Raksts

Par saprātīgu imigrācijas politiku


Datums:
23. janvāris, 2004


Autori

Jolanta Bogustova


"Latvijas avīze", 19.01.2004.Rubrika: Latvijas ziņas (4. lpp.)raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Latvijas Avīzes arhīvawww.news.lv

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, kas cita starpā aicina ļaut nepilsoņiem balsot vietējās un EP vēlēšanās.

Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību, kurā, ņemot vērā Rietumeiropas zemās dzimstības rādītājus, aicina laikus padomāt par saprātīgu imigrācijas politiku nākotnē. Imigrācijas jautājums ES valstīs ir ļoti politisks un viedokļi ir atšķirīgi, tāpēc arī Eiropas Parlamenta debates izvērtās par sīvu cīņu starp labējiem un kreisajiem spēkiem. EP sociālistu un kreiso frakcijas apvienojās un ar 255 balsīm nobalsoja par, bet labējās frakcijas (to vidū ir Eiropas Tautas partiju frakcija (ETP), ar 192 balsīm balsoja pret. Tātad rezolūcija tika pieņemta tikai ar 40 balsu pārsvaru.

ETP protests pret imigrācijas rezolūciju vislabāk saprotams, izlasot dokumenta 32. pantu, kas tāpēc, lai imigrantus integrētu sabiedrībā, aicina tiem piešķirt vēlēšanu tiesības vietējās un Eiropas vēlēšanās: “Apsveic un aicina trešo valstu pilsoņu, kas legāli uzturas ES, statusa paplašināšanu (..), ieskaitot tiesības balsot vietējās un Eiropas vēlēšanās, un uzsver, ka tas nozīmē vairāk nekā tikai likumīgu iniciatīvu (..),” rakstīts rezolūcijā, kas pēc balsojuma pauž visas EP kopējo viedokli.

Rezolūcijas projekts aicina jau laikus sākt domāt par ES imigrācijas politiku. Rezolūcijas autors, EP sociālistu partijas biedrs Klods Morus, kurš pats ir Āzijas izcelsmes Lielbritānijas pilsonis, prognozē, ka, salīdzinot ar šodienu, 2020. gadā ES 25 valstīs būs par 17 miljoniem mazāk darbspējīgo cilvēku, bet veco cilvēku skaits Eiropā nākotnē divkāršosies. ETP deputāti nepiekrita šim apgalvojumam, norādot, ka šīs tendences nevar vispārināt. Pirmkārt, imigrācijas politika un vajadzība pēc papildu darbspēka dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīga. Otrkārt, imigrācija ne vienmēr dod cerētos rezultātus, proti, cerība, ka imigrantu strādnieki papildinās sociālo budžetu, lielākoties nav attaisnojusies.

***

Uzziņa

Kas ir rezolūcija un kāds ir tās spēks?

Eiropas Parlaments ik gadu pieņem nedaudz vairāk kā 100 rezolūciju par dažādiem politiski aktuāliem, nozīmīgiem jautājumiem vai problēmām. Rezolūcijai nav likumdošanas aktam piemītošā spēka un tā tikai aicina, mudina vai pauž attieksmi. Vienlaikus rezolūcijas var tikt izmantotas politiska spiediena izdarīšanai vai arī atsevišķos gadījumos būt par pamatu likumdošanas iniciatīvai. Tikai ar EP absolūtu vairākumu (2/3 no visām 626 deputātu balsīm) apstiprināta rezolūcija var kļūt par likumdošanas iniciatīvu vai tikt ņemta vērā ES tiesību akta veidošanas laikā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad šāda kārtība tika apstiprināta, EP šo iespēju ir izmantojusi tikai desmit reizes – piemēram, pieņemot rezolūcijas par viesnīcu ugunsdrošību, vides piesārņošanu, veselības kartēm.

Ir maz ticams, ka ceturtdien apstiprinātā rezolūcija par imigrācijas politiku varētu kļūt par pamatu likumdošanas iniciatīvai, kas visās ES valstīs liktu trešo valstu pilsoņiem (Latvijā tādi ir arī nepilsoņi) piešķirt vēlēšanu tiesības. Pirmkārt, rezolūcija nav pieņemta ar absolūtu balsu vairākumu. Otrkārt, neskatoties uz to, ka ES tieslietu ministru padome joprojām strādā pie trešo valstu pilsoņu direktīvas pieņemšanas, lielākajā daļā ES dalībvalstu šīs debates ir ļoti politizētas un pastāv liela vēlme imigrācijas jautājumus risināt galvenokārt tikai nacionālajā līmenī. Nav ticams, ka ES direktīvas projektā par trešo valstu pilsoņiem (tātad arī Latvijas nepilsoņiem) tiktu iekļautas jaunas tiesības – arī vēlēšanu tiesības. Taču ES jau pastāvošie likumi ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredz tiesības piedalīties vietējās vēlēšanās, un šī norma pēc iestāšanās sarunās atrunātā pārejas perioda beigām stāsies spēkā arī Latvijā.


Eiropas Parlamenta rezolūcija par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!