Lielai daļai no mums joprojām ir vēlme pārveidot pasauli. Piemēram, ziedojoties kā Sokratam principu vārdā, cīnoties ar netaisnību kā to verdzības jautājumā darīja Ābrahāms Linkolns, sakot līdzīgu runu Martina L. Kinga „sapnim” vai nodarbojoties ar labdarību kā to darīja Māte Terēze. Tie ir spoži piemēri, kurus ir tīri cilvēciska vēlme izdzīvot „uz savas ādas”. Tomēr realitātē civilizācijas izmainīšana prasa smagu un pastāvīgu darbu, kurš ne vienmēr nes cerētos augļus. Piekrītu kādā filmā paustajai idejai, ka pasauli pārveido mūsu sīkie, mazie darbiņi.

Pēc apmēram 53 dienām Latvijas pilsoņiem būs iespēja izvēlēties vai sākt kaut ko mainīt savā valstī. Tad būs pienācis 2.oktobris un no neierasti maza sarakstu skaita – 13 – balsstiesīgajiem būs iespēja izvēlēties tos tautas pārstāvjus, kuri vēlāk noteiks iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielumu, mūsu karavīru misiju likteni ārvalstīs un to, cik naudas atvēlēt veselības aprūpei. Lai šādā veidā „pārveidotu pasauli” iedzīvotājiem ir jāveic viens tāds sīks darbiņš, kā pastaiga vienatnē vai ar radiem uz tuvāko vēlēšanu iecirkni, lai +/- 15 minūšu laikā nobalsotu. Tomēr daļa cilvēku jau tagad nav pārāk sajūsmināti par šāda veida pūlēm. Kādam „nav par ko balsot”, citam oktobra pirmajā sestdienā ir obligāti ir jāstrādā mazdārziņā, trešais nezina, ka var nobalsot jebkurā iecirknī…

Tāpēc mums, kuri vēlamies kaut ko mainīt, ir jāizdara daži mājas darbi. Pirmkārt, jāuzzina, ko plāno darīt mums pazīstamie cilvēki; pēc tam ir nedaudz jāaprunājas ar tiem, kuri nevēlas iet balsot un jāliek priekšā racionālie un emocionālie argumenti. Cilvēkiem, kuri gaužas par saskābušo realitāti, ir jārāda mazliet iecukurotas cerības, kuras piepildīsies tikai tad, ja ikviens „pieliks roku pie lielā darba”. Jāatgādina, ka beidzot ir iespēja ne tikai kritizēt, bet ņemt varu savās rokās, lai… pēc vēlēšanām varētu turpināt paust neapmierinātību, tomēr šoreiz ar apziņu, ka pilsonis pats ir centies izmainīt esošos apstākļus.

Kādam vajag likt pie sirds (prāta?), ka Saeimas ievēlēšanai nav nepieciešams konkrēts balsu skaits, tāpēc, neaizejot nobalsot, situācija valstī nerisināsies. Tāpat ir jāņem talkā aritmētika, skaidrojot, ka, pēc iespējas vairāk cilvēkiem aizejot nobalsot, 5% barjera kļūs augstāka. Tātad partijām būs jāpārliecina vairāk cilvēku, lai iekļūtu parlamentā. To mēs varam panākt tad, ja ikviens no mums augustā un septembrī ies pie saviem radiem, draugiem un kolēģiem, rakstīs viņiem e-pasta vēstules vai prasīs skypā: „Hei, vai arī Tu 2.oktobrī iesaistīsies Latvijas pārveidošanā?” Cik ļoti es gribu dzirdēt atbildi „Jā!”! Nenāks par ļaunu ikvienam balsotājam arī atgādināt, ka līdzi ir jāņem derīga pase un brilles, ja acis prasa. Tāpat nedrīkst aizmirst vēlēšanu iecirkņu darba laiku: no 7 rītā līdz 20 vakarā. Citādi kādam, skatoties „Panorāmu”, nāksies vilties, jo pēc astoņiem vakarā nobalsot vairs nevarēs. Apbruņoti ar ideoloģiskajiem argumentiem un tehniskajām instrukcijām mēs varam iet un mainīt pasauli caur sīkajiem, mazajiem darbiņiem.

Gaidot vēlēšanas, ikviens var trenēties, darot citas labas lietas – ziedot 1-3% no ienākumiem labdarībai (lielveikala ziedojumu traukā u.c.), redzot, ka kāds nomet atkritumus tiem nepiemērotā vietā, pieklājīgi aicināt atrast gružu kasti, vai arī aiziet nodot asinis.