Labrīt, lasītāji!Zvanīju šorīt uz Administratīvo rajona tiesu un, kad pieteicos, otrā savienojuma galā bija pauze, jo noteikti sarunas biedre padomāja, ka zvanu par Draudzības dienu lietu. Jā, arī tā man, protams, ir interesanta, esmu vispār pārliecināts, ka tiesa, atšķirībā no politikāņiem Rīgas domē, saprot likumu, Latvijas starptautiskās saistības un visu pārējo. Bet nē, man jautājums bija par ko citu.
Proti, tiesa patlaban ir sākusi skatīt lietu, kuru atklātā valodā runājot var aprakstīt tikai kā “Tautas” partijas masīvi cinisko krāpšanos laikā pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Atcerēsimies, ka kampaņas laikā televīzijā parādījās klipi, kuros dažādas vairāk vai mazāk pazīstamas personas slavēja TP ministrus. Šo kampaņu organizēja “neatkarīga trešā persona,” kuras “neatkarīgais” vadītājs bija Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks un, kā ziņoja prese, “neatkarīgais” finansējums nāca no partijas krusttēva Mākoņos. Jā, ļoti “neatkarīga” kampaņa. Lieki teikt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to par “neatkarīgu” gan neuzskatīja un partijai lika atmaksāt lielu summu. TP ar to nebija mierā, tāpēc tiesas prāva.
Interesanta man tā ir tāpēc, ka šodien avīzē pamanīju īsu paziņojumu, ka jautājums tiks skatīts slēgtā tiesas sēdē. Tiesā man paskaidroja, ka tas esot tāpēc, ka jautājums saistās arī ar komercnoslēpumu. Zvanīju uz KNAB painteresēties, vai tam pret šīs lietas slepenošanu nebija iebildumu. Tur man paskaidroja, ka lietas dokumentos ir partijas noslēgtie līgumi ar visiem vārdiem, personas kodiem un visu pārējo, tāpēc KNAB, lai arī principiāli atbalsta korupcijas lietu skatīšanu atklātā sēdē, šoreiz jautājumu uzticēja pašai tiesai. Vēl tika piebilsts, ka TP jautājumu neierastā kārtā skata nevis viens, bet trīs tiesneši, un tāds nu bija viņu lēmums.
Man tas liekas visai apšaubāmi. Politiska partija tomēr nav klasisks uzņēmums, lai arī ko par partiju nedomātu krusttēvs Mākoņos un partija savukārt nedomātu par Latvijas valsti. Par lietas juridiskajām niansēm, protams, lai spriež tiesa, bet no malas lūkojoties “neatkarīgo” kampaņu citādi, kā par krāpšanos ir grūti nosaukt. Tā nu ir lieta, kuru vajag kārt pie vislielākā zvana, jo negodīgums valsts pārvaldē ir kā ļaundabīgs audzējs. TP konstatējot, ka par krāpšanos nekādas tūlītējas sankcijas nebija, nākamais solis bija valsts pārvaldes “prihvatizācija” ar centieniem sagraut Latvijas attiecības ar NATO, nodokļu nemaksātā iebīdīšanu valsts prezidenta amatā, diskusijām par “kvaukšķiem” un visu pārējo. Ja lietā ir komerciāli dokumenti, tad var izdzēst uzvārdu un personas kodu, bet arī ziedojums politiskajai partijai nav ikdienas komercdarījums. Arī reklāmas aģentūrai no partijas saņemot līdzekļus, notiek sava veida ziedojums. Partijai, protams, ļoti labi patīk, ka tagad sabiedrība neuzzinās, ko par tās nedarbiem tiesā stāsta KNAB pārstāvji. Taču sabiedrībai par to, kas patīk TP, vajadzētu būt pilnībā vienaldzīgai, te jautājums ir par tiesiskumu un godīgumu valsts pārvaldē. Un, jo vairāk saruna par to notiek aiz slēgtām durīm, jo attālāks kļūst brīdis, kad sabiedrība varēs būt pārliecināta, ka tās vēlētie un ievēlētie priekšstāvji nav krāpnieki.
Jauku visiem dienu!