Labrīt, lasītāji!Vakar vakarā biju uz Rīgas kausa vieglatlētikas pasākumu Daugavas stadionā. Bija visnotaļ nepatīkami laika apstākļi, bet ļoti jauka kompānija -- Sidnejas Olimpisko spēļu dalībniece Līga Kļaviņa un viņas Evita (vai arī juriste Evita Goša un viņas Līga). Kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka Latvijā sportisti lielākoties sasniegumus var iegūt vienā no diviem veidiem -- vai nu mācoties un trenējoties ārzemēs, kā to ir darījuši ļoti, ļoti daudz cilvēku, vai arī dzimt laimes krekliņā, kas saucas "vecāki, kuri var atļauties atbalstīt atvases sporta cerības" (tenisists Gulbis). Protams, ir sporta veidi, kuros paši entuziasti rīkojas un šiverējas ar lieliskiem rezultātiem (BMX), un ir arī Latvijas apstākļiem klasiskie sporta veidi, kuros arī tradīcijas dara savu (šķēpmešana). Bet vakar vakarā nācās redzēt arī sporta infrastruktūras ēnas puses. Vesera metējiem uz slapjās virsmas bija pagalam lielas problēmas, un uzvarētājs pasaules klases metējs polis diplomātiski pateica, ka mešanas sektors esot bijis "dīvains." Kādreiz jau vesera mešanā Latvijā cilvēks gāja bojā. Ja godīgi, nezinu, kam būtu jāuzņemas atbildība par Daugavas stadiona vesera mešanas sektoru. Pie tam nezinu, vai vesera mešanas sektora uzlabošana būtu uzskatāma par lielāku prioritāti, nekā, teiksim, atbalsts to pašu Sidnejas spēļu zelta medaļas ieguvēja Igora Vihrova vingrošanas studijai. Bet labi nav. Tomēr, no otras puses -- malači pasākuma organizētāji, tajā piedalījās ļaudis no visas pasaules, tajā skaitā viens no tiem izredzētajiem, kurš 100 metru distanci ir noskrējis ātrāk kā 10 sekundēs, šķiet, viņš bija no Gānas. Skatītāju īpaši daudz nebija, kā jau varēja sagaidīt i no laika apstākļiem, i arī no tā, ka ar vieglatlētiku vakar konkurēja gan futbols, gan arī basketbols, bet man kā vieglatlētikas fanam bija ļoti jauks un interesants vakars.

***

Un blogu rakstot reizēm varu priecāties, ka reizēm ģeniālus tekstiņus piedāvā kāds cits, un tad es tos varu ar prieku citēt. Šorīt tādi ir divi:

Laikraksts Dienas Bizness par buldozera un tankkuģa satiksmes ministra jauno pārliecību, ka valstij savā īpašumā ir jāpārņem arī aviokompānija airBaltic: “Vienīgais izskaidrojums šādai Šlesera vēlmei varētu būt ministra cienīgs redzējums, kā atrisināt problēmu, kad vairāki pasažieru pārvadātāji ir piesolījuši nerentabilitātes dēļ pārtraukt veikt starppilsētu resisus. Lidojumi no Rīgas un Liepāju un Ventspili mums jau ir. Acīmredzot varam sagaidīt arī turpmāku iekšējo avioreisu attīstību. Varētu būt reiss Ogre-Ķeipene, Lielvārde-Skrīveri, Zaļesje-Pušmucova utt. Atliktu vien šosejas pielāgot skrejceļu vajadzībām.”

Un vienmēr lieliskā Baiba Sipeniece par politiku: “Lielākā nelaime, ka Lavijas politiķi ir neizglītoti. Muļķi var savārīt daudz lielākas ziepes, nekā nelieši. Es nesaprotu, kā var būt vetārsts par aizsardzības ministru?! Ja vēl šim cilvēkam būtu kādas dotības. Bet nav!” Jautājums: “Gribi teikt, ka tikai muļķis var apņemties to, ko nemaz nespēj pavilkt?” B. Sipeniece: “Un uz muļķu fona neliešiem vieglāk izvērsties.”

Abos gadījumos — nu, tieši tā. It īpaši pēdējais atzinums. Vārīties varam par lopu dakteri un viņa zirgu gvardi, jo viņš par šo domu ir bijis pat ļoti, lai neteiktu naivi atklāts. Patiesi nelietīgās lietas, piemēram, zaļo zemnieku vēlme legalizēt naudas atmazgāšanu, notiek daudz klusāk.

Jauku visiem dienu!