Raksts

Pētījums – brīdinājums rūpēties par ES naudas apgūšanu


Datums:
01. jūlijs, 2003


Autori

Inna Šteinbuka


Foto: Foto - no personīgā arhīva

Recenzija par pētījumu “Latvijas ekonomikas iespējamie attīstības scenāriji, iestājoties vai neiestājoties Eiropas savienībā”

Lai gan integrācija Eiropas Savienībā ir Latvijas ekonomiskā un politiskā prioritāte jau vairākus gadus un par iestāšanās ietekmi daudz runāts, tomēr pirmais nopietnais pētījums par integrācijas procesa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā ir veikts tikai tagad. Konsultāciju firmas “Konsorts” veiktais pētījums “Latvijas ekonomikas iespējamie attīstības scenāriji, iestājoties vai neiestājoties Eiropas savienībā” ir pirmais, kurā ar ekonomiski korektām metodēm aplūkota un analizēta iestāšanās vai neiestāšanās makroekonomiskā ietekme kopumā.

Lai pētījums būtu objektīvs, tā autoriem jāieņem neitrāla nostāja pret vienu vai otru alternatīvu un, es domāju, ka Dr. Osis ar kolēģiem šo neitrālo pieeju arī saglabā, apskatot vairākus iestāšanās un neiestāšanās variantus.

Problēma nav autoru simpātijās vai antipātijās pret ES. Manuprāt, šobrīd praksē šīs abas alternatīvas – iestāties vai neiestāties – nebūt nav vienlīdzīgas. Latvija kopš 1995.gada konsekventi īsteno iestāšanās stratēģiju, pielāgojot likumu un normatīvo aktu sistēmu ES, nodrošinot ekonomiskos un institucionālos priekšnoteikumus Latvijas dalībai šajā valstu savienībā. Ārvalstu investori, ekonomiskās un finansu institūcijas un Rietumu sabiedrība Latviju jau uzskata par ES dalībvalsti. Arī pašmāju bizness skatās uz Latvijas nākotni no šādām pozīcijām, neatkarīgi no tā, vai ES vairāk saskata kā draudus vai iespējas.

Tāpēc sekas no viena vai otra varianta izvēles nebūt nav vienlīdzīgas. Gadījumā, ja Latvijas sabiedrība referendumā teiks “jā”, šis fakts neatstās būtisku ietekmi uz notikumu gaitu. Taču, ja referendumā nobalsotu “pret”, tas pats par sevi būtu negatīvs signāls, nemaz nerunājot par tālākajām sekām. Latvija no skaidras ģeopolitiskās perspektīvas tiktu iemesta neskaidrību laukā, dažādu valstu interešu cīņu arēnā, neviennozīmīgajos globalizācijas un lokalizācijas procesos.

Pētījuma ievadā labi raksturota Latvijas pašreizējā ģeopolitiskā situācija, globalizācijas procesi ārējā vidē, galvenajos ekonomiskās un politiskās ietekmes centros mūsu reģionā un šo procesu iespējamā ietekme uz Latvijas attīstību nākotnē.

Pētījumā sniegtais ārējais vides vērtējums vēlreiz nostiprina atziņu, ka Latvijas iestāšanās ES kā lokalizācijas un reģionalizācijas process zināmā mērā ir pretstats globalizācijas procesam, dodot iespēju kopīgi ar citām ES valstīm novērst globalizācijas negatīvās iezīmes.

Pētījumā dots atklāts un, varētu teikt, pēdējā laikā neredzēti kritisks Latvijas tautsaimniecības pašreizējās situācijas novērtējums, skatoties ne tikai uz patiešām straujajiem iekšzemes kopprodukta attīstības tempiem pēdējos gados (ar ko savos vērtējumos bieži vien aprobežojas gan pašmāju, gan ārvalstu analītiķi), bet parādot arī tās strukturālās problēmas, kas pastāv mūsu tautsaimniecībā – vājo ražošanas sektoru, zemas pievienotās vērtības produkcijas lielo īpatsvaru eksportā, reģionālās attīstības disproporcijas, nepietiekošo fiskālo kapacitāti valsts svarīgāko attīstības jomu – izglītības, medicīnas aprūpes attīstības nodrošināšanā.

