Raksts

Partijas prese


Datums:
16. decembris, 2010


Autori

Anda Rožukalne


Foto: Ghedo

Ir svarīgi vērot laikraksta Telegraf attīstību un saturu. Tā varētu atbildēt uz jautājumu, vai vēl viena avīze Latvijā no medija kļūs par politiķu biznesa daļu.

Telegraf gadiem bijusi vienīgā nacionālā avīze krievu valodā, kuras informācija nebija atkarīga no politiskām ietekmēm. Nu tā pārdota. Redaktors atlaists. Daļa žurnālistu nevēloties palikt jaunajā redakcijā. Pretrunu pilns stāsts.

Kautrīgs īpašnieks

pārdots. Pārdošanas darījuma faktu Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā 14.decembrī apstiprināja Telegraf īpašnieka News Media Group padomes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Bet viņš, lai arī to zina, nedrīkstot atklāt īpašnieku — avīzes pircējs to nevēloties. Jurkāns pats piekrītot visam uzņēmumā notiekošajam. Avīzes īpašnieku maiņa ir tikai “biznesa darījums”, uzsvēra Jurkāns. Tā ir pretruna — kāpēc slēpties, ja paredzēts “tikai bizness”?

Krievijas miljonāra Vladimira Antonova vārds ir vienīgais, ko jau pāris mēnešus piemin saistītā ar iespējamo mediju uzņēmuma pārdošanu. Viņš pats gan, TV3 Nekā personīga uz ielas uzrunāts, noliedza, ka ieguldījumi medijos būtu viņa intereses vērti Vēl viena pretruna.

Redaktors kā futbolists

Pēc Jurkāna Latvijas radio teiktā, bijušais Telegraf redaktors Aleksandrs Krasņitskis neesot bijis “pats labākais”, nomainīts kā futbolists pēc kluba īpašnieka maiņas. Tomēr konflikta centrā ir traģikomiska publikācija par konfliktu Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kur trešās klases puikam par Rīgas mēram veltīto vārdu “duraks” it kā draudējusi izslēgšana no skolas. Bijušais redaktors pēc tās izsaukts pie vadības un īsas sarunas laikā panākta vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu. Tas bijis pēdējais piliens Krasņitska nepaklausības kausā, man telefona sarunā sacīja Andrejs Švedovs, tobrīd vēl vietas izpildītājs, bet tagad — jau Telegraf galvenais redaktors. Arī šajā stāstā ir pretruna starp apgalvojumiem par darba devēja neapmierinātību ar “darba kvalitāti” un ātro atlaišanu viena raksta dēļ.

Pretrunu vidū ir arī skaļais notikums ar īpašnieka pārstāves Jeļenas Breslavas pārliecību, ka cenzūra ir normāla lakraksta vadības daļa. Pēc tā mediju uzņēmuma padomi pameta žurnālists Lato Lapsa. Mazāk skaļas, bet pretrunīgas ir ziņas par Telegraf attīstības modeli — neatkarīgs laikraksts, kas veicināšot sabiedrības integrāciju. Tādu laikrakstu jau vadīja Krasņitskis. Ja jau par futbolu, tad ir drošas ziņas, ka redaktora atlaišana nav tik politiski neitrāla un saistīta ar “profesionālo līmeni”, kā to pasniedz izdevēja pārstāvji. Ceram, ka ar laiku arī tās kļūs par droši publiskojamu Telegraf stāsta daļu.

Politiķu avīzes

Vēl viena daļa no Telegraf stāsta ir ziņas par citām krievu avīzēm. Laikraksts Vesti Segodnja (VS) gadiem ilgi pārstāvējis to krievu auditorijas daļu, kas neapmierināta ar Latvijas neatkarības konsekvencēm. Avīzi klajā laiž izdevniecība Fenster. Tās direktors kopš 2001.gada un vēlāk arī valdes priekšsēdētājs un 75% daļu īpašnieks Andrejs Kozlovs[1] 2006.gadā ievēlēts Rīgas domē no apvienības Saskaņas centrs (SC) pārstāvis. Tajā pašā gadā viņš kandidējis arī 9.Seimas vēlēšanās no apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saraksta, bet 2009.gada jūnijā pašvaldību vēlēšanās Kozlovs ievēlēts Rīgas domē un pašlaik ir galvaspilsētas pašvaldības SC frakcijas deputāts.

Savukārt VS publicistikas nodaļas vadītājs Nikolajs Kabanovs laikrakstā sāka strādāt 2002.gadā. Jau tā paša gada oktobrī viņš tika ievēlēts par 8.Seimas deputātu no PCTVL saraksta. Kabanovs bija arī 9.Saeimas deputāts, ievēlēts no PCTVL saraksta, savukārt 10.Saeimā ievēlēts no SC saraksta. 2008.gadā Viņš izstājies no PCTVL un atstājis Saeimas frakciju, lai turpmāk darbotos partijā Jaunais centrs, kas ietilpst apvienībā Saskaņas centrs. 2009. gadā Kabanovs no SC saraksta kandidēja arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Nikolajs Kabanovs savu deputāta un politiķa darbību gadiem ilgi apvienojis ar žurnālistiku. Viņš regulāri publicējis Saeimas darba reportāžas, viedokļus par politiskajiem notikumiem, viņš raksta arī par tematiem, kam nav nekāda sakara ar politiku. Kabanova deputāta statuss un viņa veidotā satura dominēšana VS auditorijai daudzu gadu garumā nodrošināja vienveidīgu saturu par politiskajiem notikumiem Latvijā. Šī prakse, kad laikraksta žurnālists ir ne vien partijas biedrs, bet vienlaikus arī Saeimas deputāts un aktīvs politisks darbinieks, ir izkropļojusi arī Latvijas sabiedrības daļas izpratni par neatkarīgu un politiski neangažētu žurnālistiku.

Līdzīgi principi noteikuši arī otra krieviski iznākošu mediju uzņēmuma saistību ar politiķiem. SIA Izdevniecības nama Petits valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Aleksejs Šeiņins bija viens no apvienības Par labu Latviju (PLL) saraksta deputāta kandidātiem 10.Saeimas vēlēšanās. Ievēlēts gan viņš parlamentā netika. Un arī Petit darbiniece, agrākā laikraksta Čas galvenā redaktore Ksenija Zagorovska arī bija PLL deputāta kandidāte 10.Seimas vēlēšanās. Un arī viņu neievēlēja. Bet Zagorovska turpināja Latvijas krievu medijiem raksturīgo tradīciju, ka žurnālisti ir cieši saistīti ar kādu politisko spēku, būtībā atkārtojot no padomju laikiem pazīstamo “partijas preses” modeli un degradējot neatkarīgas un brīvas preses izpratni.

Ir svarīgi turpināt stāstīt stāstu par Telegraf, vērojot laikraksta attīstību un tā saturu. Nākamās stāsta nodaļas varētu atbildēt uz jautājumu, vai vēl viena avīze Latvijā no medija kļūs par politiķu biznesa daļu.

________________________

[1] Atlikušie 25% SIA “Fenster” pieder Nataļjai Rabšai.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!