvērtēt to darbību, kā arī veicināt iedzīvotāju iespējas nākotnē.

 

Pētījuma metodes:

Pētījuma secinājumu pamatā ir dati, kas iegūti gan ar kvalitatīvām, gan kvantitatīvām metodēm, kā arī dokumentu un normatīvo aktu padziļinātu analīzi, kā arī citu materiālu kā konsultatīvo iestāžu darbības protokolu, domes sēžu materiālu, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstu un komiteju sēžu protokolu analīzi.

Pētījumā izmantoti kvantitatīvie dati, kas iegūti no: pētījumu centra “SKDS” aptaujas, kas reprezentē Rīgas iedzīvotāju viedokli un kas tika veikta 2021. gada jūlijā un augustā; domnīcas “Providus” veiktās Rīgas pašvaldības administrācijas darbinieku aptaujas; domnīcas “Providus” veiktās Rīgas domes (RD) deputātu aptaujas (abas – Google veidlapu platformā).

Pētījumā iegūti kvalitatīvie dati no fokusgrupām un intervijām ar: dažādu pašvaldības pārvaldes līmeņu amatpersonām: RD deputātiem: Kasparu Spundi (“Jaunā Vienotība”), Selīnu Vancāni (“Progresīvie”), Viesturu Kleinbergu (“Progresīvie”), Uģi Rotbergu (“Jaunā Vienotība”), Juri Radzeviču (“Gods kalpot Rīgai”). Pētījumā veiktas fokusgrupas vai intervijas ar RD Labklājības, RD Mājokļu un vides un RD Satiksmes departamenta, kā arī Apkaimju iedzīvotāju centra darbiniekiem. Pētījumā īstenota fokusgrupa ar Rīgas apkaimju koordinatoriem, kā arī individuālas intervijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem: Māri Jansonu (Rīgas Apkaimju alianse), Māri Jonovu (biedrība “Drošas ielas”), Ivaru Balodi (apvienība “Apeirons”), Didzi Meļķi (“Manabalss.lv”), Paoli Saloranta (Paoli Saloranta) (Helsinku pašvaldība).

 

Pateicība:

Pateicamies par atsaucību visiem intervētajiem. Īpašu pateicību par sniegto atbalstu projekta īstenošanā, kā arī pētījuma veikšanā vēlamies izteikt Ilonai Stalidzānei, Rasmusam Filipam Gekam un Evijai Celmai.

 


 

Ievads

Pašvaldības ir vietējās demokrātijas, kurās ir svarīga iedzīvotāju aktīva dalība lēmumu pieņemšanā, jo īpaši risinot jautājumus, kas viņiem šķiet svarīgi un kuros pašvaldība atbalsta iedzīvotāju pašu gatavību iesaistīties vairāk – ar brīvprātīgo darbu apkaimēs vai dalību kādā pašvaldības darba grupā. Sabiedrības līdzdalība ir ļoti nozīmīga, lai iedzīvotāji cienītu pašvaldības lēmumus un uzticētos pašvaldības iestādēm. Dažādi institucionālie mehānismi, piemēram, publiskās apspriešanas, konsultatīvās padomes, darba grupas, līdzdalības budžets, diskusijas ar iespēju vienoties par risinājumu, ir veids, kā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju izteikt savu viedokli pašvaldībai. Tāpat iedzīvotāji regulāri saskaras ar pašvaldību dažādu tās pakalpojumu saņemšanā, un pašvaldībai ir būtiski pārliecināties, ka tās sniegtie pakalpojumi atbilst iedzīvotāju vajadzībām un sniedz gaidīto rezultātu. To var izdarīt tikai, pajautājot pašiem iedzīvotājiem jeb pakalpojumu saņēmējiem. Ne vienmēr saņemtie viedokļi rada nozīmīgas pārmaiņas vai piedāvā pašvaldībai gatavu problēmas risinājumu, taču ir svarīgi, ka pašvaldība šos viedokļus apzina, ieklausās un iespēju robežās ņem vērā.

