Raksts

Par taksometriem Rīgā: Kārtības nav


Datums:
27. aprīlis, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Aviokompānija airBaltic savos reisos sākusi piedāvāt jauna veida informāciju. Kā ziņots laikrakstā Dienas Bizness, pasažieriem tiek pastāstīts ne vien, cik patlaban ir pulkstenis un kāda ārā ir gaisa temperatūra, ne vien, cik viņi reisā ir nopelnījuši bonusa punktus un, cik ļoti apkalpojošais personāls cer, ka viņi aviokompānijas pakalpojumus izmantos atkal ... bet arī, ka nekādā gadījumā, izejot no lidostas zāles, nevajadzētu kāpt melnā mersedesa taksometrā, kuru piedāvā uzņēmums Rīga Taxi.

Dalītas domas. No vienas puses, airBaltic joprojām ir valsts uzņēmums, un diez vai ir pareizi, tam iejaukties tomēr pavisam citā uzņēmējdarbības jomā un nokritizēt vienu privātuzņēmumu, bet ne citus. Vēl jo vairāk, ja zinām, kā izskanējis, ka pati aviokompānija tuvākā vai tālākā nākotnē paredz veidot pati savu taksometru nodaļu. Tikpat labi personāls varētu sākt kritizēt arī konkrētas viesnīcas un restorānus, bīdot ļaudis citā virzienā.

Taču, no otras puses, ir arī skaidrs, ka taksometru jomā Rīgā joprojām kārtības nav. Nesaku neko konkrētu par Rīga Taxi un tās mersedesiem, bet tomēr. Neteikšu, ka ar takšiem braucu īpaši bieži, bet reizēm gadās. Tas bija tikai pirms pāris nedēļām, kad pie Centrālās stacijas iekāpu taksī, kura skaitītājam viens lodziņš bija aizlīmēts ar kaut kādu ķiņķēziņu. Šofera latviešu valodas prasme nelikās gluži tāda, ka viņš ķiņķēziņa nozīmi varētu paskaidrot, turklāt es tajā brīdī steidzos, un tāpēc neko neteicu, kad par reisu, kurš pāris mēnešus pirms tam bija maksājis četrus latus ar kapeikām, šoreiz “sanāca” maksāt teju vai septiņus latus. Bet pārliecība palika — esmu Rīgas Taksometru parka fans, jo RTP taksometros skaitītājs nav ne ar ko aizlīmēts un tajos garantēti pie stūres būs kāds, kas latviešu valodu tomēr prot. Es to varu teikt, esmu privātpersona, nevis valsts uzņēmums. Taču pie Centrālās stacijas (un ne tur vien) rindas kārtība ne vienmēr dod iespēju, izvēlēties tieši RTP taksometru. Un tāpēc jautājums tomēr ir par kontroles funkcijām. Tomēr nedomāju, ka būtu par daudz prasīts, pašvaldības līmenī noteikt pietiekami stingrus kritērijus attiecībā uz skaitītājiem, kurus drīkst un nedrīkst izmantot, turklāt ar piebildi, ka tajos jābūt atklātiem visiem lodziņiem. Ja šādi kritēriji ir jau tagad, tad pilsētā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri deputātiem var pavēstīt, ka tie ne vienmēr tiek ievēroti. It īpaši tas attiecas uz ārvalstniekiem, kuri turpat lidostā nereti tiek apšņāpti uz pilnas programmas pamata, tāpēc jau laikam airBaltic nupat sāk ieteikt, kuros taksometros kāpt un kuros — nekāpt. Ceru, ka pie viena apkalpojošais personāls pabrīdina par skandalozo situāciju 22. autobusa gadījumā, par kuru rakstīju pirms pāris dienām. Vispār lidojumi reizēm mēdz būt garlaicīgi. Varbūt turpmāk stjuartes varētu izveidot pilnu rekomendāciju programmu — kurā taksometrā kāpt, kurā viesnīcā pavadīt nakti, kur garšīgi paēst, kurā parkā patlaban zied skaistākās puķītes, kurā ielā ir vismazākā iespēja iekāpt suņa mēslos, kuri muzeji būs visinteresantākie bērniem, kuros naktsklubos “šampānietis” maksā mazāk u.tml. Nu, varbūt arī nē. Bet taksometru joma tomēr ir tāda, kurā kontroles varētu būt vairāk, nekā patlaban.

To, starp citu, rāda arī cits notikums. Jau kādu laiku pilsētā darbojas jēdziens “Lady Taxi,” kura piedāvātā “odziņa” ir sieviete pie stūres visos gadījumos. Nekad neesmu īsti sapratis, cik lielā mērā tas pasažieriem varētu būt kritērijs, bet, lai nu būtu. Izrādās, kāds cits ir pamanījies piereģistrēt jaunu SIA … ar nosaukumu “Lady Taxi.” Izrādās, sākotnējie “Lady Taxi” ļaudis jēdzienu nav piereģistrējuši kā preces zīmi. Atkal dalītas domas. Var jau teikt “pats vainīgs,” bet, zinot, ka Rīgā ir taksometri, kuri tā saucas, piereģistrēt citu uzņēmumu ar to pašu brenda nosaukumu? Tas kaut kā liekas nesmuki.

Jauku visiem dienu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!