Labrīt, lasītāji!Interesanta gan veidojas situācija attiecībās starp Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Lasītāji atcerēsies, ka pateicoties KNAB izmeklēšanai, lielas klapatas radušās augsti stāvošai VID amatpersonai Vladimiram Vaškevicam, kuram Satversmes aizsardzības birojas anulēja pielaidi valsts noslēpumam. VID reakcija uz šo faktu bija visnotaļ savdabīga. Vispirms dienests grozīja savus iekšējos noteikumus, lai Vaškevics varētu turpināt strādāt bez attiecīgās pielaides. Pēc tam vienkārši viņu pārcēla uz pavisam citu amatu. Nu kļuvis zināms, ka VID sācis ļoti intensīvi apraudzīt KNAB darbinieku ienākuma deklarācijas, uzsākti pat vairāki kriminālprocesi.

Pats par sevi tas nav nekas slikts. KNAB kā korupcijas cīņas uzraudzītājam pašam ir jābūt kristāltīram, it īpaši pēc briesmīgās šmuces, kas saistās ar diviem šķietami (tiesa spriedīs, nu bet tomēr) kretiniski negodīgiem darbiniekiem, kuri piesavinājās naudu no seifa. Taču nav iespējams atturēties no domas, ka te ir runa par politisku un politizētu procesu, par sava veida atriebību. Un tur nu mazāk vainojams ir Valsts ieņēmumu dienests un stipri vairāk ir vainojams kādreizējais “stabilitātes garants” un tagad kalnā kāpējs Kalvītis, kurš visai valsts pārvaldei radīja priekšzīmi par to, ka KNAB ir aģentūra, kurai var uzbrukt arī absolūti politizētu mērķu labad. Informatīvu atbalstu šiem nedarbiem, protams, sniedz Atkarīgā Rīta Avīze, kurai acīmredzot būtu labāk, ja valstī cīņa pret korupciju vispār nenotiktu, jo cita starpā tas krietni atvieglotu dzīvi laikraksta krusstēvam Puzē. Atkarīgajā uzbrukumi KNAB ir nepārtraukts vadmotīvs. Tā dēvētajā “Rēzeknes burtnīciņu” lietā laikraksts ir vienkārši ignorējis tiesas spriedumus un katru reizi par to rakstot vienkārši melo. Savukārt attiecībā uz KNAB darbinieku Jurašu, Atkarīgajā ir a priori pārliecība, ka tur ir notikusi neģēlība. Tā rezultātā esam nonākuši pie situācijas, kurā valsts likuma aizsardzības dienestu darbība tiek izvētēta vispirms šauru politisku interešu kontekstā un patiesībā tikai šauru politisku interešu kontekstā. Ja tā nebūtu, tad mūsējā nebūtu valsts, kurā cilvēks turpina būt pilsētas domes deputāts pat pēc tam, kad ir iesēdināts cietumā, nemaz nerunājot par Saeimas deputātu, kurš ir “gudro galvu” starpā par spīti tam, ka bija notiesāts par krāpšanos vēlēšanās (protams, tā kā nepārprotamu krāpšanos vispirms demonstrēja “Tautas” partija, arī tas dažiem varēja likties maznozīmīgi).

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir cilvēki, kuri ir rīkojušies neatbilstoši likumam, tad viņi ir jāatklāj un jāsoda, tieši tāpat, kā tas ir jādara ar Valsts ieņēmuma dienesta cilvēkiem, kuri ir rīkojušies tāpat. Abām aģentūrām šajā gadījumā ir vajadzīga pilnīga atklātība. VID ir jāpaskaidro, kāpēc dienests ir kļuvis tik ļoti skrupulozs tieši KNAB darbinieku, un ne, teiksim, Valsts kancelejas, kādas ministrijas vai kāda citas iestādes darbinieku kontekstā. Savukārt KNAB ir jāpārliecina sabiedrība par to, ka tās darbinieki nenodarbojas ar šmucēm, turklāt, ja kādam darbiniekam ir saistības, kuru dēļ var rasties šaubas, tad no šīm saistībām ir jāatbrīvojas. Protams, katrs grib sev nodrošināt dzīvi, un KNAB darbiniekiem (kā arī, ja kas, policistiem un VID aģentiem) var būt mieles par to, ka politikāņi var sasēsties septiņpadsmit padomēs un pelnīt tūkstošus un daudzus tūkstošus. Tāda diemžēl ir cena, kāda jāmaksā, strādājot pirmkārt valsts, ne savā labā. Un pats galvenais — ir jāļauj šīm iestādēm darīt savu darbu, jo abos gadījumos tas valstij ir būtisks. Gandrīz vai noziedzīgi politizēta pieeja ij valsts galvenajai nodokļu iestādei, ij valsts pretkorupcijas iestādei — tas ir ir pilnīgi garām, un tas vairāk par visu ir atbilstoši banānu republikas stilam.

Jauku visiem dienu!