Rīgas mērogs rada pašvaldībai lielu izaicinājumu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā. Rīga aizņem aptuveni 304 km2 lielu teritoriju ar vairāk nekā 615 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri dzīvo dažādās pilsētas daļās. Katrai apkaimei ir atšķirīga sociālā situācija, iedzīvotāju mobilitāte, pieeja dažādiem valsts vai pašvaldības pakalpojumiem, ekonomiskā aktivitāte, iedzīvotāju blīvums un daudzi citi parametri, kas ietekmē arī vietējās teritorijas attīstības vajadzības. Salīdzinājumam: vienā no lielākajām pilsētas apkaimēm – Purvciemā – dzīvo vairāk iedzīvotāju (aptuveni 62 tūkst.) nekā lielākajā daļā Latvijas valstspilsētu, piemēram, Jelgavā dzīvo 55 tūkstoši, bet Jūrmalā – aptuveni 50 tūkstoši iedzīvotāju. Lielajām pilsētām jāatrod veids, kā vienmērīgi attīstīt pilsētas teritoriju un iesaistīt šajā procesā iedzīvotājus.

Pētījums tapis laikā, kad jaunievēlētā Rīgas dome bija nostrādājusi vienu gadu, un šīs pārmaiņas ir ietekmējušas arī sabiedrības līdzdalības iespējas pašvaldībā. 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ilggadējo varas partiju tandēmu – partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” – pēc aptuveni 10 gadiem nomainīja četru frakciju koalīcija⁴ ar Mārtiņu Staķi (“Par!”) kā Rīgas mēru, atstājot abas ilggadējās varas partijas opozīcijā un paužot apņēmību pilsētas pārvaldībā ieviest nozīmīgus uzlabojumus, lai padarītu to “par moderni pārvaldītu un iedzīvotāju vajadzībām pretimnākošu pilsētu”⁵. Savukārt daļa ievēlēto deputātu pirms ievēlēšanas kļuva publiski atpazīstami, pateicoties pilsoniskajai aktivitātei apkaimēs.

Šā pētījuma galvenais mērķis ir sabiedrības līdzdalības mehānismu izvērtēšana pašvaldības ikdienas lēmumu pieņemšanas procesā, analizējot dažādos institucionālos mehānismus – gan konsultatīvajās padomēs vai komisijās, gan konsultāciju praksi pašvaldības saistošo noteikumu izstrādē. Pētījumā netika analizēta iedzīvotāju dalība pilsētas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, jo vairāki tika izstrādāti pētījuma sagatavošanas laikā un iedzīvotāju iesaiste šajā procesā ir salīdzinoši detalizēti regulēta, proti, pašvaldības atbildīgajām iestādēm ir pienākums rīkot konsultācijas ar iedzīvotājiem vismaz publisko apspriešanu ietvaros.

Pamatojoties uz dažādu datu padziļinātu analīzi un institucionālo mehānismu darbības izvērtēšanu, vairāk nekā 20 dažādu pārvaldes līmeņu amatpersonu un nevalstisko organizāciju aktīvistu intervijām, fokusgrupām, pētījums tika organizēts trīs daļās. Vispirms tika izvērtēts saistošo noteikumu izstrādes process, kā arī konsultācijas ar dažādām mērķgrupām tajā, tam sekoja konsultatīvo padomju un citu līdzdalībai paredzēto iestāžu darbības analīze. Visbeidzot, trešajā daļā aplūkotas tādas dažas salīdzinoši jaunas tendences Rīgā, kas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju iesaistes stiprināšanu Rīgas pašvaldības darbā. Izvērtējot regulējumu un praksi, katrā pētījuma sadaļā ir pievienoti priekšlikumi, kas varētu uzlabot sabiedrības līdzdalības procesus nākotnē.

Pētījumā ietverti vairāki iestarpinājumi – padomu apkopojums par dažādām situācijām, kurās iedzīvotāju iesaiste ir svarīga papildus formālajai lēmumu pieņemšanas gaitai, kad to pieprasa paši iedzīvotāji (kolektīvie iesniegumi) vai risināmais jautājums (vērienīgi pašvaldības projekti), vai kad pašvaldībai ir iespēja iesaistīties kāda projekta īstenošanā, kur var savlaikus ieplānot arī darbu ar sabiedrības mērķgrupām.

