Informācija par organizāciju:Latvijas pensionāru federācija (LPF) ir dibināta 1992. gada 25. martā. Tā apvieno 197 biedru organizācijas. Latvijā ir ap 630 tūkstošiem pensionāru.Kopš LPF dibināšanas tās vadītājs ir Jānis Porietis.LPF mērķis ir aizstāvēt un pārstāvēt pensionāru sociāli ekonomiskās intereses.
Par sadarbību ar politiskajiem spēkiem stāsta LPF priekšsēdētājs Jānis Porietis.
Pirms vēlēšanām ar pensionāriem rēķinās
LPF darbību var iedalīt trīs periodos:
l
7. Saeimas laikā pensionāru stāvoklis nav bijis iepriecinošs, piemēram, 2000. gadā no 640 tūkstošiem pensionāru 468 tūkstošiem pensija bija mazāka par 60 latiem. Tāpēc LPF šajā laikā bija trīs galvenie uzdevumi: pensiju, veselības aizsardzības un mājokļa jautājumu risināšana.
Pusotru gadu pirms vēlēšanām Saeimā pārstāvēto partiju vidū valdīja diezgan liela vienprātība pensionāru jautājumos, jo esam taču lielākā vēlētāju grupa.
Ar 2002. gada 1. janvāri stājās spēkā jaunas izmaiņas Pensiju likumā, kuras būtiski ietekmēja LPF viedoklis. Svarīgi atzīmēt panākumu, ka ar 2002. gada martu pēc Satversmes tiesas lēmuma strādājošie pensionāri var saņemt pilnu pensiju.
Saeimas komisijās – kā savējie
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā (vadītāja Aija Barča, LSDSP) LPF pārstāve Aina Verze piedalās ar pensiju jautājumiem saistītās sēdēs. Viņai nav balsstiesības, taču LPF pārstāve jau tiek uzlūkota kā komisijas ārštata locekle.
Pēc sarunām ar Saeimas Dzīvokļu apakškomisijas priekšsēdētāju Jāni Lagzdiņu (Tautas partija) LPF izdevās panākt, ka 1999. gada 16. decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Likumā arī iestrādāja normu – izīrētu dzīvokli cita persona var privatizēt tikai tad, ja ir īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstiska piekrišana. Tagad pensionāri neprivatizētos dzīvokļos var justies drošāk.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā panācām, lai grozījumos likumā Par dzīvojamo telpu īri tiek iestrādāta prasība, ka trūcīgus pensionārus, kuriem ir īres vai komunālo maksājumu parāds, varēs izlikt no dzīvokļa tikai tad, ja pašvaldība ierāda citu dzīvošanai derīgu mājokli.
Taču 7. Saeimas laikā LPF Veselības aprūpes komisijai pasliktinājās sadarbība ar Apakškomisiju sabiedrības veselības jautājumos (vadītājs Romualds Ražuks, LC) deputātu neatsaucības dēļ.
Ar valdību – gatavi konstruktīvai sarunai
1999. gada augustā LPF vispusīgi izvērtēja valdības ierosinātos Pensiju likuma grozījumus un īsā laikā iesniedza valdībai vairākus dokumentus, LPF delegācija tikās ar Ministru prezidentu. Rezultātā kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un citām sabiedriskām organizācijām izdevās panākt pensionēšanās vecuma samazināšanu līdz 62 gadiem, iepriekš ieplānoto 65 gadu vietā.
Jau divus gadus Labklājības ministrijā (LM) ir izveidota darba grupa par pensiju jautājumiem, kurā iekļauts arī LPF pārstāvis. Grupa izstrādā priekšlikumus valdībai un Saeimai. 2001. gadā, kad Saeima strādāja pie Pensiju likuma grozījumiem, izdevās panākt, ka pensiju indeksācija tiek diferencēta: mazajām pensijām indeksācijas procents ir augstāks. Līdz ar darba grupas izveidi sadarbība ar LM uzlabojās, bija intensīva un prasīga no mūsu puses.
Pašlaik iebilstam pret īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa centieniem veikt lielāku centralizāciju Latvijā. Lauku tukšums negatīvi ietekmēs pensionāru dzīvi valstī kopumā.
Darbojas vietējais un starptautiskais tīkls
Federācijas darbības taktika ietver Latvijas veco ļaužu stāvokli raksturojošu materiālu nosūtīšanu publicēšanai starptautisko organizāciju – European Federation of the Elderly (EURAG), Ziemeļu aktīvo veco ļaužu savienībai (oriģināli zviedru valodā -Nordiskt Samråd för Aktiv Ålderdom (NORSAM)), Help Age International (HAI) -izdevumos. No tām pretī saņemam pētījumus par veco ļaužu stāvokli pasaulē. Tas palīdz argumentācijā ar politiķiem. Bet EURAG un HAI mūsu valsts valdību iespaido no ārpuses. Piemēram, 1999. gadā tās nosūtīja valdībai īpašu vēstuli, aicinot vispusīgi atbalstīt LPF.
Nozīmīgu darbu veic LPF vietējās organizācijas, kurām ir visciešākie sakari ar konkrētiem pensionāriem un pašvaldībām.
Prasības 8. Saeimai:
Parasti mūs atceras pirms vēlēšanām. Šā gada 14. jūnijā LPF bija tikšanās ar partijas Jaunais laiks pārstāvjiem. Tās laikā federācijas pārstāvji aizrādīja partijai, ka viņu idejas, piemēram, par ierēdņu skaita samazināšanu, tādējādi paceļot algas pārējiem, ir naivas. Atlaistie tūlīt kļūtu par bezdarbniekiem, kuri valstij būtu jāuztur. LPF norādīja, ka partijas vēlmes cīnīties par godīgumu īstenošanai nav skaidra mehānisma. Mūsu rīcībā nav datu, ka atalgojuma lielums noteiktu darbinieka godīguma pakāpi.
8. Saeimā gribam redzēt politiķus, kas mūs atceras ikdienā, kas tautas naudu skaita taupīgi. LPF nākamajos gados pakāpeniski jāpanāk, lai pensija tuvotos iztikas minimumam. 8. Saeimas laikā jāizstrādā jauna visaptveroša veselības aprūpes koncepcija, piedaloties arī LPF pārstāvjiem, jāpanāk, lai LM pārstrādātu ģimenes ārsta institūcijas modeli. LM jāparedz atlaides medikamentu iegādei nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija ir zemāka par 60 latiem. Ar savu mūža darbu pensionāri ir nopelnījuši tiesības uz cilvēka cieņai atbilstošu iztikas līmeni, mājokļa neaizskaramību un veselības aprūpi. Rūpēm par Latvijas veco cilvēku sociālo drošību jābūt vienai no galvenajām Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību darbības prioritātēm.