Cilvēks nav spējīgs pieņemt lēmumu par savu valsti, ja nesaprot skaitļus, par kuriem ir runa. Līdz ar to politiķi stāsta tautai vienu „pīli”, bet paši cep otru.
Lai novērstu līdz šim pasaules drošākās un lielākās ekonomikas — Amerikas Savienoto Valstu — maksātnespēju, pēc vairākus mēnešus ilgušām diskusijām ASV Kongresa Pārstāvju palāta ir nobalsojusi par ASV parāda griestu paaugstināšanu un valdības izdevumu samazināšanu. Par šo lēmumu vēl jābalso Kongresa augšpalātai Senātam, bet likuma spēku lēmums iegūs brīdī, kad to būs parakstījis ASV prezidents Baraks Obama.
Pirms X stundas ASV publiskajā telpā milzīgu popularitāti iemantoja Oto Godfreja ASV parāda vizualizācija. Trīs nedēļu laikā viņa izveidoto mājas lapu wtfnoway.com apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku no 226 valstīm. Īsi pirms Kongresa apakšpalātas balsojuma Godfreja vizualizāciju kā palīglīdzekli izmantoja arī televīzijas ziņu kanāls CNN.
Oto Godfrejs ir dzimis Latvijā un ASV dzīvo pēdējos 10 gadus. Viņš vada uzņēmumu, kas nodarbojas ar grafisko dizainu, interneta lapu dizainu, kā arī fotogrāfiju un video. Brīvajā laikā Godfrejs pēta pasaules tirgus, valūtas svārstības, kā arī to ietekmi uz cilvēkiem. Kā atzīst pats Oto, visas viņa daudzpusīgās intereses vieno spēcīga ziņkārība.
Kas jūs pamudināja uz šādu ASV parāda vizualizāciju? Vai likās, ka jautājums par ASV valsts parādu cilvēkiem nav pilnīgi izskaidrots?
Parāda vizualizācijas ideja radās, pētot pasaules tirgu un redzot cilvēku atsauksmes, reakcijas. Tobrīd sapratu, ka lielākā daļa ASV iedzīvotāju neapzinās milzīgos naudas apjomus, par kuriem runā politiķi, kā arī to, ka politiķi paši [to] nesaprot. Cilvēks nav spējīgs pieņemt lēmumu par savu valsti un attiecīgi balsot, ja nesaprot skaitļus, par kuriem ir runa. Līdz ar to politiķi stāsta tautai vienu „pīli”, bet paši cep otru. ASV parāda vizualizācija ir ļoti efektīvs veids, kā ātri izglītot tautu. Tagad daudzi zina, ar kādām summām tiešām jārēķinās.
Pēc vizualizācijas parādīšanās publiskajā telpā vērojamas visdažādākās reakcijas. Daudzi, komentējot ASV parāda vizualizāciju, mēģina meklēt un piedāvāt paši savus risinājumus. Vai esat ar tiem iepazinies un kādi viedokļi šajās reakcijās dominē?
Komentāros jūtama cilvēku attieksme pret šo problēmu. Lielākā daļa skaidri apzinās un saprot, ka ne cilvēks, ne valsts nedrīkst tērēt vairāk par to, cik nopelna. Cilvēki caurmērā saprot, ka nākotnē sagaidāmi grūti laiki, bet šaubos, vai kāds tiešām zina, kas sagaidāms.
Reakcijās, kas vērojamas komentāros, dominē ideja par sabalansētu budžetu, tikmēr citi saka, ka ASV ir “game over”. Manuprāt, komentāros piedāvātie ekonomiskie risinājumi labi darbotos despotismā, jo balstās uz vienkāršu principu — netērē vairāk nekā nopelni. Problēma ir tā, ka ASV šobrīd aizņemas 40 centus no katra dolāra, ko iztērē. Tajā pašā laikā 81% no budžeta aiziet likumā noteiktajiem obligātajiem maksājumiem, proti, valsts aizņēmuma kredīta likmēm, aizsardzībai, veselības programmām un sociālajiem pabalstiem. Līdz ar to tikai 19% budžeta līdzekļu skaitās “patstāvīgi”, kuru tērēšanu dažādām programmām un projektiem var izvēlēties valdība. Tāpēc, lai šobrīd sabalansētu budžetu, būtu nepieciešams nogriezt 40% budžeta. Sabalansēts budžets finansiāli stabilizētu ASV. Lai to panāktu, nepieciešams ķerties klāt un paplucināt valsts obligātos maksājumus. Politiķiem, kas ķersies klāt obligātajiem maksājumiem, gan pastāv augsts karjeras pazaudēšanas risks. Līdz ar to ASV politiķi mēģina novilcināt šo jautājumu līdz nākamajām vēlēšanām.
