Raksts

Par vērtībām


Datums:
20. augusts, 2002


Autori

Guntars Krasts


Foto: E. Rudzītis © AFI

Par vērtībām var runāt un cilvēki arī runā dažādās nozīmēs. Speciāli šo jautājumu pēta īpaša zinātne - aksioloģija, bet savā praktiskajā darbībā ļaudis ar to saskārušies visā cilvēces attīstības laikā, tiecoties pēc labā un vairoties no ļaunā. Ja nācās izvēlēties starp labo un labo vai starp ļauno un ļauno, centās izraudzīties lielāko labumu un mazāko ļaunumu. Jau Senajā Grieķijā ļaudis strīdējās par to, kas ir vērtīgāks - patīkamas izjūtas un baudas vai laba reputācija. Īpaši daudz minētajai problēmai pievērsies sokratiķis Aristips un arī daži sofisti. Viduslaiku Eiropā daudz prātoja par to, vai cilvēkam vajadzētu čakli strādāt, audzināt bērnus par krietniem cilvēkiem, palīdzēt saviem radiem, draugiem un kaimiņiem, vai arī vairāk vajadzētu gatavoties mūžīgajiem priekiem debesu valstībā. Šodien dažs par lielāko vērtību uzskata degvīna pudeli vai narkotiku šļirci, bet cits - maisu, kas pilns ar naudu.

Lai neieslīgtu bezgalīgos prātojumos, šeit apzināti nerunāšu par iluzorām vērtībām – par to pašu alkoholu vai narkotikām. Detalizēti arī nerunāšu par ļoti cienījamām vērtībām – savas tautas un citu tautu kultūras sasniegumiem. Sīki neizsacīšos arī par ļoti cienījamām individuālo cilvēku rakstura īpašībām – pašcieņu, drosmi, taisnīgumu, kas, bez šaubām, ir lielas vērtības. Arī par visiem cilvēkiem pāri stāvošām vērtībām, ko iztirzā reliģijas. Šeit minēšu savu viedokli, galvenokārt, kā politiķis – par sabiedriskām vērtībām, it īpaši par tām, ar kurām saskaras Latvijas politiķi 8.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā.

Vēlos izteikties, galvenokārt, par to, kas ir augstākās vērtības un augstākie mērķi valstī. Šajā vērtību aspektā centīšos savus uzskatus izklāstīt sīkāk un detalizētāk.

Jau otrajās Saeimas vēlēšanās pēc kārtas visai atšķirīgi politiķi pielieto gaužām līdzīgus pamatojumus savas varēšanas apliecināšanai. Pirms četriem gadiem izskanēja piedāvājums vadīt valsti kā firmu, uz šīm vēlēšanām – vadīt valsti kā banku.

Manuprāt, šādus piedāvājums rada nepietiekama izpratne par vērtībām.

Ja valsti vada kā firmu vai kā banku, šādas vadības mērķis ir peļņa, vienkārši sakot naudas iegūšana. Cilvēki, kurus uzņēmuma vadītājs ir pieņēmis darbā un komandē, viņam ir tikai līdzeklis naudas gūšanai. Protams, saprātīgam uzņēmuma vadītājam ir jāievēro valsts likumi, jārūpējas, lai netiktu piesārņota daba, lai tiktu ievēroti darba drošības nosacījumi. Viņam ir arī dažas morāla rakstura saistības pret ilggadīgiem, nevainojami strādājušiem darbiniekiem, kas gan parasti nav formalizētas un juridiski fiksētas. Taču kopumā vadītāju ar viņam pakļautajiem darbiniekiem vieno, galvenokārt, samaksa skaidrā naudā, ko vadītājs viņiem regulāri izsniedz, kompensējot darbinieku pūles un disciplinētību. Ja ir liela vēlēšanās līdzības piestiept, var sacīt, ka valsti tāpat kā banku vai firmu vajag sargāt no svešas mantas tīkotājiem. Firma tāpat kā banka vāc informāciju par konkurējošiem uzņēmumiem un bankām. Arī te ir zināma ārējā analoģija ar valsti. Bet šī analoģija ir tikai ārēja.

Valsts veidota uz citādu principu pamata, nekā firma vai banka. Valsti veido tauta pēc savas gribas. Valsts vadītāji ir tikai tautas pieaicināti jeb ievēlēti darbinieki sabiedrības kopīgo interešu saskaņošanai un realizēšanai.

