Katras partijas izpratne par to, ko var darīt nevalstiskais sektors, cik lielā mērā tam jāļauj līdzdarboties un kāda ir tā darbības nozīme, ir visai atšķirīga.

Noticis patiešām progress, tagad gandrīz katra partija uzskata par goda lietu vismaz vienu reizi savā programmā minēt kādu no vārdu salikumiem – nevalstiska organizācija (NVO), sabiedriska organizācija vai pilsoniska sabiedrība. Katras partijas minētais skaidri parāda to izpratni gan par terminoloģiju, gan par to, ko tām nozīmē nevalstiskās organizācijas. Dažas partijas šķiet rūpīgi iepazinušās ar nevalstisko organizāciju veidotajām publikācijām un pētījumiem par sabiedrības līdzdalības nozīmi un neapšaubāmi atzīst šo procesu par vēlamu. Taču detalizēti iepazīstoties ar partiju izvērstajām programmām, nākas secināt, ka katras partijas izpratne par to, ko var darīt NVO, cik lielā mērā tām jāļauj līdzdarboties un kāda ir to darbības nozīme, ir visai atšķirīga.

Dot līdzdalības iespēju, bet ierobežot lobēšanu

Tautas partija savā programmā demonstrē izpratni par nevalstisko organizāciju darbības nozīmi. Programmā uzsvērta nepieciešamība atbalstīt organizācijas gan finansiāli, gan nodot tām daļu valsts uzdevumu.

Tajā pašā laikā starp rindām par valsts atbalstu slēpjas vēlme arī ierobežot nevalstisko organizāciju aktivitātes. Neviļus starp eiforisko nepieciešamību atbalstīt NVO iezadzies arī punkts par to, ka nepieciešams izstrādāt likumu lobistu darbības reglamentēšanai. Kā šis priekšlikums ieklīdis šajā nodaļā, nav skaidrs. Bet tas parāda, ka šāda reglamenta ieviešana attiektos uz nevalstiskām organizācijām, nevis komerciāliem lobistiem.

Nevar nepamanīt, ka Tautas partija redz skaidru lomu nevalstiskām organizācijām kādā īpašā jomā – veikt darbības aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem bērniem. Tas savā veidā parāda, ka NVO sniegtie pakalpojumi ikvienā jomā tiek augsti vērtēti. Tajā pašā laikā Tautas partija iezīmē negāciju pret līdzdalību likumdošanas izstrādē, nosaucot to par lobēšanu. Ja velkam paralēles ar situāciju krīzes apstākļos, tad Tautas partija redz NVO būtisko lomu seku likvidēšanā, bet šķietami mazāku nozīmi tām atvēl preventīvu darbību veikšanai, lai krīzes situācija nenotiktu.

Sen tik sens bija tas laiks

Citāts no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas programmas: „Partijas un sabiedriski politiskās organizācijas, kas tiek finansētas no noziedzīgu grupējumu līdzekļiem vai no ārvalstīm, jāizformē un vēlēšanās nav jāpielaiž.”. Tas raisa asociācijas ar pirms pusgada izskanējušo viedokli, kurā atsevišķi politiķi ieteica slēgt organizācijas, kas saņem starptautisku finansējumu, kā arī politiķu izteikumus par nevēlamām tīklveida struktūrām.

Iespējams, ka partijas pozīcija ir tikai nezināšanas vaina par pilsoniskās sabiedrības lomu un nozīmi demokrātiskā valstī. Iespējams, tas neattiecas uz nevalstiskām organizācijām, bet gan uz citām struktūrām, jo šīs rindas lasāmas sadaļā 4.1. –“Valsts un pašvaldības, partijas un sabiedriskās organizācijas, to finansiālie resursi”.

Partija arī norūpējusies par komerciālo lobismu, kas sastopams politiķu un administrācijas pārstāvju aprindās. Par NVO līdzdalības nozīmi ne vārda, taču starp rindām lasāmas bailes no lobistu ietekmes, kas skaidri norāda, ka pastāv lobēšana komerciālās interesēs, tāpēc to būtu vēlams ierobežot.

Pasauksim, ja ievajadzēsies

“Latvijas ceļš” skaidri apzinās NVO esamību un nozīmi, kā arī to, ka organizācijas jāiesaista diskusijās par pieņemamiem lēmumiem. Partija savā programmā sola, ja būs nepieciešams, tad organizācijas tiks iesaistītas valsts un pašvaldības koordinētā darbā, lai attīstītu Latvijas reģionus un mazinātu to atšķirību. Taču partija nenorāda, kādā veidā tiks noteikts, kad NVO palīdzība nepieciešama.