Kaut arī ASV valdībā ir ļoti spēcīgas nesaskaņas starp politiskajām partijām, tomēr par šā brīža problēmām ASV iedzīvotāji vaino abas — gan Demokrātu, gan Republikāņu — partijas. Pašlaik ne republikāņi, ne demokrāti nav spējīgi piedāvāt sabalansēta budžeta plānu, jo tas smagi aizskars viņu interešu grupas. Republikāņi grib, lai nodokļi netiek celti, un spiež tikai uz valsts izdevumu samazinājumu. Aiz republikāņiem lielākoties stāv ļoti turīgas un finansiāli spēcīgas interešu grupas. Savukārt demokrāti uzskata — lai atrisinātu defolta problēmu, nepieciešams paaugstināt nodokļus bagātajiem cilvēkiem un samazināt valsts izdevumus. Abas partijas nezina, kurām valsts iestādēm griezt budžetu, tāpēc viņu plāns nestrādā.
Ko defolts nozīmētu ASV pilsonim?
Tie, kas ir atkarīgi no sociālā pabalsta, riskē zaudēt savu ikmēneša pabalstu. Veselības aizsardzības iestādes nesaņemtu solītos valsts maksājumus. Tomēr es ticu, ka pirmajās dienās defolts ASV pilsoņu ikdienu smagi neietekmētu. Virspusē gandrīz viss turpinātu strādāt. Savienotās Valstis jau agrāk, 1979. gadā, ir pieļāvušas defoltu. Toreiz dēļ nesaskaņām par parādu griestu celšanu un tehniskajām kļūmēm ASV pāris dienas neizmaksāja kredīta likmes, attiecīgi paaugstinot tās par 0,6%
Precīzu ASV parādzīmju likmju aprēķināšanai un pareģošanai vajadzīgs laiks. Tomēr ir viegli saprast ekonomiskās sekas — ja ASV valdība ir parādā 14,5 triljonus dolāru, tad 0,6% no kopējās parādu summas ir 870 miljardi dolāru parāda likmes pacelšanai jeb aptuveni 36 gadu Latvijas kopproduktu kopsumma. Ja likmes ceļ uz pāris procentiem, tad summas ir astronomiskas.
Šodien ekonomiskā situācija ASV ir daudz sliktāka nekā 1979. gadā. Problēmas, ko vienkāršais cilvēks neredz, ir daudz lielākas. ASV AAA kredītreitings[1] pasaulē vienmēr ir uztverts kā bezriska kapitālieguldījums. Ņemot vērā gaidāmās budžeta problēmas, kredītreitinga aģentūras ir spriedušas par ASV kredītreitinga samazināšanu. Tas mainīs dinamiku visos pasaules tirgos, jo valstis un investori, kas līdz šim ir ieguldījuši ASV bezriska AAA reitinga parādzīmēs, vilsies un pats reitings tiks degradēts.
Es personīgi neticu, ka bez perfekta kredītreitinga ASV nākotnē spēs turpināt kā pasaulē spēcīgākā ekonomika. Defolts vai kredītreitinga samazināšana devalvēs dolāru, pacels kredīta likmes, pavērs iespēju lielākiem iekšzemes nodokļiem un palielinās risku nākošajai krīzei kļūt vēl lielākai un ilgākai. Tādējādi ASV tiks norakstīta kā pasaules drošākā un spēcīgākā ekonomika un dolārs vairs nebūs globālā tirgus valūta.
Kā, jūsuprāt, ASV defolts varētu ietekmēt Eiropas un konkrētāk — Latvijas — iedzīvotājus?