 

Galvenie secinājumi:

Pētījuma uzmanības centrā ir iedzīvotāju iesaiste pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, tādēļ tika analizēti visi izveidotie institucionālie mehānismi, ar ko pašvaldība iesaista aktīvistus, nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumus), lai konsultētos par pašvaldībai nozīmīgiem jautājumiem un uzklausītu sabiedrības vajadzības. Tika analizētas konsultatīvās iestādes (komisijas, padomes, darba grupas), kā arī pašvaldības saistošo noteikumu izstrāde un konsultācijas ar sabiedrību šajā procesā

Pētījums tapis pārejas posmā, kad aptuveni gadu strādājusi jaunievēlētā Rīgas dome. Pārejas posmā parasti notiek dažādas institucionālas pārmaiņas, kas šobrīd vērojamas arī Rīgas pašvaldībā, un šā pētījuma kontekstā jaunievēlētā pašvaldības vadība ir paudusi apņēmību tās darbā vairāk iesaistīt sabiedrību, veicot arī pirmās darbības šajā virzienā, piemēram, dažādas jaunas konsultāciju iespējas, kuru sekmīgai īstenošanai vēl nepieciešama pielāgošanās gan pašvaldības pārvaldes jeb administratīvajā līmenī, gan arī politiskajā līmenī.

Nepieciešamību pievērst sistēmisku pieeju iedzīvotāju lielākai iesaistei Rīgas valstspilsētas darbā apliecina arī sabiedriskās domas aptaujas dati (“SKDS”), kuros 67% aptaujāto rīdzinieku vēlētos, lai Rīgas dome biežāk noskaidrotu viņu viedokli, savukārt tikai 35% uzskata, ka Rīgas pašvaldība ieklausīsies viņu viedoklī, kamēr 60% tam netic.

 

Saistošo noteikumu izstrāde:

Saistošo noteikumu izstrādes process attiecībā uz iedzīvotāju, mērķgrupu iesaisti pēdējā gadā nav piedzīvojis īpašas pārmaiņas. Apzinot saistošo noteikumu izstrādes un apspriešanas gaitu, varēja identificēt ne vien vajadzību pēc sabiedrības iesaistes, bet arī nepieciešamību uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu.

Nozīmīgākās problēmas:

1. pašvaldības normatīvo aktu izstrādē nav ieviesta prakse kā neatņemamu procesa daļu iekļaut konsultācijas ar iedzīvotājiem, nozares NVO vai ārējiem ekspertiem, piemēram, kad saistošie noteikumi skar plašu iedzīvotāju loku vai paredz nozīmīgas izmaiņas un jauninājumus noteiktām sabiedrības grupām;

2. trūkst “iekšējās kontroles” mehānisma, kad pašvaldības pārvaldes līmenī atbildīgie darbinieki vai turpmāk noteikumu projekta izskatīšanas procesā iesaistītie deputāti pārliecinātos, ka 1. punktā uzskaitītajos gadījumos pašvaldība ir veikusi konsultācijas.