Valsts ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska, tajā skaitā policejiska, militāra un diplomātiska vara. Arī noteiktu garīgu principu un vērtību jeb ideju realizējums. Labi strādājošā firmā vai bankā visus vai gandrīz visus aktīvus var izteikt naudas izteiksmē. Tomēr valstī santīmos neizsakāmajām vērtībām ir nesalīdzināmi lielāka loma. Tādas vērtības kā brīvība, neatkarība, suverenitāte nav izsakāmas nekādā naudā. Tas pats sakāms par valsts cieņas ārējiem atribūtiem – himnu, karogu, ģerboni utt. Tos nevar izteikt nekādos kvantitatīvos mērogos, nekādos loģiskos grupējumos, jo tie ir unikāli kvalitatīvā aspektā. Ja kādam šķiet grūti šo raksturojumu izprast, atļaušos salīdzināt jūtas pret valsti ar cilvēku, kurš iemīlējies. Viņš tāpat nevar loģiski definēt savu izvēli. Vienam cilvēkam jūtas var būt arī svārstīgas un nenoturīgas. No politiskās dzīves stabilitātes viedokļa ir svarīgi, lai līdzās visiem racionālajiem apsvērumiem, kādēļ mums ir izdevīga un vēlama Latvijas neatkarība un uzplaukums, kā patstāvīgs spēks darbotos arī patriotisma jūtas. Bet tās jākopj gan valsts vadītājiem kopumā, gan arī ikvienam valsts pilsonim sevī. Tās nerodas pēc pasūtījuma, bet, ja tās radušās, tās var kļūt par cilvēku dzīves jēgu un svarīgāko valsts pastāvēšanas garantu.

  • Latvijas apstākļos būtiski svarīga vērtība ir Latvijas valstiskā neatkarība un viss, kas šo neatkarību stiprina vai stabilizē – rīcības spējīgi bruņotie spēki, virzīšanās uz NATO, stabila saimnieciskā un iekšpolitiskā situācija.
  • Mūsu lielākā vērtība ir tautas dzīvais spēks. Izcilais latviešu ārsts un kultūras darbinieks Pauls Stradiņš 1945.gadā, vienā no latviešu tautas tumšākajiem brīžiem, kad tūkstoši jaunu vīriešu tika malti abu okupētājvalstu militārajās mašīnās, šo jautājumu izsacīja vārdos: “…Katras tautas, katras valsts dārgākā manta ir cilvēks. Materiālās vērtības var zaudēt, viņas ir atjaunojamas, bet ja ir nepietiekoši paši dzīves cēlāji, tad tā bilance ir bēdīga…”[1]
  • Mani ļoti satrauc mūsu tautas zemā dzimstība pēdējo gadu gaitā. Ir jau tiesa, ka Latvijā dzīvojošo mazākumtautību, izņemot čigānus, demogrāfiskā situācija ir vēl sliktāka nekā latviešiem. Ir tiesa, ka latviešu īpatsvars Latvijā pēdējo 12 gadu laikā ir pieaudzis no 52 līdz 58%. Taču nevar apmierināt fakts, ka pēdējo gadu gaitā latviešu piedzimst mazāk nekā nomirst. Tādēļ es uzskatu, ka būtiski jāpalielina bērnu pabalsti. Jāatbalsta veselīgu un lētu ģimenes māju būve, jāatvieglo iespējas jauniešiem gūt labu izglītību, ja arī viņi nenāk no turīgām aprindām.
  • Liela vērtība valstī ir plaukstoša saimnieciskā dzīve. Atļaušos apgalvot, ka tikai tā tauta, kas spēj nodrošināt savas valsts uzplaukumu un iedzīvotāju pārticību, arī salīdzinājumā ar citām tautām, apzinās savas valsts vērtību. Citu tautu noturīgu pozitīvu vērtējumu saņem, pirmkārt, tā valsts, kas ir pārtikusi, bet panākumi atsevišķās populārās lietās (sports, populārā kultūra) vērtējumos par tautām ir ātri zūdošas vērtības.
  • Viena no pēdējos gados novārtā pamestām vērtībām ir latviešu valoda, kurai vajadzīga rūpīgāka kopšana. Šajā nolūkā vajadzīga gan visaugstākās kvalifikācijas filologu un tulkotāju sagatavošana (tie būs vajadzīgi arī starptautisko sakaru pieauguma dēļ), gan arī gādība tiklab materiālā, kā arī morālā formā par to, lai literāti, tulkotāji, aktieri un citi valodas kopēji būtu ieinteresēti attīstīt un kopt precīzu un skaistu latviešu valodu un par labu darbu saņemtu pienācīgu atalgojumu, bet par izciliem sasniegumiem arī prēmijas.
  • Ļoti svarīga vērtība ikvienā valstī ir cilvēku drošība uz ielas, drošība viņu mantai un cilvēka cieņai, kā arī iespēja panākt taisnību tiesas ceļā. Tam svarīgs priekšnosacījums ir panākt efektīvu valsts pārvaldi un būtiski samazināt korupciju.
  • Tikai brīvā valstī var veidoties augsti attīstīta sabiedrība. Augsti attīstīta sabiedrība nav iespējama bez izkoptām un attīstītām personībām. Savukārt tikai attīstītā sabiedrībā izkoptas personības var veidot augstu kultūru. Bet kultūra ir priekšnosacījums tiklab izkopta indivīda, kā arī augsti attīstītas sabiedrības pastāvēšanai. Pati augstākā vērtība zemes virsū ir cilvēce. Cilvēces kopīgās intereses varētu būt pašas augstākās vērtības. Taču individuālais cilvēks pie cilvēces vērtībām iet kopā ar savu tautu un caur savas tautas vērtībām.
    _______________________________

    [1] Citēts pēc runas saīsinātas publikācijas avīzē “Cīņa” 1945.gada 22.martā.


    TB/LNNK: vai nodzītus zirgus nošauj?

    TB/LNNK: zaudējumi plašā solījumu frontē

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!