Pasaule ir ļoti cieši savienota, un ASV defolts globālo ekonomiku ietekmēs negatīvi. Lielo pasaules valstu ekonomisko darbību sekas ir redzamas visur. Investori, kas finansē ASV 14,5 triljonu parādu, ir atrodami arī Eiropā. Viņi darīs visu, lai minimizētu savu risku un aprēķinātu citu investoru darbības, kas kopā ar bailēm un citām emocijām reti ir saprātīgas. Biržās un akcijās būs zaudējumi. ASV dolāra vērtība attiecībā pret valūtu grozu kritīsies. Eiro un ASV dolāra attiecības ir grūti nosvērt, jo pašlaik ES pati kaujas ar savām ekonomiskajām problēmām, līdz ar to EUR USD Forex nav labs indikators, kā ASV varētu ietekmēt ES.
Investoru psiholoģija un bailes tirgum nodarīs daudz lielāku skādi nekā tīri tehnisks defolts. Šobrīd ir unikāla situācija — ES kaujas ar potenciāliem bankrotiem, ASV cīnās ar potenciālu bankrotu, zelta cena ir 1600 ASV dolāru par unci un investoriem nav īsti, kur paslēpt naudu. Brīdī, kad būs skaidrāka nākotne, investori būs gatavi ātrām un lielām darbībām. ASV defolts ietekmēs Latviju caur Eiropas Savienību, ar tām problēmām, kas ES radīsies Savienoto Valstu defolta dēļ. Iespējams, ka eirozonas valstu kredītproblēmas ietekmēs Latviju daudz lielākā mērā. Es ticu, ka Latvija ļoti labi varētu stāvēt pati uz kājām arī neatkarīgi no ES.
Vai Kongresa Pārstāvju palātas lēmums par izdevumu samazināšanu un parāda griestu pacelšanu jūsuprāt ir uzskatāms par risinājumu ilgtermiņā?
Viņi ir aicinājuši 10 gados samazināt izdevumus par 2,4 triljoniem dolāru. Tas neko nepalīdzēs, jo katru gadu tiks samazināti izdevumi tikai par 240 miljardiem. 2010. gadā ASV valdība iztērēja 1,29 triljonus, līdz ar to, nogriežot 240 miljardus, viņi tāpat paliek ar 1 triljonu dolāru budžeta deficītu gadā. Turklāt sociālo programmu pabalsti turpina augt.
Gala iznākumu tas jebkurā gadījumā nemainīs — ASV ir ļoti lielas parādsaistības un tas, ko politiķi sauc par “parāda griestu pacelšanu”, nekādi neatrisina parādu saistību problēmu un tā pieauguma sekas. Lielākā problēma ASV ir tā, ka zem varenas valsts zaļās zāles īstenībā slēpjas izkaltusi, neauglīga zeme. Savienotās Valstis ir zaudējušas konkurētspējas priekšrocības, ko ASV nemainīgi izbaudījusi pēdējos 250 gadus. Tehnoloģijas un fakts, ka ASV infrastruktūru nekad nav skāruši pasaules kari, ļāvis Savienotajām Valstīm dzīvot zaļi. Tomēr ASV tekošais konts bijis negatīvs daudzus gadus. Ekonomikas profesors Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) un citi ekonomisti norāda, ka bankrotējošo valstu kopsaucējs vienmēr ir ilgtermiņā negatīvs tekošais konts, kas tiek finansēts no ārzemju aizņēmumiem. ASV tas ir noticis jau ilgāku laiku. Es uz ASV šobrīd raugos kā uz valsti, kas, dzīvojot zaļi, sevi finansiāli ir izslaukusi. Lai neatkāptos no zaļās dzīves, tā ir aizņēmusies naudu, lai sevi vēlreiz izslauktu, un tagad mēģina domāt, ko darīt tālāk.
Man ir skaidrs, ka ASV ir pienācis pēdējais brīdis, lai sakārtotu ekonomiku. Savienotajām Valstīm ir jāveic lielākās ekonomiskās izmaiņas vēsturē, jo pašreizējā ekonomiskā situācija ir lielākā problēma, kas ASV skārusi pēdējos 150 gados kopš Pilsoņu kara. Lai nākotnē ASV būtu maksātspējīgas, ļoti ātri nepieciešams sabalansēt budžetu un sākt atdot parādu.
