Raksts

Par Rīgas satiksmes “kļūdiņu” un alkatīgām amatpersonām


Datums:
30. aprīlis, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Smieties vai raudāt? Stāsts par Rīgas satiksmi un tās mazo "kļūdiņu" (autobusi jāpērk par latiem, bet aizdevums no bankas saņemts eiro) varētu radīt gan vienu, gan otru reakciju. Bet laikam tomēr drīzāk būs jādomā par negatīvām emocijām. Kļūdīties jau ir cilvēcīgi, kam negadās? Bet Rīgas satiksme tomēr nav viena cilvēka kantoris, vai tiešām neviens šo neatbilstību nekonstatēja?

Jebšu arī, vai sabiedrībai patlaban ir pamats aizdomām, ka te kāds ir mēģinājis sarīkot afēru? Vienādi vai otrādi, te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, autobusu iegādei tagad būs nepieciešams atrast vēl astoņus miljonus eiro. Droši vien pat RS amatpersonas ir pamanījušas, ka patlaban mūsu valstī ir ekonomiska krīze (nespēju pieņemt atsevišķu politikāņu piedāvāto jēdzienu “dižķibele” — tas ir pārāk fifīgs vārdiņš, lai aprakstītu to, kas patlaban darās). Bet, otrkārt, runa ir par to pašu Rīgas satiksmi, kura patlaban priecīgi palīdz finansēt savu darbinieku ekskursijas uz citām Eiropas valstīm, lai paskatītos, kā satiksme tiek organizēta tur. Tas sauc atmiņā profesionālo klaunu, kurš satiksmes nozari Rīgas domē vadīja iepriekšējā sasaukumā. Arī viņš mēdza braukāt pa pasauli “pieredzes” iegūšanai. Varēja padomāt tad un var padomāt arī tagad, ka Itālijā, Vācijā, Ungārijā un Šveicē situācija ir tik ļoti līdzīga ar Rīgu, ka pieredzi varēs pārņemt viens pret vienu. Turklāt tā ir arī tā pati Rīgas satiksme, kura no 1. maija grasās samazināt reisu skaitu pilsētā pa 0,8 līdz 4,2 procentiem dienā. Un kronis visam šajā stāstā ir tas, ka izmeklēšanu par šo “kļūdiņu” veiks … pati Rīgas satiksme! Tad nu gan varam paredzēt ļoti objektīvu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, tad nu gan! Nāk atmiņā 13. janvāra grautiņš, pēc kura toreizējais valsts galvenais tehnokrāts Godmanis paziņoja, ka jautājumu par to, kāpēc tik ļoti ilgi pret karstgalvaino pūli stāvēja, maigi sakot, neadekvāts skaits drošībnieku, izmeklēs paši drošībnieki. Nāk atmiņā arī Aleksejs Loskutovs. Kad viņa vadītajā iestādē notika finanšu nebūšanas, situāciju izmeklēja vesela politikāņu pleijāde, nebūt knābim pašam tas netika uzticēts.

Vienu vārdu sakot: Viss kā pa vecam. Nauda pazudusi, sabiedrībai ir jākompensē iztrūkums, notiks ķeksīša tipa “izmeklēšana,” un rullēsim tālāk. Laikam tomēr smiekli nenāk. Drīzāk jau skumja nopūta.

***

Un vēl. Ziņots, ka atkal viena valsts amatpersona pametīs savu darbu sakarā ar kompensācijas samazināšanu. Tā jau paziņojis Latvijas pasta direktors, tagad kārta vienam no “Aināra draugiem,” Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem. Protams, katrs var rīkoties, kā viņam tīk un kā labāk, bet uzmest lūpu tāpēc, ka milzīgi liela alga tiek samazināta līdz ļoti lielai algai? Vai nākamajā darbā kāds maksās to milzīgi lielo algu? Tiesa, Dripem bija līgums, kurš paredz krietni lielākas kompensācijas izmaksāšanu par aiziešanu no darba, nekā tas būtībā ir paredzēts likumā, bet tas ir vienreizējs maksājums. Nav jau mana darīšana, bet tas viss liekas visnotaļ dīvaini. Un, jā, arī ne īpaši patīkami dienā, kad nākas lasīt arī par to, ka 1. septembrī, iespējams, “čau” tiks pateikts ne mazāk, kā 6000 skolotājām. Kuras milzīgu algu nav pelnījušas nekad, kuras dara darbu, kurš tomēr ir krietni svarīgāks un svētīgāks par Šlesera interešu bīdīšanu, un kuras kompensāciju nesaņems nekādu.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!