Raksts

Pavļutam pluss, Dāvim mīnuss


Datums:
25. februāris, 2013


Autori

Reinis Āboltiņš


Foto: jeancliclac

Lai arī ekonomikas ministra Pavļuta un Latvijas gāzes pārstāvja Dāvja šodienas ziņojumi Saeimas komisijai varētu tikt ieskaitīti kategorijā „prognozējami”, tomēr vairākas nianses divarpus stundas ilgajā komisijas, ekonomikas ministra un gāzes uzņēmuma pārstāvja saziņā ir vērtas, lai par tām uzrakstītu repliku.

Šodien notika Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēde, kuras dienaskārtībā bija divi temati. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts bija apņēmies pastāstīt tautas kalpiem par Enerģētikas stratēģiju 2030, kam jākļūst par nozares ilgtermiņa attīstību noteicošo politikas plānošanas dokumentu. Latvijas gāzes priekšnieks Adrians Dāvis bija gatavs sniegt ziņas par gāzes cenām.

Par stratēģiju

Ekonomikas ministrs neko radikāli atšķirīgu no pēdējo vismaz sešu mēnešu retorikas nevēstīja, tikai korekti pārstāstīja, kas ir stratēģija un kāpēc tajā iekļautas konkrētas atziņas. Tomēr viena nianse Daniela Pavļuta teiktajā ir atsevišķas pieminēšanas vērta. Pirmo reizi pusgada laikā ministrs nekautrējās publiski pateikt, ka lēmums par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunīgos energoresursus (AER), vēl nav pieņemts un ka izsvērta lēmuma pieņemšanai nepieciešamas tālākas sarunas ar nozares pārstāvjiem. EM arī apņēmusies uzzināt vairāk par citu valstu pieredzi un dažādu AER atbalsta mehānismu priekšrocībām un trūkumiem.

Ceru, ka MK uzdotais uzdevums sagatavot elektrības cenu augšanas risku novēršanas rīcības plānu nesabojās AER atbalsta mehānismu vērtēšanu. Ir skaidrs, ka diskusija par t.s. elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti ir saistīta ar turpmāko atbalstu AER. Ar šodienas paziņojumu ekonomikas ministrs, lai arī mazliet nedroši, tomēr pārvietojis ratus aiz zirga. Pluss Pavļutam un turpinām sarunu.

Par gāzi

Sanāksmes ar Adrianu Dāvi ir prognozējamas tādā izpratnē, ka izrāde tiek nodrošināta vienmēr un Dāvja kunga uzrunas krasi kontrastē, piemēram, ar Latvijas gāzes valdes locekļa Jorga Tumata lietišķo un konstruktīvo komunikācijas stilu. Interesantais Adriana Dāvja šodienas izrādē bija tas, kas viņš piedāvā izdarīt grozījumus Enerģētikas likumā (aizstāt gāzes tirgus liberalizācijas noteikto datumu 2014. gada 4. aprīli ar nenoteiktu termiņu – „brīdi, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai un to spēkā stāšanās laiku un kārtību noteikt ar īpašu likumu”), kuru sekas īsi var noformulēt šādi – neviens cits dalībnieks Latvijas dabas gāzes tirgū nav nedz gaidīts, nedz aicināts, un es darīšu visu, lai Latvijā iespējami ilgi paliktu Latvijas gāzes monopols. Pamatojums? ES direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, kas paredz iespēju nepiemērot atsevišķus pantus valstīs, kas tiek uzskatītas par jauniem vai no pārējām ES dalībvalstīm izolētiem dabasgāzes tirgiem.

Šāda grozījuma pieņemšana būtu nepārprotams signāls iespējamajiem investoriem, ka Latvijas tirgus ir domāts tikai Latvijas gāzei un citiem gribētājiem te nav, ko meklēt. Komentējot Baltijas savienošanu ar citām ES dalībvalstīm, Latvijas gāzes vadības pārstāvis vairākkārt atsaucās uz uzņēmuma Booz&Co pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikto analīzi par optimālo sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības vietu, aizrautīgi norādot, ka labāka vieta būtu Somija, jo tur ir lielākais patēriņa tirgus. Jā, patēriņš Somijā tiešām ir lielāks, nekā Latvijā, vai Igaunijā.

Nezinātājam varētu šķist, ka šīs ir loģisks un nevainīgs piedāvājums. Taču kombinācijā ar iespējamajiem grozījumiem enerģētikas likumā LNG terminālis Somijā nozīmētu arī gāzes tirgus atvēršanas Baltijas valstīs maksimālu atlikšanu. Tas būtu vēl viens signāls, ka citi spēlētāji par piedalīšanos gāzes tirgū Baltijā drīkst aizmirst. Ja Saeimas tautsaimniecības komisija spēj skatīties ārpus rāmja, tad tai būtu jāsaka Dāvja kungam liels paldies par iniciatīvu un jānovēl veiksmīga darbība atvērtā tirgū pēc 2017. gada. Mīnuss Dāvim par mēģinājumu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!