Ar kādām sajūtām amerikāņi gaidīja Kongresa lēmumu? Vai tika manītas kādas pilsoniskās aktivitātes, atbalstot vienu vai otru lēmuma variantu?
Amerikāņi un līdz šim arī ārvalstu investori, biržas un globālie tirgi tic, ka Savienotās Valstis pacels parāda griestus, tomēr situācija ir samērā sarežģīta. Ne demokrātiem, ne republikāņiem, pilsoņiem vai Kongresa pārstāvjiem pašlaik nav risinājuma ASV ekonomikai. Lai kādā formā arī no valsts nauda nāktu, neviens nav gatavs atvadīties no naudas un valsts finansētiem pakalpojumiem. ASV nācija tagad vairs neprasa, ko pilsoņi var darīt valsts labā, bet prasa, ko valsts darīs viņu labā. Iznāk, ka ir piedzimis vairāk ņēmēju nekā devēju. Tauta zina, ka ir problēmas, un gaida, ka to atrisinās politiķi. Daudzi saka ”politiķi vienmēr bļaustās, bet beigās visu atrisina un viss būs OK”. Tajā pašā laikā, problēmas risinājums meklējams pašu iedzīvotāju kabatās. Gandrīz katram pilsonim ir viedoklis, lielākā daļa sūdzas par valdību, tomēr neko netaisās darīt, iespējams, pat neies vēlēt.
Saistībā ar ASV parāda vizualizācijas mājas lapu esmu saņēmis vairākas sūdzību vēstules, arī no Savienoto Valstu universitāšu fakultātēm. Tajās norādīts, ka es ar savām vizualizācijām biedējot tautu. Es katram cilvēkam, fakultātei vai profesoram atbildu ar lūgumu iesūtīt viņu ekonomisko risinājumu, kas palīdzētu stabilizēt ASV ekonomiskās izredzes, neizraisot pilsoņu nemierus. Apsolu, ka tos skaitļus vizualizēšu grafikās un prezentēšu mājas lapā. Līdz šim neviens nav atbildējis.
Vai, jūsuprāt, pilsoniskā līdzdalība un aktivitātes var ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanas procesu?
Pašlaik neticu, ka līdzdalība var ietekmēt politiskos lēmumus. Cilvēki ievēl Kongresu, un ievēlētie tautas pārstāvji vēlāk atbild savām interešu grupām. Ir pārāk daudz aizkulišu aģitatoru, kuri ziedojuši Kongresa pārstāvjiem un stipri spiež uz savu mērķu un principu īstenošanu. Kongresa pārstāvji savus principus aizstāv caur politisko spēli, tādējādi cerot noturēt un saglābt savu politisko karjeru. Tas nenotiek valsts, bet gan Kongresa pārstāvju un grupu, kas aiz viņiem slēpjas, labā. Iznāk, ka caurmērā visi politiķi ASV valdībā ir interešu grupu lelles un runā tieši to, ko šīs grupas vēlas.
Kā jums izdevās savu vizuālizāciju padarīt tik populāru? Kādus saziņas, reklāmas tīklus izmantojāt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iepazītos ar šo infografiku?
Vizualizāciju bija ļoti viegli padarīt populāru. Ieliku lapas adresi Reddit.com — interneta lapā, kur cilvēki iesūta interesantu interneta vietņu adreses un ļauj citiem apmeklētājiem balsot par to, kas liekas interesants. No Reddit ienāca pirmais apmeklētāju skaits, un nākošajā dienā lapas popularitāte turpināja augt arī bez Reddit.com palīdzības. Facebook, protams, arī palīdz — tur cilvēki dalās ar infografiku un pauž savas domas, rakstot komentārus.
_________________________________________
[1] AAA kredītreitings ir augstākais iespējamais reitings, ko var piešķirt uzņēmumam vai valstij. Tas nozīmē, ka šai valstij ir stabila ekonomika un tā var izpildīt visas finansiālās saistības un apņemšanās.