Raksts

Pēdējās politiskās Saeimas vēlēšanas Latvijā


Datums:
16. janvāris, 2002


Autori

Uģis Šulcs


Foto: © AFI

8.Saeimas vēlēšanu kampaņa būs par “dzīves stila” izvēli – ja pagūsim pievienoties Rietumiem pirms jaunā Dzelzs priekškara nolaišanās, politika aizpildīs tikai ziepju operu starplaikus, pretējā gadījumā piedzīvosim “belorusifikāciju”.

Kopš 6.Saeimas vēlēšanām esam jau pieraduši pie tā, ka vēlēšanu kampaņas ir visai maz saistītas ar kādu konkrētu politisku piedāvājumu – partijas tradicionāli vēlētāju iebaro ar solījumiem “citius, altius, fortius” un liek viņam saprast, ka visi attiecīgās partijas politiskie konkurenti (proti – “parastās partijas”) kā minimums ir kriminālnoziedznieki. Atbilstoši izvēlētās propagandas metodes ne ar ko daudz neatšķiras no higiēnisko ieliktnīšu vai veļas pulveru reklāmās izmantotajiem līdzekļiem, kas pamatā orientēti uz patērētāja zemapziņas ietekmēšanu.

Taču gaidāmo 8.Saeimas vēlēšanu kampaņa varētu būt atšķirīga, jo 2002.gada beigās paredzamā Latvijas uzaicināšana NATO un sarunu noslēgšanās par iestāšanos Eiropas savienībā aktualizē gan vēlētāju, gan politisko partiju pašidentifikācijas nepieciešamību. Šī situācija būtu salīdzināma vienīgi ar pēdējām LPSR AP vēlēšanām 1990.gadā vai ar balsojumu 1991.gada 3.marta tautas aptaujā. Neatkarīgi no 8.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, šīs vēlēšanas būs pārskatāmā nākotnē pēdējās politiskās vēlēšanas Latvijā, jo:

  • ja uzvarēs spēki, kas neuzstās uz līdzšinējās ārpolitikas un iekšpolitikas krasām izmaiņām, tad Latvija, cerams, pagūs pēdējā brīdī pievienoties Rietumu civilizācijai pirms jaunā Dzelzs priekškara nolaišanās, un politika atkal aizpildīs tikai “ziepju operu” starplaikus;
  • ja pie varas nāks opozīcija – kreisie un tiem pielīdzināmie “labējie”, tad visticamāk, piedzīvosim Latvijas politikas “belorusifikāciju” ar visām no tā izrietošajām sekām.

Prognozējot politisko spēku izvēlētās stratēģijas, varam puslīdz droši apgalvot, ka, acīmredzot, labējo “tradicionālistu” flangā (Latvijas ceļš, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Tautas partija, kā arī, iespējams, Jaunais laiks) dominēs spekulācijas par jau augstāk aprakstīto eksistenciālo izvēli starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī mēģinājumi kompromitēt kreisos. Visticamāk, galvenais kaujas lauks diskreditācijas procesā būs Rīgas Dome.

Kreisie, savukārt, pamatojieties uz pašvaldību vēlēšanās demonstrēto spēju konsolidēt savus spēkus, mēģinās mobilizēt savu elektorātu “pēdējai kaujai”. Domājams, ka šajā kampaņā, ja var ticēt Džeimstaunas fonda prognozēm, tiks iesaistīts līdz šim nepieredzēts ārvalstu finansējums – Krievijas prezidenta Putina izteikumi par Maķedonijas analoģiju piemērojamību Latvijas (Baltijas) apstākļiem rada virkni problemātisku jautājumu, kas jau ir kļuvuši par nopietnu pārbaudījumu mūsu liberālo partiju pārraudzītajiem drošības dienestiem…

Simptomātisks šķiet arī apstāklis, ka pēdējā pusgada laikā ultralabējās organizācijas Latvijā sākušas vairoties kā sēnes pēc lietus. Atskatoties nesenajā pagātnē, var apgalvot, ka šādu organizāciju masveidīga rašanās ir apzinātas ārpuslatvijas rīcības rezultāts. Šāda rakstura politiskie veidojumi ir paredzēti iekšpolitiskās spriedzes radīšanai, kas pēc definīcijas ietekmētu arī vēlēšanu gaitu un rezultātus.

Līdz šim politiskajos procesos gandrīz pilnīgi neapzināta ir palikusi baznīcas loma. Atceroties tās neslēpto iesaistīšanos 7.Saeimas vēlēšanu kampaņā, uzmanīgu dara pašreiz gan katoliskās, gan luteriskās baznīcas atklātā piedalīšanās pseidonacionālo margināļu aktivitātēs – katrā ziņā, baznīcas skaidri paustā vēlme diktēt noteikumus, izlemjot publiskus jautājumus, liecina, ka šāda biedrošanās ir apzinātas politikas sastāvdaļa.

Savukārt, sociāldemokrātu “fundamentālistu” spārna iniciētā valsts iekārtas reforma visticamāk nav nekas vairāk kā vēlētājiem pasviesta ēsma, lai novērstu uzmanību no lietu patiesā stāvokļa. Bažas rada arī Valsts prezidentes pēdējā laika dažādie izteikumi, kas bieži sasaucas gan ar klerikāļu, gan valsts reformatoru idejām.

Rezumējot visu augstāk izklāstīto, varam secināt, ka 8.Saeimas vēlēšanu kampaņa būs interesantāka par pēdējām piedzīvotajām izrādēm – iespējams, pat daudz asāka un “garāmgājējiem” arī daudz bīstamāka…

Galu galā, cīņa būs par “dzīves stila” izvēli!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!