Pat pēc Doma laukuma mītiņa un Zatlera ultimāta Saeimas atlaišana nelikās reāla. Sajūta visā valstī mainījās tikai pēc TP valdes lēmuma.
Izskatās, ka nu pat opozīcija ir aptvērusi, ka tas tomēr ir iespējams. Un atkal tāpēc, ka TP pati Saeimas atlaišanu būs noorganizējusi. Tā nu SCP divu dienu laikā ir konstatējusi, ka nemaz tik laba doma tā neesot, lai gan vēl šonedēļ ar šo saukli izveda ielās tūkstošus.
Varbūt tas ir tikai fragments no bildes bez būtiskas ietekmes uz kopainu? Es tā nedomāju. Uztveru to kā indikatoru kopējām slimībām Latvijas politikas galvās un sirdīs. Neatkarīgi no tā, vai vara Tev šobrīd ir vai (vēl/vairs) nav, tikšķam vienādi. No vienas siles baroti un kopā auguši. Un tieši tāpēc ziepju operu scēnu cienīgās Mareka-Arta-Aigara-Ivara tu-tāds-roku-nesniegšu-nerunāšu īsziņas un publiskās lamas. Tieši tāpēc tāds neizmērojams respekta trūkums pret savu un svešu valsts amatu un alternatīvu viedokli diskusijās. Ticu, ka Godmanis un Segliņš netic Pabrika un Štokija “sašutumam” un “politiskajām prasībām”, kas, kā izrādās, tiešām 48 stundās ap savu asi spēj rotēt pat vairākas reizes.
Un te nu ir iespēja TP ielikt kāju durvīs ar savu iniciatīvu par Saeimas atlaišanu. Saeima kaut kad vasarā sanāktu ar vecajiem vēžiem, kurus papildinātu pāris jaunu radikāļu + populistu bez faktiskas ietekmes uz varu. TP&Co būtu no jauna leģitimēta. Un tas tikai tāpēc, ka opozīcijas nav un, piedodiet, nebūs.
Veiksmīgai opozīcijai (tikai veiksmei vēlēšanās, ne konceptuālam ilglaicīgam darbam varas pārņemšanai) jau šodien uzvarai pēc pusgada gaidāmās vēlēšanās būtu nepieciešami: 1) finanšu resursi vismaz 300 tk. Ls apjomā, 2) institucionāli organizēts personāls, 3) neatkarīgu mediju darbs.
Nauda. Nav un nebūs. Vārgie LŠŠ alternatīvie vietējie resursi ir zuduši nekustamajos īpašumos bez vērtības. Jaunais miljonāru saraksts noteikti būs daudz īsāks par pērno, bet atlikušie nestāsies atklātā karā ar oligarhiem. Tādi varētu būt tikai daži, bet viņu lielie ziedojumi mestu manipulāciju un atkarības ēnu uz jebkuru neatkarīgu kandidātu. Obamas stila kampaņai, kas finansētos no daudzu indivīdu piecīšiem, ir jābūt daudz garākam ieskrējiena laikam un alternatīvām sejām, kam šie piecīši tiešām tiktu uzticēti.
Vēl resursi, protams, joprojām ir Austrumos un pēdējo dienu notikumi Rīgā un Viļņā būtu pamats dziļākai analīzei, ko šie resursi varbūt šeit jau dara. Taču šie resursi droši nekalpos Latvijas demokratizācijai un neatkarības nostiprināšanai. Rietumu sabiedroto resursus diemžēl ir apēdusi mūsu jaunā draudzene Krīze, kamdēļ Austrumu-Rietumu cīņas kontekstā jebkura vietējā opozīcija būtu vēl finansiāli neizdevīgākā pozcījā.
Cilvēki. Varbūt tā ir mana daudzo NVO darba gadu kropļota perspektīve, bet tieši nevalstiskajā sektorā redzu cilvēkpotenciālu, kas sev jau ir pierādījis, kalpojot sabiedrībai un piedāvājot alternatīvas un ekspertīzi soli priekšā sabiedrības vairākumam. Tie gan ir ierobežoti un finanšu grūtībās spēkus jau patērējuši resursi. Tomēr ne biznesa, ne politiskā vide nav ar tik stipru modernas Latvijas vīziju ar pietiekamu profesionālo kompetenci.
Daudzinātā “profesionāļu no biznesa” nākšana pie varas man pat liekas naivi kurioza. Kurš tad šajos neatkarības gados mūsu biznesa profesionāļiem liedza nākt ar iniciatīvām par labu sistēmiskiem un vispārējiem uzlabojumiem valstī? Neskatoties uz pastāvīgi pieejamiem relatīvi lieliem finanšu resursiem, neviena no profesionālajām asociācijām netika izaugusi pat par nopietnu lobētāju, jo vieglāk taču bija vienkārši nopirkt vienu vai otru lēmumu. Par lietu redzēšanu ārpus savu ikdienišķo vajadzību apmierināšanas un konkurences izskaušanas vispār nevar būt ne runas. Tāpat par spēju sabiedrībai pierādīt, ka arī godīgi Latvijā varēja tikt pie naudas (vai varēja?) un pelnīt sociāli atbildīgi. Bizness Latvijā ir gājis roku rokā ar tagadējās, Kārli Streipu citējot, bandas spēles noteikumiem. Sagaidīt milzu pārmaiņas ar šo “kompetenci”? Naivi. Un jau atkal krīze nosaka to, ka vēl mazāk kā iepriekš mums ir kompetentu ļaužu ar pietiekamu personisko brīvību veltīt laiku un domas valsts kopējībai.
Mediji. Ar ierobežotiem naudas un cilvēkresursiem alternatīvas pie varas varētu vest neatkarīgi, ideoloģiski precīzi un profesionāli gudri mediji. Diena un TV3 vēl atbilstu šiem trim kritērijiem, lai gan katrā no kritērijiem abiem medijiem var ielikt atšķirīgas atzīmes. LTV ar Zatlera ulitmāta koalīcijai ielikšanu Panorāmas 25.minūtē (par to ziņoja pat Vācijas sabiedriskais radio dienas ziņās!) kā izšķirošo pierādījumu man ir parādījusi savu nāvi kā sabiedriskā televīzija. Protestētāja kliedziens LNT 13.janvāra grautiņa tiešraidē “LNT melo!” ir precīzākais apraksts LNT konsekvencei, vēlākais, kopš krimināli izmeklētā Ēķa un Šķēles kopīgā plāna digitalizēt Latvijas televīzijas. Latvijas Radio strauji kļūst par sabiedrības finansētiem izteiksmīgas runas kursiem jauniešiem. Lemberga presi liksim mierā tāpat kā glancēto žurnālu priekšvēlēšanu interviju takses. Nedomāju, ka tajos pat mūsu slavenā draudzene Krīze mainīs attieksmi un izpratni par sabiedrības attīstības vajadzībām un mediju lomu tajā. Bet vietas jaunai opozīcijai un nopietnai politiskai analīzei tur nākamajā pusgadā noteikti nebūs.
Sanāca tādas pesimista piezīmes, un pat negribas domāt scenārijus tālāk par iespējamām vasaras vēlēšanām.