Raksts

Par rīkojuma Nr.2 atcelšanu


Datums:
02. jūnijs, 2011


Autori

Iveta Kažoka


Pēc vairākiem lūgumiem tviterī sapratu, ka man tas tomēr būtu jākomentē iespēja atcelt prezidenta rīkojumu par referenduma sasaukšanu.

Šo komentāru rakstīju vakardien, atbildot uz Žurnāla “Jurista Vārds” uzdotajiem jautājumiem. Naktī pirms prezidenta vēlēšanām viņiem to aizsūtīju.

Es apzinos, ka droši vien rīkojos nekorekti, jau tagad to publiskojot, nevis gaidot līdz nākamajai otrdienai, kad iznāks jaunais žurnāla numurs. Ļoti par to atvainojos.

Lai kaut kā izlīdzinātu savu vainu, aicinu Jūs otrdien iegādāties Jurista Vārdu, jo tur būs atrodami arī daudzu citu juristu viedokļi (aicinājumi iesaistīties diskusijā tika aizsūtīti 12 juristiem) par šiem pašiem jautājumiem. Ļoti iespējams, ka viņu viedoklis būs atšķirīgs no manējā. Daži no jautājumiem ir strīdīgi. Tieši tādēļ Jurista Vārds šobrīd aptaujā tik daudzus juristus.

  1. Vai Valsts prezidents Saeimas atlaišanu ir ierosinājis atbilstoši Satversmei? Vai pastāv juridiski priekšnoteikumi 10.Saeimas atlaišanai?

    Jā, Valsts prezidents Saeimas atlaišanu ir ierosinājis atbilstoši Satversmei.

    Satversme neprasa nekādus juridiskus priekšnoteikumus šādam prezidenta rīkojumam. Ja prezidents izvēlas ierosināt Saeimas atlaišanu, tad prezidents var brīvi savu gribu īstenot visā sava termiņa laikā. Saeimas atlaišanas ierosināšanai nav nepieciešams kāds īpašs pamats vai motivācija.

  2. Vai Valsts prezidenta rīkojums Nr.2 ir atsaucams vai atceļams? Kas to un kādos gadījumos varētu izdarīt?

    Valsts prezidenta rīkojums Nr.2 nav atsaucams, jo tas jau ir stājies spēkā atbilstoši likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” trešajam pantam un publicēts „Latvijas Vēstnesī”. Spēkā stājušos tiesību aktus nevar atsaukt.

    Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 var atcelt tikai Satversmes tiesa, ja, piemēram, 20 Saeimas deputāti iesniedz pieteikumu par rīkojuma atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa tad drīkst izvērtēt gan rīkojuma pieņemšanas procedūras, gan satura tiesiskumu. Praksē gan grūti iedomāties situāciju, kad šāds rīkojums varētu saturiski vai procedūru ziņā neatbilst konstitūcijai (ņemot vērā to, ka Satversme tā izdošanai nenosaka specifiskus pamatus, situāciju aprakstus, laika limitus).

    Prezidenta rīkojumu nevar atcelt kāda cita institūcija: arī ne pats prezidents (gan tas, kas rīkojumu izdevis, gan tas, kurš ticis ievēlēts vēlāk). Šādai Saeimas atlaišanas ierosinājuma atcelšanai būtu nepieciešams īpašs konstitūcijā atrunāts pilnvarojums, atcelšanas pamats un laika rāmji. Pat tiesībpolitiskā līmenī neredzu vajadzību pēc šādas iespējas – manuprāt, tā būtu klaji destruktīva, ļaujot prezidentam „šantažēt” Saeimu un lieki maldināt sabiedrību ar drīzu referendumu, vienlaicīgi zinot, bet turot noslēpumā datumu, kad jaunu vēlēšanu ierosinājums tiks atcelts.

    Svarīgi tas, ka šobrīd Satversme tādu iespēju vispār neparedz.

  3. Vai Saeima pēc Valsts prezidenta rīkojuma Nr.2 ir lemtspējīga? Vai Saeimas ievēlētais Valsts prezidents ir leģitīms, ja tautas nobalsošanā to ievēlējusī Saeima tiks atlaista?

