Diskusija ar tiesībsarga amata kandidātiem noritēja daudz dzīvīgāk, nekā biju cerējis. Patiešām notika apmaiņa ar viedokļiem, tika uzdoti jautājumi, izskanēja vērtīgas replikas. Žēl gan, ka tas viss ir visdrīzāk jau par vēlu. Par vēlu, jo vīrs ar hūti visticamāk jau ir izdarījis izvēli. Un ne jau to labāko izvēli. Vismaz ne mums, sabiedrībai.
Tas nedaudz atgādina dziesmu par rozīti: “Bet liktens bij’ lēmis, par vēlu tu nāc, kāds cits jau to noplūca neaicināts…” Apsīša pilnvaras beidzas jau 28. februārī – nākampirmdien. Balsojums par jauno tiesībsargu šonedēļ, kā izskatās, nenotiks. Tātad uz attiecīgo datumu mums jauna, Saeimas atbalstīta kandidāta nebūs. Nožēlojami. Vienkārši nožēlojami. Saeimas deputāti šajā gadījumā acīmredzami nepilda viņiem Tiesībsarga likumā paredzētās funkcijas. Viņiem bija jāizvirza kandidāti. Un viņiem bija par tiem jābalso. Tas viss bija jādara savlaicīgi – tā, lai šos kandidātus paspēj izvērtēt eksperti, iztaujāt žurnālisti, iepazīt sabiedrība. Bet nē! 100 gudrās galvas guļ kaut kādā ziemas miegā un kaut ko vāvuļot sāk tikai pēdējā brīdī. Kā jau es minēju diskusijas beigās – būtu ļoti labi, ja būtu izvirzīti vismaz četri vai pieci kandidāti. Tad nevienam neienāktu prātā pretnostatīt Jansona kā vadītāja pieredzi un Kovaļevskas padziļinātās zināšanas cilvēktiesību jomā.
Tomēr viena doma, kas izskanēja diskusijas laikā, manuprāt ir pietiekami vērtīga, lai to piezīmētu nākotnei. Valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine pauda viedokli, ka uz tiesībsarga amatu jābūt atklātam konkursam. Piekrītu un balsoju ar visām četrām ekstremitātēm par šo ierosinājumu! Nodot tiesībsarga virzīšanas funkciju valsts prezidentam – tas varbūt izklausās skaisti un pareizi. Taču Latvijas situācijā tas neko nemainīs. Prezidentu pašu taču ievēl tā pati nelaimīgā Saeima. Un saskaņā ar mūsu dievzemītes “kvotu tradīcijām” prezidentam nāksies vien izdarīt “pareizo” izvēli.
Nē, tiesībsargam ir jābūt tautas tiesībsargam, nevis politiķu ieliktenim, kurš labākajā gadījumā pilda dekoratīvu funkciju! Kamēr mūsu politiskā kultūra nebūs attīstījusies tiktāl, ka Saeimas deputāti tiešām, reāli būs tautas pārstāvji, nevis vīra ar hūti instrumenti… Jā, tikmēr šos politikas bērnudārza audzēkņus ir jātur pāris jūdžu attālumā no tiesībsarga izvēles un iecelšanas.