Raksts

Par tautas skaitīšanu un valodu


Datums:
01. marts, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Nu, ko. Esmu pieskaitīts. Šorīt aizpildīju tautas skaitīšanas veidlapu internetā. Process nav sarežģīts, vajadzīgs vai nu e-paraksts, vai arī informācija no interneta bankas -- vārds, parole, autorizācijas kods. Aizpildīt visu veidlapu, tas prasīja kādas 10, 15 minūtes. Informācija par sevi, izcelsmi, pavalstniecību, nodarbošanos, izglītību.

Jautājumā par sasniegto izglītības līmeni mani uzjautrināja variants “nemāku ne lasīt, ne rakstīt,” pārdomāju, kā nelasoša un nerakstoša persona vispār var aizpildīt lapu internetā. Aizrakstīju uz attiecīgo iestādi, man atbildēja, tas domāts mazgadīgām personām, par kurām veidlapu aizpilda kāds cits. Bija arī pagalam mulsinošs jautājums: “Vai Jūsu dzīvoklī ir vēl kāda mājsaimniecība?” Izmeklējos krustu, šķērsu, pat zem dīvāna paraudzījos, bet citas mājsaimniecības kā nebija, tā nebija. Pieļauju, te runa ir par komunālajiem dzīvokļiem. Manējais tāds nav. Vienīgais jautājums, pie kura aizķēros, bija par pavalstniecību. Sistēma ļāva atzīmēt tikai vienu valsti, bet esmu dubultpilsonis, un zinu, ka tādu Latvijā ir visnotaļ daudz. Droši vien būtu vērts saskaitīt — cik, tieši.

Tautas skaitīšana ir būtisks process. No saskaitīto personu skaita cita starpā būs atkarīgi dažādi Eiropas Savienības maksājumi. Tāpat jautājumi ļaus saprast, cik Latvijas iedzīvotāju patlaban dzīvo ārvalstīs. Arī tā ir būtiska informācija, lai vismaz daļēji saprastu mūsu valsts demogrāfisko krīzi un depopulācijas līmeni. Tāpēc ceru, ka procesā piedalīsies visi. Nākamo divu nedēļu laikā to iespējams izdarīt internetā, pēc tam ceļā dosies gandrīz divi tūkstoši skaitītāju. Informācijā teikts, viņi darbu sāks plkst. 7.00 no rīta, tas nu gan nav brīdis, kad īpaši kādu gaidītu zvanām pie durvīm. Labi vien, ka dota iespēja pierakstīties internetā. Aicinu tāpat darīt arī lasītājus. Adrese: www.tautasskaitisana.lv.

***

Un vēl par valodu. Saskaņas centra boss Jānis Urbanovičs nepārtraukti apgalvo, ka viņa vadītās partiju apvienības viens no mērķiem ir latviešu valodas statusa saglabāšana un uzlabošana. Apvienības programmā rakstīts, ka cita starpā tas nozīmējot “visu Latvijas iedzīvotāju atbildību par latviešu valodas saglabāšanu, tās prasmi un lietošanu.” Man radio raidījumā pirms pāris nedēļām J. Urbanovičs dievojās, ka deputāta Valērija Kravcova valodas neprasme viņam liekoties ļoti sāpīga, viņš nepārtraukti kolēģi mudinot, uzlabot latviešu valodas prasmi.

Lai nu tā būtu, bet kā tādā gadījumā būtu saprotama šī ziņa, kas lasāma šodienas laikraksta Latvijas Avīze numurā: “Apvienība ‘Saskaņas centrs’ (SC) iebilst pret skolu olimpiāžu uzdevumu pasniegšanu tikai latviešu valodā, jo tas nevienlīdzīgā situācijā nostādīšot mazākumtautību skolu skolēnus. SC frakcija ir vērsusies pie izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS), prasot paskaidrot, ar ko pamatots lēmums, ka skolu olimpiādēs uzdevumi tiks sniegti tikai latviešu valodā.”

Par to, ka mūsu republikā valda de facto divvalodība, nav šaubu, par to esmu rakstījis arī citreiz. Atceros jezgu, kādu pirms kāda laika sacēla atsevišķi mūsu valsts nacionālisti pēc tam, kad uzzināja, ka informācija par krūts vēzi Latvijā dzīvojošajām sievietēm izplatīta i latviešu, i krievu valodā. Toreiz padomāju — nu, jā. Valodas tīrības saglabāšana ir tik svarīga, ka ir vērts upurēt nelatviešu sieviešu veselību. Taču skolu gadījumā tomēr jautājums ir cits. Kur gan citur, ja ne skolā, bērnam iemācīties latviešu valodu? Tiesa, izglītības reformas šajā jomā pastāvējušas vien dažus gadus, taču tas lietas būtību nemaina. Olimpiādēs piedalās paši labākie un zinošākie skolēni, tas bez šaubām prasa arī adekvātas valodas zināšanas, bet uzstājot, ka jautājumi ir piedāvājami arī krievu valodā, SC tomēr nonāk pretrunā ar minētajiem apgalvojumiem J. Urbanoviča teiktajā, kā arī apvienības programmā. Jo kāpēc tādā gadījumā jaunietim pacensties valodas jomā, ja jau eksāmenu var izpildīt krievu valodā?

Vēl šodien ziņots, ka savākti 10 tūkstoši parakstu, lai forsētu nākamo soli referenduma rīkošanā par pakāpenisku pāreju, laikā no 2012. līdz 2024. gadam, uz pilnīgu latviešu valodas izmantošanu visās valsts apmaksātajās skolās no pirmās līdz pēdējai klasei. Ja izdosies apstiprināt, ka patiešām savākti 10 tūkstoši parakstu, tad sāksies nākamais process — parakstu vākšana no vienas desmitās daļas no visiem Latvijas vēlētājiem. Ja tas izdosies, tad likumprojekts tiks iesniegts Saeimā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, tad būs nepieciešams referendums. Man liekas, ka 2024. gadā, tātad — 33 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas (veselas paaudzes garums) — būs pavisam loģiski sagaidīt, ka visās Latvijas valsts apmaksātajās skolās visa mācīšana un mācīšanās notiks latviešu valodā. Bet būs interesanti redzēt, ko Saskaņas centrs darīs tad, ja tiks savākti paraksti no minētajiem 10 procentiem visu vēlētāju un jautājums nonāks parlamentā. Vai arī tad apvienība atcerēsies teikto, ka nepieciešams uzsvērt “visu Latvijas iedzīvotāju atbildību par latviešu valodas saglabāšanu, tās prasmi un lietošanu”?

Jauku visiem dienu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!