Lai arī atsevišķos gadījumos konsultācijas mēdz notikt, tā nav neatņemama lēmumprojektu vai saistošo noteikumu projektu izstrādes procesa daļa. Politiķi komiteju līmenī sagaida, ka to izskatīšanā nonākušie projekti, ja saturs to nosaka, ir pietiekami plaši apspriesti ar iesaistītajām pusēm, tostarp sabiedrību un ekspertiem, taču projektu paskaidrojuma raksti liecina, ka konsultācijas galvenokārt nenotiek. Taču, arī pamanot šādas nepilnības politiskā līmenī, piemēram skatot projektu komitejās, iesaistītās puses uz tām netiek aicinātas. Dažkārt tās piesakās pašas, bet to nevar uzskatīt par labu lēmumu pieņemšanas procesu, proti, tādu, kurā ir izvērtēta projekta plašāka ietekme (uz ekonomiku, vidi, drošību u. tml.), tostarp uz sabiedrību. Deputāti par izstrādāto projektu kvalitāti galvenokārt pārliecinās komiteju sēdēs, cik to pieļauj sēdes darba kārtība un ja viņiem ir vēlme iedziļināties. Būtu svarīgi, ka lēmumu projektu izstrādē ir vairāk kvalitātes “drošinātāju”, proti, ka, saņemot izskatīšanai sagatavotos projektus, tiem ir veikts gan ietekmes izvērtējums, gan arī gūta pārliecība, ka izvēlētais risinājums ir labākais no visiem iespējamajiem. Pašvaldībai būtu lietderīgi izveidot vadlīnijas par lēmumu vai saistošo noteikumu projektu izstrādes paraugpraksi, galvenajiem principiem, tostarp, kā izvērtēt, vai nepieciešams konsultēties ar mērķgrupām, iesaistītajām pusēm, kā arī atgādināt par iespējām, kuras pašvaldībās jau pastāv – dažādiem konsultatīvajiem mehānismiem.

 

Konsultatīvās institūcijas:

Pašvaldībā jau iepriekš bija izveidoti dažādi konsultatīvi mehānismi, kuru darbība turpinās arī šobrīd: konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām darbojas divas konsultatīvās padomes – viena ir paredzēta sabiedrības integrācijas jautājumiem, otra – personu ar invaliditāti jautājumiem. Pēdējā gada laikā pašvaldībā izveidota jauna konsultatīva padome – Rīgas domes un nevalstisko organizāciju parakstītā sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – “Memoranda padome”), kurā pašvaldība turpmāk konsultēsies ar dažādu nozaru NVO. Izveides procesā ir konsultatīvās komisijas izveide darbam ar jaunatni. Papildus konsultatīvām padomēm, darbojas arī citas izveidotas komisijas, darba grupas dažādos pārvaldes līmeņos, kas izveidotas domes pastāvīgo komiteju vai departamentu līmenī, un to izveides pamatojums liecina, ka daļēji tās paredzētas konsultācijām ar sabiedrību. Šo dažādo institucionālo mehānismu darbības un regulējuma analīzes rezultātā tika identificētas vairākas problēmas, un turpmāk īsi apkopotas trīs nozīmīgākas:

1. pārskatāmības un vienotu darbības principu trūkums; trūkst informācijas, kādas ir institucionalizētās konsultāciju formas pašvaldībā un kā iedzīvotāji tajās var iesaistīties. Komisiju tīkls ir plašs, taču praksē nav daudz iespēju piedalīties;

2. esošo konsultatīvo padomju potenciāls būtu ievērojami lielāks, ja tiktu uzlabota to darbība;

3. jautājumu loks, kuros būtu nepieciešamas regulāras konsultācijas ar sabiedrību un ekspertiem, ir ievērojami plašāks nekā tikai divas nozares – integrācija un personu ar invaliditāti jautājumi. Viena no jomām, kur ir izteikti liela sabiedrības interese, bet nav šāda konsultatīva mehānisma, ir Rīgas sabiedriskā transporta un satiksmes drošības jautājumi.

Pašvaldībā vienlaikus visos pārvaldes līmeņos ir izveidotas dažādas institūcijas – konsultatīvās padomes, konsultatīvās komisijas, koordinējošas komisijas, darba grupas. Tās ir paredzētas dažādiem mērķiem, un to daļa, cita starpā, arī sabiedrības līdzdalības veicināšanai, taču šobrīd mērķis netiek sasniegts. To darbs publiski nav redzams, lai ieinteresētās puses vispār zinātu, ka šādas institūcijas ir izveidotas, ar kādiem jautājumiem tās strādā (darba kārtība), kā arī, vai iedzīvotāju pārstāvošās organizācijas, jomas entuziasti un eksperti tajās var piedalīties. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka NVO nemaz tajās lielākoties nav pārstāvētas.

