Raksts

Partiju solījumi samazināt nodokļus ir nereāli


Datums:
03. septembris, 2002


Autori

Kristīne Gaugere


Foto: no personiskā arhīva

Pēdējā laikā gan vēlēšanu, gan Eiropas Savienības (ES) kontekstā, visai bieži uzmanība tiek pievērsta Latvijas nodokļu sistēmai. Par iespējamajām izmaiņām nodokļu likmēs runā gan politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmas, gan politiķi un ekonomisti dažādos medijos.

Kopumā rodas iespaids, ka drīzumā gaidāmās izmaiņas pozitīvi ietekmēs gan uzņēmējus, gan katru individuālo nodokļu maksātāju. Taču skeptiskāk orientētam indivīdam noteikti rodas jautājums, vai tā nav tikai ilūzija vai nodokļu samazinājums šobrīd ir reāls? Apskatot pašreizējo situāciju, nākas secināt, ka pārliekam optimismam tomēr nav pamata.

Runājot par uzņēmumu maksātajiem nodokļiem, jāatzīst, ka šajā jomā prognozes ir visoptimistiskākās. Pie uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņām strādā Finansu ministrija. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme no 25% līdz 22% tika samazināta jau šogad, bet no nākamā gada 1.janvāra nodokļa likmi paredzēts samazināt līdz 19%. Arī 2004.gadā iecerēts nodokļa likmes samazinājums līdz 15%.

Nākamgad plānots samazināt arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 35% līdz 33%. Samazinājums skars tieši uzņēmējus, jo viņu maksājamā daļa samazināsies no 26% šobrīd līdz 24% nākamgad. Tajā pat laikā darba ņēmēju iemaksas likme paliks nemainīga – 9%.

Apskatot solījumus, kas saistās ar nodokļu samazinājumu, nedrīkst aizmirst to, ka iespējams šī Saeimas sasaukuma laikā Latvija kļūs par ES un NATO dalībvalsti, kas noteikti prasīs papildus izdevumus no valsts budžeta. (Igaunijas Finansu ministrija, piemēram, ir aprēķinājusi, ka iestāšanās ES 2004. gadā prasīs papildus izdevumus no valsts budžeta 4 miljardu kronu apmērā, bet, iestājoties ES, Igaunija ik mēnesi maksās 1.2 miljardus kronu[1]).

Taču ir vēl viens aspekts, kas jāpatur prātā, runājot par nodokļu politiku. Lai gan partijas sola nodokļu samazinājumu, ir zināms, ka ar 2003. gadu iedzīvotāju maksāto nodokļu apjoms tiks palielināts, jo beidzot tiks ieviesta samazinātā PVN likme 9% apjomā. Ar to apliks ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumus, ko līdz šim ar nodokli vispār neaplika. Turklāt apkurei piemēros pilnu PVN likmi – 18%. Ar samazināto PVN likmi apliks arī medikamentus, grāmatas, masu informācijas līdzekļus, kā arī viesnīcu pakalpojumus.

Šajā kontekstā ir jāņem vērā, ka ES direktīvas nepieprasa piemērot 18% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi siltumapgādei. Vēl jo vairāk, apskatot ES valstu pieredzi PVN piemērošanas jomā, jāatzīst, ka:
1) vairākās ES valstīs (Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Īrijā un Luksemburgā) ir sastopama īpaši pazeminātā PVN likme, kas svārstās 2.1 % līdz 4.2 % robežās;
2) samazinātā PVN likme robežās no 5% (arī Lietuvā un Igaunijā samazinātā PVN likme ir tieši 5%) tiek visai plaši pielietota;

Piemēram, praktiski visās ES valstīs to pielieto pārtikai un pasažieru transporta pakalpojumiem, grāmatām, medikamentiem un kultūras pasākumiem, bet vairākās ES valstīs to pielieto arī gāzei, elektroenerģijai un malkai, kas tiek izmantota apkurei.[2]

Paradoksāls šajā situācijā šķiet fakts, ka tieši par PVN savās 4000 zīmju programmās runā tikai trīs partijas un neviena no tām neatrodas sabiedriskās domas aptauju pirmajā pieciniekā.

Vēl paradoksālāku šo faktu dara tas, ka:
1) budžeta ieņēmumu daļā PVN īpatsvars sastāda līdz 45%;
2) PVN maksā praktiski visi iedzīvotāji un uzņēmumi;
3) PVN samazināšanas iespējas un šādas samazināšanas finansiāli – ekonomiskie rezultāti nav pētīti;
4) Budžetam daudz nenozīmīgāku nodokļu (piemēram, akcīze) izmaiņas tiek apspriestas bieži un intensīvi, lai gan šis nodoklis skar skaitliski nelielu, tomēr finansiāli ietekmīgu uzņēmumu daļu.

Nobeigumā sliktas ziņas smēķētājiem un autovadītājiem.

No 2002. gada 1. janvāra aptuveni par 50% tika palielināta vieglo automašīnu ikgadējā valsts nodeva, un pagaidām nav dzirdēts, ka kāds grasītos to atkal samazināt.

Lai smēķēšana Latvijā nebūtu daudz lētāka izprieca kā tas ir ES, var prognozēt, ka nākamā Saeimas sasaukuma laikā tiks palielināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Lai arī šajā rakstā minētas tikai dažas iespējamās nodokļu politikas izmaiņas, no tā var secināt, ka iedzīvotājiem tuvākajā laikā ir maz cerību ietaupīt uz nodokļu rēķina. Drīzāk pat otrādi. Optimismu ir vērts saglabāt tiem vēlētājiem, kas tic, ka daudzo nodokļu samazinājumu sološo partiju rīcībā ir brīnumlīdzeklis, ar kura palīdzību samazinot nodokļus, palielinātos iedzīvotāju ienākumi.

_____________________

[1] Dienas Bizness, pirmdiena, 12. augusts, 10.lpp.

[2] Pilnīga informācija par PVN likmēm ES dalībvalstīs ir pieejama http://europa.eu.int/comm/taxation_customs/french/publications/info_doc/taxation/tva/taux_tva-2001-5-1en.pdf

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!