Labrīt, lasītāji!Informācija par ļaudīm, kuri sameta naudiņu, lai ofšora uzņēmums varētu nopirkt laikrakstu Diena, tiks atklāta pēc pāris nedēļām. Dati par aviokompānijas airBaltic finanšu stāvokli ir pietiekami satraucoši, lai uzņēmuma vadītājs un eksklusīvā ne-amatpersonas statusa baudītājs Fliks vakar dietu uz Ministru kabinetu, lai aiz slēgtām durvīm par tiem vaidētu, bet sabiedrībai tie taps zināmi ... augustā. Savukārt pensionāriem patlaban klājas drebēt un trīcēt, jo it kā Starptautiskais Valūtas fonds ir pieprasījis pensiju samazināšanu ... bet droši mēs to nevaram zināt, jo vēstule no SVF skaitās noslēpums.

Kāpēc, kādēļ un kamdēļ? Kādreizējais augsti stāvošais Dienas darbinieks Aleksandrs Tralmaks pilnīgi noteikti zina, ka laikraksta reputāciju grauj katra stunda un katra diena, kuras laikā viņš lakstojas ap sava darījuma finansētājiem. Taču, kā šodien ziņoja laikraksts, “vēl jāpaiet vairākām nedēļām, kamēr varēšot publiskot fondā ieguldījušo personu vārdus.” Vai dieniņ, cik ļoti kautrīgas acīmredzot ir šīs “fondā ieguldījušās personas”! Man kolēģu Dienā ir vienkārši žēl. Noteikti nav viegli strādāt, ja katru brīdi ir aizdomas, ka pa augšām notiek šeptēšanās. Kā rakstīju vakar, man nav pamata apgalvot, ka tik tiešām tā ir šeptēšanās, bet te nākas kārtējo reizi uzdot jautājumu, kurš mūsu politkorumpekonomiskajā vidē tiek aizmirsts atkal un atkal: Kā tas izskatās? Un, kā jau parasti, atbilde uz šo jautājumu ir: Visai šmucīgi.

Kas attiecas uz airBaltic, nebūtu jau nekāda iemesla, kāpēc sabiedrībai par tā finansēm būtu jāzina ātrāk, nevis vēlāk, ja vien nebūtu tas apstāklis, ka, pirmkārt, valstij šajā uzņēmumā joprojām pieder ievērojama daļa un, otrkārt, tas ir tas viens uzņēmums, ap kuru valsts Satiksmes ministrijas personā ir luncinājusies un laizījusies tik ļoti, ka mīlas skurbulī pret Bertoltu Fliku tā ir atļāvusies aizmirst gan par konkurences noteikumiem, gan arī par likumu, kas saistās ar valsts amatpersonām. Pagājušajā nedēļā es pats biju airBaltic klients. Propelleru lidmašīnā (21. gadsimtā — ?!), kurā, man iekāpjot, man paredzētajā vietā kāds jau sēdēja. Un tik tiešām šim kādam bija iekāpšanas karte ar to pašu numuru, kāds bija iedots man. Tā kaut ko nudien es savā garajā mūžā piedzīvoju pašu, pašu pirmo reizi. Salonā notika visai liela bīdīšanās un pārgrupēšanās, jo es nebiju vienīgais, kuram kāds bija paredzējis ne to vietu. Grupai ļaužu, kuri, iespējams, devās uz Raimonda Paula protežēto krievu pasākumu Jūrmalā, nācās vieniem sēdēt te, bet citiem atkal — tur, lai arī viņi bija pasūtījuši biļetes kopā. Šķiet, nesen Fliks kādā avīzē stāstīja, ka Latvijā dzīvojošo airBaltic klientu skaits ir sarucis līdz kādiem 17 procentiem, visi pārējie ir ārzemnieki. Gribas domāt, ka ekonomiskā krīze nav vienīgais iemesls, kāpēc tas tā ir. Vienīgā nelaime — minētā mīlestības afēra starp Fliku un Šleseru no Rīgas ir aizdzinusi gandrīz visas iespējamās alternatīvas. Un tieši tāpēc sabiedrībai ir visas tiesības un interese to zināt, ja Latvijas galvenā aviolīnija tuvojas kraham.

Un vēl pensionāri. Šodien Latvijas Avīzē ir plašs materiāls par to, ka SVF it kā ir atsūtījis vēstuli, kurā stingri pieprasīta pensiju samazināšana, jo fonds neticot, ka mūsu politikāņi ar Dombrovski priekšgalā tiešām ir spējīgi arī nākamgad valsts budžetu samazināt par 500 miljoniem latu. Raugoties, kā ir veicies ar pārvaldes struktūras “reformēšanu,” šīs šaubas ir gluži saprotamas, taču te ir cita lieta. Valdošie politikāņi rīkojas pa vecai modei — vēstules saturs, tā vēsta laikraksts “visu laiku tiek turēts zem slepenības plīvura.” Un sākas mūsu “elitei” tipiskais trādirīdi — Repše saka, ka par to jārunā labklājības ministram, labklājības ministrs gaiņājas, ka viņš neko nezina u.tml. Varbūt valdošie cenšas sabiedrību netracināt. Kā nekā, šajās dienās mēs arī esam uzzinājuši, ka jāslimo ir fiksi un tagad, jo rudenī acīmredzot visas slimnīcas pēc kārtas vienkārši tiks klapētas ciet. Ja nu vēl izrādīsies, ka pensionāriem nāksies grūti nopelnītās un jau tā visnotaļ plicinātās pensijas griezt vēl tālāk? Taču tas tomēr nav arguments. Ja SVF vēlas pensiju griešanu, tad lai valdība mums skaidri to pasaka. Vēl jo vairāk, ja tā ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai pensiju griešana nebūtu nepieciešama. Un to, lūk, ne tikai var darīt, bet tas ir jādara atklātībā. Lai sabiedrība redz, ar ko nodarbojas tās vēlētie pārstāvji. Lai sabiedrība zina, kādas attiecības šie pārstāvji ir veidojuši ar starptautiskajiem aizdevējiem. Lai tiek skaidri paskaidrots, kāpēc pensijām ir jāsamazinās. Ja tām ir jāsamazinās…

Jauku visiem dienu!