Pētījumā secināts, ka konsultatīvās padomes konsultatīvie mehānismi ir labs, taču neefektīvi izmantots instruments. Padomēm ir neliela ietekme, apspriesto jautājumu loks ir saistīts ar atsevišķu problēmu risināšanu vai vispārīgiem jautājumiem, nevis vērsts uz sistēmiskiem uzlabojumiem. Padomes tiekas reti, un dažkārt tām ir grūtības piepildīt darba kārtību, jo arī NVO partneri neizrāda lielu aktivitāti. Šīs padomes nav nonākušas citu pašvaldības institūciju darbinieku redzeslokā kā platforma, kur būtu vērts apspriest starpnozaru jautājumus. Piemēram, Personu ar invaliditāti konsultatīvo padomi būtu lietderīgi izmantot ne tikai šauriem sociālās jomas jautājumiem, bet arī citās pašvaldības darbības jomās, piemēram, konsultācijās par mājokļu politiku, satiksmes organizēšanu pilsētā vai izglītības pakalpojumu nodrošināšanu. Līdzīgi arī Integrācijas lietu konsultatīvajā komisijā būtu lietderīgi apspriest ne vien jautājumus, kas saistīti ar sabiedriskās domas aptaujām par integrācijas jautājumiem, latviešu valodas mācību iespējām, bet arī citu nozaru jautājumus, piemēram, izglītības pakalpojumu kvalitāti, interešu izglītību, mājokļu politiku un daudzus citus. Arī NVO gatavība iesaistīties konsultatīvajos mehānismos būtu ievērojami lielāka, ja tās redzētu, ka šie mehānismi kalpo par abpusēji noderīgu platformu, kurā var risināt nozīmīgus jautājumus un panākt uzlabojumus.

Lai arī Memoranda padome nākotnē varētu būt starpnozaru jautājumu apspriešanas platforma, tā neaizstās nepieciešamās diskusijas attiecīgajās nozarēs. Pēdējā gadā Rīgā ieviestās pārmaiņas pilsētvidē skaidri parāda, ka šāda konsultatīvā mehānisma trūkst satiksmes jomā – satiksmes organizēšanā, sabiedriskā transporta plānošanā, kas ļautu gan iegūt dažādu ekspertu un organizāciju viedokļus, gan arī panākt kompromisu starp dažādām grupām. Līdzīgi šādu konsultatīvo mehānismu būtu lietderīgi ieviest arī citu pašvaldības funkciju izpildē, piemēram, izglītības jomā, vai arī paplašināt sociālo grupu loku, ar kurām konsultējas RD Labklājības departaments, tostarp uzrunājot citas sociālās grupas, piemēram, daudzbērnu ģimenes, seniorus utt. Ir svarīgi iesaistīt konsultatīvajās grupās ne tikai atpazīstamus ekspertus un sabiedriskos aktīvistus, bet arī dažādu sociālo grupu, kas ir satiksmes dalībnieki, pārstāvjus, piemēram, seniorus, skolēnu vecākus un citus. Pētījumā tika secināts, ka iesaistīto organizāciju loks ir neliels. Paredzēts, ka plašāku jomu jautājums apspriedīs Memoranda padome, taču tā neaizstās vajadzību atsevišķus nozaru jautājumus apspriest detalizēti, pulcinot jomas ekspertus no pašvaldības un no nevalstiskā sektora.

 

Iedzīvotāju vajadzību apzināšana – apkaimes

Šis Rīgas domes sasaukums ir nozīmīgi veicinājis apkaimju aktivizēšanos biedrībās un iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, izveidojot Rīgas 8 apkaimju komisiju un finansējuma programmu apkaimju biedrību administratīvai stiprināšanai un biedru skaita kuplināšanai. Tāpat, reorganizējot pārvaldes struktūru, pašvaldība ieviesusi apkaimju koordinatorus, kuru pienākumi ir saistīti ar iedzīvotāju iesaistes veicināšanu, veidojot ciešāku saikni ar pašvaldību. 2019. gadā pašvaldība ieviesa līdzdalības budžeta konkursu, kas arī paplašina iedzīvotāju iespējas iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā un uzņemties lielāku atbildību par pilsētas un attiecīgās apkaimes attīstību.