Parādot mūsu ekonomikas vājās vietas, Dr.Oša un viņa kolēģu secinājums nebūt nav tāds, ka mēs esam vāji, tāpēc mums ES nav ko darīt. Jāpiekrīt autoru viedoklim – tieši tāpēc, ka mūsu tautsaimniecība vēl ir vāja, pakļauta dažādiem riskiem, mums ir jāiestājas ES, lai nostiprinātu savas priekšrocības un mazinātu ārējo faktoru (gan ekonomisko, gan politisko) negatīvo ietekmi. Pētījumā teikts: “jākonstatē, ka pašreizējā ekonomiskā situācija, neskatoties uz samērā augstajiem attīstības tempiem pēdējos gados, Latvijā ir sarežģīta. Par to liecina makroekonomisko rādītāju satura analīze, kā arī samilzušās sociālās un demogrāfiskās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama ne tikai laba griba, bet arī finansiāls nodrošinājums, kas ir tieši atkarīgs no valsts ekonomiskās attīstības pakāpes. Tāpēc būtiska nozīme būs Latvijas lēmumam par pievienošanos ES, kas radītu papildus iespējas augstāk samilzušo problēmu risināšanā”.

Var rasties jautājums – vai tad neiestājoties ES mēs nespētu tikt galā ar savām problēmām? Varbūt spētu, taču tikpat liela ir varbūtība, ka, zaudējot ES institucionālo un ekonomisko atbalstu, Latvija atpaliktu savā ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Mūsdienu attīstības teorijas vairs nebalstās uz pieņēmumu, ka jebkura valsts jebkurā pasaules reģionā, izpildot noteiktus starptautisko institūciju definētus, teorētiski korektus un pat finansiāli atbalstītus pasākumus ilgākā vai īsākā laikā var sasniegt attīstīto valstu jeb “zelta miljarda” ekonomiskās attīstības līmeni. Daudzu valstu un pat kontinentu (īpaši Āfrikas, arī Dienvidamerikas) attīstība ir parādījusi, ka šis “noķeršanas” (catch-up) scenārijs daudzviet nedarbojas. Plaisa starp attīstītākajām un pārējām valstīm padziļinās.

Nav pat jāskatās tik tālu kā Āfrika vai Dienvidamerika. Šī plaisa attīstības līmeņos un attīstības modeļos parādās arī aplūkojot bijušo PSRS valstu ekonomisko attīstību kopš 90-to gadu sākuma. Ja Baltijas valstis, kā atbalsta punktu izmantojot integrāciju Eiropas ekonomiskajās un transatlantiskajās drošības struktūrās, ir konsekventi virzījušās tirgus ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības virzienā, tad NVS valstu attīstība ir bijusi visai nevienmērīga un lielai daļai no šīm valstīm ekonomiskās attīstības līmenis būtiski atpaliek no Baltijas valstīm. Ekonomiskās un politiskās sistēmas modelis, kāds izveidojies šajās valstīs, nebūt nenodrošina tirgus ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības izveidi. Tikai pievienošanās attīstītāko valstu grupai, ko Latvijai dod iestāšanās ES, ir šāda garantija. Savukārt, attīstības tempi un cik ātri mēs sasniegsim ES vidējo līmeni ir Latvijas ziņā.

Pētījumā sniegtajā Latvijas ekonomiskās attīstības scenāriju salīdzinājumā kā galvenais attīstību ietekmējošais faktors izvēlētas investīcijas un to apjoma variācijas divos aspektos:

1) atkarībā no tā vai Latvija iestājas ES un tuvāko trīs gadu laikā no ES saņem papildus investīciju resursus turpat vai miljarda latu apmērā, vai arī neiestājas un šos investīciju resursus nesaņem;

2) atkarībā no Latvijas spējas apgūt investīciju resursus.

Iestāšanās optimistiskajā scenārijā paredzēts, ka Latvija spēj apgūt 70% no Eiropas naudas, vidējā attīstības tempa scenārijā – 50%, pesimistiskajā scenārijā apguves līmenis paredzēts tikai 30% apmērā.

Šie skaitļi, kas pētījumā izmantoti attiecīgo scenāriju aprēķinam, manuprāt, ir ļoti būtisks signāls Latvijas ekonomiskās politikas īstenotājiem un biznesa sabiedrībai.

Tas ir satraucoši, ka jau pašlaik paredzam (ticu, ka šis novērtējums balstās uz reālās situācijas analīzi) spēju izmantot tikai daļu, pat tikai trešdaļu (!?) no Eiropas fondu naudas.

