Raksts

Par “stablitātes garanta” talantiem un bībeliskiem liekuļiem


Datums:
18. maijs, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šorīt presē redzēts un lasīts šis tas, kas rosina uz pārdomām. Pirmkārt, vairākos laikrakstos ir informācija par sestdien notikušo "Jaunā laika" (JL) domes sēdi Siguldā, kur daudz ļaužu pauduši neapmierinātību par varbūt galveno rādītāju, ka arī JL mūsu valstī ir spiests klanīties politkorumpētās konjunktūras virzienā.

Proti, cilvēki bijuši neapmierināti ar to, ka kādreizējais “stabilitātes garants” ir iecelts uzņēmuma Lattelecom padomē. Smaidu raisa JL priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas teiktais: “Es, protams, saprotu, ka ikviens no mums gribētu, lai tiktu izdots likums par Kalvīša, Straumes un visu pārējo atšaušanu.” Jo viņai ir taisnība. Varbūt atšaušanu gluži nē, galu galā, pie mums kā eiropeiskai valstij pieklājas, nāves sods nav atļauts. Bet risinājumu, droši vien pat negribot, ir atradis pats Everesta simtdaļkāpējs: laikraksts citē viņu sakām, ja JL var piedāvāt labāku kandidatūru šim amatam, viņš esot gatavs dot vietu padomē tam cilvēkam. Nu, tad skaidrs. Uzņēmumā strādā burtiski simtiem un simtiem cilvēku, kuriem, atšķirībā no Kalvīša, ir precīzas zināšanas par telekomunikāciju uzņēmumu un tā darbu. Protams, ja ar “labāku kandidatūru” bijušais premjers saprot kādu, kas labāk par viņu prot šeptēties aizkulisēs un rīkoties “savējo” vārdā, tad Lattelecom, iespējams, tādu neizdotos atrast. Taču, ja doma ir par telekomunikāciju uzņēmuma prasmīgu vadīšanu ar pieredzējušu telekomunikāciju speciālistu palīdzību? Un, ja piedevām vēl ņemam vērā to, kas rakstīts likumā par valsts uzņēmumiem: “Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju iejaukšanās valsts uzņēmuma darbībā nav atļauta”? Iesaku “Jaunajam laikam” kandidātu pieteikšanos sākt jau tūdaliņ pat. Ja jau pats “stabilitātes garants” ir gatavs piekāpties.

***

Savukārt Dienas reportāžā par sestdien notikušo Draudzības dienu pasākumu ir lūk, šāda fotogrāfija (tās autors ir Uldis Briedis, ceru, ka viņš un laikraksts piedos bildes izmantošanu šeit):
Nezinu, uz kādu lappusi šī daiļava ir atvērusi savu Bībeli, daļēji tāpēc, ka tā ir krievu valodā (vispār, cik var spriest, protesti pret Draudzības dienām ir bijuši stipri krievisks protests; interesanti, kā, piemēram, Viktors Birze, kurš citreiz ir tik ārkārtīgi tautisks un latvisks ultranacionālists, šajā gadījumā laimīgi čupojas ar “kolonistiem”). Taču zinu bez jebkādām šaubām, ka viņa nav atvērusi to uz šādiem bībeliskiem atzinumiem:

Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 14. nod.: “Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām.”

Vai

Pāvila 1. vēstule Timotejam, 2. nod.: “Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā.”

Protams, var vaicāt, vai ampelēšanās uz ielas sava “mācītāja” vadībā skaitās “draudzes sapulce.” Turklāt pieļauju, ka šis ir viens no tiem neērtajiem Bībeles atzinumiem, kuru sektanti “Jaunajā paaudzē” ir izvēlējušies vienkārši ignorēt. Lieki teikt, mūsdienās daudzas konfesijas ir atradušas veidu, kā pateikt, ka patiesībā jau Bībelē rakstītais nav vērā ņemams. Tā, piemēram, Romas katoļi joprojām neļauj sievietei kāpt kancelē. Taču luterāņi (izņemot, protams, mūsu pagalam savdabīgo luterāņu kopienu), anglikāņi un daudzas citas konfesijas pat ļauj sievietēm kļūt par mācītājām. Pirms pāris mēnešiem Anglijā sieviete (turklāt latviete) kļuva par pirmo luterāņu bīskapu sievieti. Viņa nu gan “neturas klusībā.”

Taču tādā gadījumā ir atkal jānonāk pie lūk, kāda secinājuma: Apgalvot, ka Bībelē absolūti katrs vārds ir burtiski uztverama patiesība, mūsdienās bez izņēmuma nozīmē liekulību. Bildē redzamā sievete kategoriski neuzskata, ka viņai būtu jābūt “paklausīgai,” un pieļauju, ka viņa tāpat ignorē pietiekami daudz cita, kas Bībelē teikts. Piemēram, ka jebkurš krēsls, kurā viņa apsēžas tad, kad viņai ir mēnešreize, kļūst nešķīsts, un vīrietis tur nedrīkst sēdēt. Mājās tas droši vien radītu visai lielas klapatas. Vai vīram ir pašam savs ķeblītis? Nezinu, vai viņai ir bērni (vispār jācer, ka nē — ar tik naidīgu mammu mājās droši vien ir grūti), bet stipri šaubos, vai viņa sevi par nešķīstu uzskatīja divas reizes ilgāk tad, kad piedzima meita, nekā tad, kad piedzima dēls. Un pilnīgi noteikti zinu, ka viņa un arī citi “kristieši,” kuri sestdien bļaustījās pie Vērmaņdārza sētas, nav ņēmuši vērā lūk, ko:

Jāņa ev., 3. nod.: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai NEVIENS, kas viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (uzsvars mans). Attēlā redzamajai kundzei gribētos pajautāt: Kuru daļu no vārda “neviens” jūs nesaprotat?

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!