Ir panākti nozīmīgi uzlabojumi, lai stiprinātu pašu iedzīvotāju iespējas iesaistīties gan vietējās apkaimes uzlabošanā, gan arī plašāk pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos. Daži ieviestie atbalsta pasākumi varētu stiprināt apkaimju biedrību kapacitāti, kā arī veicināt ietekmi uz pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, ja apkaimju biedrības ir gatavas tos izmantot. Tomēr ir svarīgi, lai, ievērojami veicinot apkaimju aktivitāti, sabiedrības līdzdalība netiktu sašaurināta līdz konsultācijām tikai ar apkaimju biedrībām. Būtu svarīgi, ka papildus apkaimju biedrībām, no kurām daudzas vēl pulcē salīdzinoši nelielu biedru skaitu, pašvaldība iesaistītu arī dažādu jomu nevalstiskās organizācijas un organizācijas, kas pārstāv dažādu mērķgrupu intereses.

Trešo gadu īstenojot līdzdalības budžeta projektu konkursu, Rīga ir uzkrājusi vislielāko pieredzi Latvijā. Katru gadu ir gūtas jaunas mācības, un šis iedzīvotāju iesaistes instruments ir katru gadu uzlabots un mobilizē apkaimju kustības vairāk iesaistīties savas apkaimes jautājumu risināšanā, kas ir viens no lielākajiem redzamajiem ieguvumiem pašvaldībai. Salīdzinoši gausi noris projektu īstenošanas posms, un līdz šim īstenoti vien divi projekti. Šogad pirmo reizi ar savām idejām varēja piedalīties ne vien apkaimju un citas biedrības, bet arī iedzīvotāji, kuri to diezgan aktīvi darīja. Tās ir nozīmīgas izmaiņas, lai veicinātu ne tikai biedrību, bet arī iedzīvotāju iesaisti. Vērojams, ka šim iesaistes instrumentam līdz šim trūcis “saimnieka” pašvaldībā, kas rūpētos gan par saziņu ar iedzīvotājiem – skaidrojot to, ko nozīmē līdzdalības budžets, kā arī, aicinot iedzīvotājus to izmantot, un turpmāk sniegt atbalstu ideju izstrādē, īstenot uzraudzību pār projektu ieviešanu. Līdz šim tas bijis vairāk atkarīgs no atsevišķu aktīvistu un deputātu entuziasma, taču tas nav ilglaicīgs risinājums. Pēdējā gada laikā par “saimnieku” ir kļuvis Apkaimju iedzīvotāju centrs, kuram ciešā sadarbībā ar aktīvajām NVO un Rīgas domes Memoranda padomi būtu jāizvērtē konkursa ieviešanas gaita un jārūpējas par iedzīvināšanu.

Lai arī Rīgā vērojami nozīmīgi uzlabojumi darbā ar sabiedrību, līdz šim galvaspilsētas pašvaldība atšķirībā no daudzām Eiropas lielajām pilsētām nav eksperimentējusi ar jaunām iedzīvotāju iesaistes formām, piemēram, diskusijām vai mērķtiecīgi rīkotām e-konsultācijām ar iedzīvotājiem, kas ļautu attālināti rosināt pilsētas iedzīvotājus izteikt viedokli, idejas, apspriest risinājumus utt. Šajā ziņā Rīgai vēl ir daudz neizmantota potenciāla un iespēju ievērojami plašāk attīstīt sadarbību ar iedzīvotājiem.

 


Viss pētījuma teksts PDF formātā lejupielādei pieejams šeit, tostarp, sekojošas nodaļas:

 

1. Sabiedrības līdzdalība saistošo noteikumu izstrādē;

2. Institucionālie mehānismi konsultācijām ar sabiedrību,

3. Citi iedzīvotāju iesaistes instrumenti

 


Šo publikāciju atbalsta Vācijas vēstniecība Latvijā projekta “Engaging municipalities III: Engaging Riga” [“Iesaistošas pašvaldības III: iesaistoša Rīga”] ietvaros.

Par publikācijas saturu atbild: Sabiedriskās politikas centrs “Providus”.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!