Eiropas fondu naudas izmantošana ietver:

Konkrētu un darbojošos Eiropas naudas sadales sistēmu (ne tikai Nacionālā attīstības plāna līmenī), kas, piesaistot attiecīgo pašmāju finansējumu, sadala Eiropas naudu konkrētiem projektiem, izvērtējot to pamatotību;
Prasmi sastādīt projektus, kas ietver arī attiecīgu domāšanu – projektu pieeju, sakārtotu uzņēmuma ekonomisko datu sistēmu, grāmatvedību, finansu un ekonomisko plānošanu;
Valsts līdzfinansējumu Eiropas projektiem. Jāapzinās, ka reālā situācija budžeta jomā tuvākajos gados būs ne mazāk saspringta kā šobrīd, sociālo jomu finansējums būs tikpat aktuāls kāds tas ir pašlaik un Eiropas projektu līdzfinansējums konkurēs ar kārtējām budžeta vajadzībām. Tas prasīs no mūsu valsts vadītājiem, Saeimas, Ministru kabineta politisko gribu un izlēmību, novirzot budžeta līdzekļus investīciju projektiem kā līdzfinansējumu Eiropas naudai.

Tieši valsts administratīvā kapacitāte izšķirs, kā pratīsim saņemt un cik veiksmīgi izmantosim Eiropas naudu, līdz ar to izšķirot investīciju faktora ietekmi uz tautsaimniecības attīstību kopumā. Iestāšanās ietekme uz Latvijas ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no Latvijas spējas izmantot iespējas, ko dos ES.

Pētījumā iestāšanās un neiestāšanās scenāriji iedalīti trīs grupās, atkarībā no ES ekonomikas attīstības tempiem – lēniem, vidējiem un straujiem. Rezultāti liecina, ka ES attīstība būtiski ietekmēs Latviju jebkurā gadījumā – gan atrodoties ES satāvā, gan ārpus tās. Taču, pat pesimistiskais iestāšanās scenārijs attīstības tempu ziņā apsteidz optimistisko neiestāšanās scenāriju. Savukārt, optimistiskā iestāšanās scenārija ekonomikas attīstības tempi, kas paredz iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 41% piecu gadu laikā, atpaliek no pieauguma teorētiskā līmeņa (52%), ko šajā laikā varētu sasniegt, pilnībā izmantojot visas tās investīciju iespējas, ko dod pievienošanās ES. Tas vēlreiz akcentē augšminēto Eiropas naudas izmantošanas problēmu.

Pētījuma apjoma un laika (cik saprotams, tas izstrādāts mēneša laikā) ierobežojumu dēļ tajā apskatīta galvenokārt investīciju faktora ietekme uz Latvijas makroekonomisko attīstību, bet mazāk apskatīta un vispārīgākā līmenī analizēta ES tirgus ietekme uz Latvijas nozaru dinamiku, iespējamā ražošanas kooperācijas attīstība, citi ekonomiskie faktori, kas ietekmēs Latvijas attīstību pēc pievienošanās (vai nepievienošanās) ES. Darbs nedod arī skaidru atbildi, kā tiks risinātas Latvijas tautsaimniecības strukturālās problēmas.

Kā pētījuma vājo pusi var minēt to, ka nav aprakstīta scenāriju prognozes kļūda. Latvijas ekonomiskās attīstības scenāriji izstrādāti, balstoties uz vairākiem pieņēmumiem, tāpēc kļūda prognozēs ir gandrīz vai neizbēgama un rezultāti var būt atšķirīgi no pētījumā minētajiem. Piemēram, tā kā neiestāšanās optimistiskā scenārija IKP pieauguma skaitliskie rezultāti atpaliek no iestāšanās pesimistiskā scenārija rezultātiem tikai par diviem procentpunktiem, pat neliela prognozes kļūda to savstarpējo attiecību var mainīt uz pretējo.

Manuprāt, šī pētījuma būtiskākais rezultāts un signāls Latvijas sabiedrībai ir atziņa par Eiropas fondu piešķirto investīciju resursu izmantošanas nozīmi un ietekmi uz Latvijas ekonomisko un līdz ar to arī sociālo attīstību. Ja spēsim izmantot šos resursus (kas nebūt nav vienīgā iespēja, ko piedāvā ES), tad Latvijas ekonomiskā attīstība iegūs jaunu dinamismu un reizē iespēju atrisināt savas strukturālās problēmas.

Atliek izteikt cerību, ka Latvijas ekonomiskā doma (ar valsts un privātā sektora finansiālu atbalstu) attīstīs tālāk šo mūsu valstij tik būtisko tēmu – ES integrācijas ietekmes analīzi, apkopojot līdz šim veiktās iestrādes šajā virzienā un veicot jaunus pētījumus.

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir veikusi Regulējamo nozaru attīstības vispārīgu izvērtējumu Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!