Labrīt, lasītāji!Gribētos teikt, ka mulsina, bet patiesībā jau nemulsina vakar notikušais Saeimā. "Gudrās galvas" sprieda par tiem trim likumiem, kurus laikam jau priekšjāņu skurbuļa dēļ pavirši sagatavotus Valsts prezidents atmeta atpakaļ. Divi sarežģīti, viens -- šķiet jau, ka ne tik ļoti. Bet tos divus sarežģītos deputāti apspriedīs ātri, bet to vienu ne tik ļoti sarežģīto -- lēni. Lēni, lēni, lēni.
Viens likums ir par to, kā Latvijā ļaudis var tapt maksātnespējīgi. Viens ir par to, kāda ir Latvijas elektronisko mediju nākotne. Un viens ir par to, ka ļaudīm, kuri vada partijas, kuras vēlas vadīt valsti, būtu jādeklarē savi īpašumi un, tātad, savas intereses. Varat trīs reizes minēt, kuru likumu “gudrās galvas” ir nolēmušas kādu brīdi pamarinēt.
Vai minējāt, ka tas varētu būt maksātnespējas likums? Nē. To deputāti paredz apspriest jau pēc 14 dienām — 12. jūlijā. Vai minējāt, ka tas varētu būt elektronisko mediju likums? Nē. Arī tas taps 12. jūlijā apspriests. Tur steigu var saprast, jo deputātu muļļāšanās šajā jautājumā ir radījusi itin lielus draudus par Eiropas sankcijām. Man radio raidījumā vakar Valsts prezidenta likumdošanas konsultante stāstīja, ka būtībā prezidenta kanceleja ir akceptējusi domu, ka arī pēc otrreizējās apstrādes elektronisko mediju likums pati pilnība gan nebūs un tāpēc, tiklīdz tas būs pieņemts un Eiropas prasības apmierinātas, tas būs jāver atkal vaļā. Nezinu, man personīgi tas nešķiet kā īpašs apliecinājums par pašreizējā deputātu sastāva darba un prāta spējām. Vēl vairāk šaubas rada cits, ko konsultante stāstīja — problēmas kancelejai pietiekami bieži rada tas, ka trešajā lasījumā “gudrās galvas” likumos mēdz sabalsot visvisvisādas lietas, tajā skaitā pietiekami bieži tādas, kuras ir savstarpēji pretrunīgas. Skat. piezīmi par darba un prāta spējām, piedevām jautājot, vai visā Saeimā nav iespējams izveidot struktūru, kura fiksos priekšlikumus vispirms aplūkotu no saderības viedokļa. Laikam jau jāsaka, protams, ka nē. Tādā gadījumā būtu vēl grūtāk ik pa brīdim pacensties, piemēram, legalizēt naudas atmazgāšanu, vai atsevišķiem lieliem zemju īpašniekiem dzīvi padarīt vieglāku uz valsts budžeta rēķina. Skarbāk neteikšu. Radio un televīzijas padomes šefs varbūt atkal satrauksies, negribētu, lai cilvēkam ir pārāk lieli un lieki kreņķi. Dievs pasargi.
Bet, kas attiecas uz interešu konflikta likumu … to “gudrās galvas” nākamajā reizē pētīs … 23. septembrī. Tas būtum tas 23. septembris, kurš kalendārā parādīsies tik vien, kā deviņas dienas pirms Saeimas vēlēšanām. Tas būtum tā, lai laika posms, kurā Valsts prezidents likumu var izsludināt vai noraidīt, beigtos nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmētum, ka sabiedrībai tomēr priekšvēlēšanu laikā nebūs uzzināt, kas lācītim vēderā, jebšu, kādas ir politisko partiju valdes locekļu mantiskās un tāpēc mūsu valstī arī politiskās intereses. Bloga pirmajā rindkopā minēju vārdu “mulsina.” Atgriežos pie tā. Attiecinu to uz to faktu, ka vakar Saeimā lēmumu par likumprojekta marinēšanu līdz pat 23. septembrim “gudrās galvas” akceptēja pilnīgi bez jebkāda balsojuma. No stenogrammas:
Sēdes vadītāja (spīkera vietniece Pētersone): “Mums, kolēģi, ir jālemj par termiņu, kādā ir iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms. Komisijas vārdā vēlētos runāt deputāts Spurdziņš.” (Tas būtum deputāts Oskars Spurdziņš no “Tautas” partijas — tās, kuras pārvaldes struktūrā varētu būt viens otrs cilvēks ar visnotaļ dažādinātām politekonomiskām interesēm mūsu valstī).
O. Spurdziņš: Piedāvātu termiņu priekšlikumiem šā gada 5.jūliju un izskatīšanu šā gada 23.septembra plenārsēdē.
Sēdes vadītāja: Jā… Vai būtu vēl kādi priekšlikumi? Ja citu priekšlikumu nav, vai deputāti aicina balsot? Balsot neaicina neviens. Paldies. Termiņi ir pieņemti. 5.jūlijs – priekšlikumu iesniegšana un izskatīšana – 23.septembra sēdē.
Un ar to stāsts arī beidzas. Deputāti varēs divarpus mēnešus spriedelēt par priekšlikumiem, kādi tiks iesniegti līdz nākamās nedēļas pirmdienai. Steigas nebūs. Jo nākamā reize, kad Latvijas cilvēkiem varētu būt pastiprināta interese par to, kādas ir mantiskās un īpašuma intereses tiem ļaudīm, kuru pārstāvētie politiskie spēki cenšas valstī iegūt varu būs pēc … četriem gadiem, trīs mēnešiem un trīs dienām. Vai tiešām visā plašajā Saeimā neatradās neviens, kurš būtu gribējis šo jautājumu uzlikt uz balsošanu? Tādu, kurā pēc tam būtu zināms, kuri deputāti šai marinēšanai ir teikuši jāvārdu? Tiem, kuri manī nepamatoti saskata lielu Vienotības “trubadūru” — arī Vienotību pārstāvošajiem deputātiem vakar par šo lietu nebija sakāms nekas. Nākas atkārtot to, ko rakstīju tad, kad Saeimas “gudrās galvas” nepieredzētā vienprātībā nobalsoja pašas par savu privilēģiju saglabāšanu laikā, kad tika grieztas pensijas, pabalsti, subsīdijas un viss pārējais. Droši vien 2. oktobrī būtu jāsaka “čau” visiem 100 cilvēkiem, kuri parlamentā atrodas patlaban.
Jauku visiem dienu!
PS. Bloga ieraksta sākumā redzamo attēlu izstrādāja labs draugs ārzemēs. Paldies viņam par to.