Labrīt, lasītāji!Kārtējo reizi jāsaka -- nabaga, nabaga Ivars Godmanis. Lai arī kā viņš vēlētos nodrošināt ko citu, viņam tomēr ir lemts ieiet jaunāko laiku vēsturē kā cilvēkam, kurš nav spējis kontrolēt valdošās bandas alkatību un bandītisko attieksmi pret valsts pārvaldi. Godmanim par lielu, lielu nelaimi, redzamākais piemērs par šo nožēlojamo faktu ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš bez direktora strādā nu jau ceturto mēnesi, kamēr valdošā banda ar pieri saraukušo Godmani priekšgalā izmisīgi cenšas izdomāt, kā biroja vadībā iebīdīt marioneti. Šī procesa nonsensisko raksturu uzrāda vairākas lietas. Pirmkārt, Godmaņa stingrais paziņojums, ka KNAB pašreizējie darbinieki nedrīkst kandidēt uz vadītāja vietu? Kāpēc? Kā pilnīgi pareizi ir pateicis vadītāja vietas izpildītājs Alvis Vilks, varbūt viņam un Jutai Strīķei ir jāuzņemas morāla atbildība par abiem kretiniem, kuri, iespējams, no seifa nospēra naudu, taču knābī strādā daudz cilvēku, kuriem ar to nebija pilnīgi nekāda sakara. Turklāt, kopš kura laika valsts amatu konkursos noteikumus par to, kas drīkst un kas nedrīkst piedalīties, nosaka viens politikānis pats uz savu galvu? Marasms kaut kāds.
Otrs nonsensikuma elements ir Godmaņa absolūti uzstājīgā prasība, ka KNAB direktora vērtēšanā ir jāpiedalās Nacionālās drošības padomei. Ērtības pēc atkārtosim, kas ir šīs padomes locekļi. Tie ir Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjerministrs Ivars Godmanis, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš, aizsardzības ministrs Vinets Veldre, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Tātad — Zatlerbaltīte un septiņi politrūķīši, vai citiem vārdiem sakot, Valsts prezidents un septiņi valdošās bandas pārstāvji, tajā skaitā, būsim atklāti, vairāki, par kuru elementāro kompetenci var rasties ļoti nopietni jautājumi (un vēl vairāk, visi septiņi partijās, kurām ir savi “oligarhi” ar visiem no tā izrietošiem jautājumiem). KNAB direktora izvēli uzskatīt par nacionālās drošības jautājumu var tikai politikāņi, kuri pašu KNAB uzskata par savas personiskās vai savu sponsoru drošības apdraudējumu. Saku vēlreiz. Marasms kaut kāds.
Taču būtībā ir gluži vienalga, ko Godmanis un viņa koalīcijas biedri un biedreļi galu galā šajā lietā izdomās, jo gala vārds KNAB direktora izvēlē būs jāsaka Saeimai. Tā vairs nav tā Saeima, kura jautrā vienprātībā un absolūtā veselā saprāta aizmiršanā pērn Valsts prezidenta amatā iebīdīja pašatzītu nodokļu nemaksātāju, taču joprojām valdošajai bandai tur ir ne vienmēr pavisam drošs, bet tomēr vairākums. Ja arī valdības ne īpaši slēptais mērķis ir KNAB direktora amatam atrast, citējot klasiķi, pašu, pašu lielāko kretinu, šāda cilvēka izvirzīšanu “gudrās galvas” var bloķēt. Saeimā ir daudz pelēcību, kuras sēž, urbina degunu, pakasa pēcpusi, lasa avīzi, runā pa telefonu un vajadzīgajā brīdī piespiež vajadzīgo podziņu. Taču arī viņu reputāciju valdošās bandas izdarības ir grāvušas, turklāt pamatīgi. Nevaru atmest domu, ka būtiskajos jautājumos tomēr varētu atlobīties vēl pāris deputātu, kuri gala beigās nav gatavi graut valsti un tās iekārtu. Protams, Saeimā ir arī hiperpārdodamā Ušakova grupa, kura nekad nav paredzama, bet tomēr.
Un tāpēc vēl jo lielāks prieks par tiem deputātiem, kuri valdošajai bandai ik pa reizei parāda pigu. Piemēram, Visvaldis Lācis. Valdošā banda atteicās uz sapulci Parīzē sūtīt Visvaldi Lāci, tā vietā aizsūtīja “gudro galvu” Dagniju Staķi — to pašu, kura brīžos, kad neatrodas Parīzē, turpina bīdīt likuma grozījumus, lai legalizētu naudas atmazgāšanu. V. Lācis ir sašutis, ne mazumis tāpēc, ka viņaprāt D. Staķe neadekvāti pārvalda angļu valodu, lai piedalītos starptautiskās sapulcēs. To es nezinu, bet, ja tas tā ir, tad sašutums ir pamatots. Bravo, Lāci!
Jauku visiem dienu!