    Jā, Saeima ir lemtspējīga – līdz referenduma rezultātu pasludināšanai tās darbam nav saturisku vai procedūru ierobežojumu. Tādēļ juridiski arī tās ievēlētais prezidents ir leģitīms, pat ja pēc mēneša šo prezidentu ievēlējusī Saeima tiek atlaista.

    Sarežģītāks ir jautājums par politisko leģitimitāti. Varētu rasties nepatīkama situācija tad, ja prezidentu ar nelielu balsu vairākumu ievēl ar tādu partiju pārstāvju balsīm, kuriem pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām Saeimā ir mazākums.

    Es tomēr uzskatu, ka jebkurš prezidents, kas tiek ievēlēts laikā līdz referendumam, ir politiski leģitīms (tikai šajā šaurajā, referenduma par Saeimas atlaišanas kontekstā –prezidenta izvēles kritēriji vai atlases procedūras ir cita politiskās leģitimitātes problēma).

    Taču tad, ja tauta Saeimu referendumā atlaidusi, bet prezidents joprojām nav ievēlēts, tad gan, manuprāt, atlaistajai Saeimai nav politiskās leģitimitātes starplaikā līdz jaunās Saeimas sanākšanai lemt par jauna prezidenta ievēlēšanu.

  4. Kādu ietekmi Valsts prezidenta rīkojums atstās uz Latvijas konstitucionālo iekārtu? Vai sagaidāms Valsts prezidenta ietekmes pieaugums?

    Valsts prezidenta rīkojums, manuprāt, neatstās nekādu ietekmi uz Latvijas konstitucionālo iekārtu, jo prezidents ir īstenojis tikai savas Satversmē paredzētās tiesības. Pirms Valda Zatlera šādas tiesības bija arī citiem prezidentiem, kuri gan tās neizmantoja.

    Taču šim rīkojumam var būt milzīga ietekme uz Latvijas politisko kultūru, kā arī mainīsies nereglamentētais varas balanss starp prezidentu, Saeimu un valdību (jo Saeimas atlaišanai būs bijis precedents).

    Manuprāt, tik ilgi, cik prezidenta ietekmes palielināšanās vai samazināšanās notiek Satversmes ietvaros, par šīm tendencēm nebūtu jāsatraucas. Galu galā nav nekas ļauns, ja prezidenta institūcija ir pietiekami elastīga, lai piemērotos amata ieņēmēja īpašajiem talantiem vai specifiskajām situācijas vajadzībām. Piemēram, gan prezidenta aktīvāka darbība ārlietu jomā Vairas Vīķes-Freibergas laikā, gan Valda Zatlera Saeimai un valdībai pieteiktais „ultimāts” (groziet likumus vai tiks rosināta Saeimas atlaišana!) pēc 2009.gada 13.janvāra notikumiem bija darbības, kas veiktas konstitūcijas ietvaros.

    Vienlaikus mani satrauc iespēja, ka prezidenta vai citu svarīgu valsts institūciju pilnvaras varētu tikt būtiski paplašinātas, iepriekš negrozot Satversmi. Piemēram, 2011.gada 10.maijā tika publiskots Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros. Tajā teikts, ka valsts prezidents ir tiesīgs atsaukt savu aicinājumu premjerministra amata kandidātam veidot Ministru kabinetu. Šādam atsaukumam varētu būt liela ietekme uz valdības veidošanas procesu, ja pieņemam, ka tas pilvaro prezidentu atsaukt aicinājumu katru reizi, kad prezidents nav apmierināts ar topošo valdošo koalīciju vai atsevišķiem ministriem. Premjerministra amata kandidāta „diskvalificēšanas” iespēja vēl pirms uzticības balsojuma Saeimā Satversmē nav nemaz minēta (tieši otrādi – Ministru kabineta sastādīšana ir premjerministra kandidāta prerogatīva). Manuprāt, šāda iespēja tik nozīmīgi mainītu līdzšinējo varas balansu starp prezidentu, valdību un Saeimu, ka tā būtu regulējama ar izmaiņām konstitūcijā.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!