Nevalstiskās organizācijas jau tagad veiksmīgi īsteno aktivitātes, kas vērstas uz reģionu attīstību, tāpēc vēl jo dīvaināks šķiet priekšlikums tās iesaistīt kaut kad vēlāk. Pēdējos gados veiksmīgi sākuši attīstīties novadu fondi, kuros iedzīvotāji paši par saviem līdzekļiem īsteno projektus, kas būtiski katrai kopienai. Šķiet, ka šis jautājums ir līdzīgs jautājumam par jaunatni, kas ir mūsu nākotne, neatzīstot to, ka jaunatne ir mūsu tagadne, kuras resursus iespējams izmantot jau tagad. Nevalstiskās organizācijas sniedz un turpina sniegt pakalpojumus nepārtraukti, tāpēc nav nepieciešams runāt par NVO izmantošanu kaut kad nākotnē.

Demokratizēsim izglītības sistēmu

“Saskaņas centrs” vēlas pārvērst izglītības kvalitātes aģentūru par jaunā terminā nodēvētu – ‘sabiedriski valstisku’ organizāciju. Tā ir šaura un specifiska interese demokratizēt izglītības sistēmu.

Savukārt otra vēlme, ko “Saskaņas centrs” akcentē savā programmā, ir vēlēšanās palielināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību Nacionālo minoritāšu izglītības konsultatīvajā padomē. Tajā pašā laikā programmas autori nav norādījuši, kādēļ šāda īpaša vajadzība un kādā veidā tas uzlabotu izglītības sistēmu. Jāmin, ka līdzdalība nav nepieciešama līdzdalības pēc, bet gan tādēļ, lai uzlabotu pieņemto lēmumu kvalitāti.

Progresīvs ‘kā lai nesola’?

“Jaunā laika” izpratne par NVO nozīmi Latvijā ir apsveicama. Lasot programmu, šķiet, ka NVO ir atslēga ikvienā jautājumā, sākot ar korupcijas mazināšanu un beidzot ar sabiedrības integrāciju un kultūru. Programmas autori skaidri apzinās, ka darbs nevar tikt darīts, ja nav finansiāla atbalsta NVO darbībai gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī. Partija noteikti ir sekojusi līdzi aktualitātēm NVO sektorā, iespējams, partijas nostāja skaidrojama ar to, ka Īpašo uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts bijis “Jaunā laika” ministra rokās.

Programmā minēti būtiski veicamie darbi NVO attīstībā, kas saistīti gan ar NVO tiesiskās vides sakārtošanu, gan valsts atbalsta veidošanu. Citu partiju nepamanīts, bet šajā programmā minēts ierosinājums par nepieciešamību īstenot īpašo Saeimas deklarāciju “Par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām”, par kuras īstenošanu, iespējams, būs jācīnās nākamajā Saeimā. Salīdzinājumā ar citām partijām “Jaunais laiks” minējis arī veiktos pasākumus iepriekšējās Saeimas laikā, neaizmirstot, ka tieši “Jaunais laiks” bijusi tā partija, kas uzstājusi uz NVO likumdošanas paketes pārņemšanu no 7.Saeimas un, ka Tautas partija esot balsojusi pret šo ideju.

Mācīsimies no savām kļūdām

Aptuveni vēl gadu pirms vēlēšanām, neapdomāti izteicieni NVO virzienā skanēja no Latvijas Pirmās partijas. Taču partijas programmā lasāmas stabilas un pārdomātas frāzes NVO sektora atbalstam: filantropijas un brīvprātīgo kustībai. Apziņa, ka NVO ir spēcīgas un spējīgas, šķiet ir mācību stunda, ko iepriekšējos gados guvuši politiķi.

Lai gan Latvijas Pirmā partija NVO lomas nozīmi saskata ikvienā jomā, šķiet, ka lielākais uzsvars likts uz kultūru dialoga veicināšanu, programmā tai atvēlot vairākas rindkopas. Nevar noliegt, ka šī ir pirmā programma, kurā runāts par NVO kā partneriem. Iespējams, šis ir jauns sākums attiecībās, jo NVO vairs netiks uztvertas kā “zobu sāpes”, bet gan partneris valsts attīstībā.

Tiesa, partijai nedaudz misējies ar izpratni par sabiedrisko labumu, kur partija apgalvo, ka organizācijas tiek atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN). Jāmin, ka tas ir gluži otrādi – uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, tiek atbrīvoti no UIN. Vērā ņemams apsolījums ir atbalstīt nevalstiskās organizācijas samazinot tām citus nodokļus.

Galvenais – noteikt diagnozi

TB/LNNK savā programmā nonākusi pie atziņas, ka valsts attīstība nav notikusi tik strauji tikai tāpēc, ka pietiekami nav novērtēta sabiedriskā sektora loma. Šeit jāmin, ka programmas autori ar terminoloģiju par nevalstiskām organizācijām ir uz jūs, jo domāto nevalstisko sektoru nosaukuši par – sabiedrisko sektoru, jeb tiešā tulkojumā no angļu valodas – public sector, kas ir un būs valsts pārvalde. Partija joprojām domā, ka nevalstisko organizāciju loma aprobežojas ar pakalpojumu sniegšanu, jo tajā nav minēts ne vārda par līdzdalības nozīmi un ietekmi uz pieņemto lēmumu kvalitāti. Neapšaubāmi nozīmīgākie pakalpojumi, kurus var sniegt NVO, pēc partijas domām, ir veselības aprūpes un izglītības jomās.

Zelta atslēdziņa nacionālo kultūru pārstāvjiem

“Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) par pilnīgi dabisku partneri savu mērķu sasniegšanai uzskata nacionālo kultūru biedrības un organizācijas, kas iestājas par cilvēktiesībām, un arodbiedrības. Galvenā doma ir veicināt šo dažādo institūciju savstarpējo sadarbību. Partija vēlas izveidot “patiesu pilsonisku sabiedrību” un paplašināt nevalstisko organizāciju, tajā skaitā mazākumtautību organizāciju lomu. Tikai rodas jautājums – kādās jomās šo lomu būtu vēlams palielināt?

PCTVL programmā iezīmēta metodoloģija, kas ir ļoti būtiska, taču Latvijā maz izmantota iedzīvotāju iesaistīšanas forma – publiskās apspriešanas un ieinteresēto personu un organizāciju OBLIGĀTA viedokļa RESPEKTĒŠANA. Šeit gan jāpiebilst, ka respektēšanai var būt dažāds interpretējums – uzklausīt, ņemt vērā, jeb obligāti ņemt vērā. Jāatceras, ka pilsoņu līdzdalība nav nekāds sports, kur ir uzdevums uzrādīt labākus un augstākus kvantitatīvos rezultātus. Būtiski ir piedalīties ar konstruktīviem problēmu risinājumiem, ne panākt, ka viedokli obligāti ņem vērā. Kompromisu māksla un konstruktīvs dialogs, būtu sadarbības vēlamā forma.

Katrs par sevi – neko, bet kopā gan

Izņemot to, ka Latvijas Zemnieku savienība (LZS) īpaši atbalsta vienu spēcīgu un lielu nevalstisko organizāciju un vēlas paplašināt Latvijas Pašvaldības savienības juridiskās pilnvaras, katra pati par sevi LZS un Latvijas Zaļā partija nevalstiskām organizācijām nesola neko. Taču kopā gan viens kodolīgs, sulīgs un daudzsološs teikums: “Atbalstīsim Latvijas iedzīvotāju interešu grupu izveidotās nevalstiskās organizācijas, tādējādi stiprinot nacionālo pašapziņu, demokrātiskās izaugsmes stabilitāti un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.” Kā iz mācību grāmatas, bet ne par to, kādā veidā atbalstīs, ko nozīmē atbalsts un kuras jomas būtu īpaši nozīmīgas.

Šāds solījums der visiem un nevienam. Tas ir diplomātiski atturīgs un šķiet iekļuvis programmā tāpēc, ka tā izskatās labi. Bet var jau būt, ka nē! Varbūt Zaļo un zemnieku savienība sevi neierobežotu plānotajā atbalstā nesāk uzskaitījumu, lai rokas būtu brīvas nepieciešamam atbalstam ikviena jomā, ikvienā veidā.

Kalnā kāpt

Neievērojot sīkumus un skrupulozi nemeklējot vājos punktus solījumu sarakstos, jāatzīst, ka politiskās partijas kļuvušas zinošākas un izglītotākas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem. Un kā nu ne, ja liela daļa no tām bijušas tieši iesaistītas gan NVO saistošās likumdošanas izstrādē, kā arī politiķi iesaistījušies iniciatīvās, kas tieši ietekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā.

Šī raksta uzdevums nebija analizēt to, kā mums gājis, bet gan to, kā mums ies. Līdz šim gājis visādi: sadarbība veidojusies lēni un bieži tā nav ērta, jo līdzdalība prasa daudz laika, argumentētus pamatojumus un atklātību savās rīcībās, taču šķiet, ka neviens neiebildīs, ja teikšu, ka pašiem politiķiem arī ir kļuvis skaidrs, ka lēmumi ir kvalitatīvāki, ja tie pieņemti izmantojot noteiktās jomās darbojošos organizāciju kompetenci. Starp citu, arvien biežāk skan teiciens: “Mūs interesē sadarbība ar nevalstiskām organizācijām.” Tas nekas, ka tikai šogad tas skan daudz biežāk.

“Dod Dieviņi kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā…” tā saka latviešu tautasdziesma. Šķiet, ja viss partiju solītais piepildītos, pilsoniskā sabiedrība un NVO Latvijā, kā teikts tautasdziesmā, 9.Saeimas laikā uzkāps augstākajā kalna virsotnē.

___________________

[1] ‘Lip service’- angļu valodā tas nozīmē, ka kāds atzīst un atbalsta kāda rīcību, taču viņu darbi to nepierāda.