Raksts

Par referenduma jautājumu


Datums:
06. janvāris, 2012


Autori

Kārlis Streips


Ir pamats pārrunām par to, vai 18. februārī gaidāmā referenduma jautājums ir pietiekami informatīvi formulēts.

Labrīt, lasītāji!

Visi zinām, ka 18. februārī Latvijas pilsoņus atkal gaida došanās uz iecirkņiem, lai piedalītos referendumā par krievu valodas statusu Latvijas Republikā. Zināms arī jautājums, kāds referendumā taps uzdots: “Vai jūs esat par likumprojekta ‘Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē’ pieņemšanu?” Tieši par šo jautājumu šajās dienās izcēlušās diskusijas.

Sliecos piekrist tiem, kuri uzskata, ka jautājums tomēr nav pietiekami informatīvs. Specifiski runājot, Saeimas Neatkarīgo deputātu grupa (tā dēvētie Olšteinieši) ir nākuši ar domu, ka jautājumam būtu jābūt šādam: “Vai jūs esat par likumprojekta ‘Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē’ pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu?” Uz to CVK atbild, ka tas nebūtu gana precīzi, jo valsts valodas statuss ir tikai viens no jautājumiem, kāds pieteiktajos grozījumos ir paredzēts. Tur runa ir arī par krievu valodas statusa nodrošināšanu Saeimā (papildinot Satversmes tekstu, kurā teikts, ka “Saeimas darba valoda ir latviešu valoda”)un pašvaldībās, par Saeimas deputātu zvērestu (mainot tekstu ar vārdiem “stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas”), un par to, ka darba ļaudīm no valsts un pašvaldību iestādēm ir tiesības informāciju saņemt arī krievu valodā. Šie pēdējie ir jautājumi, kas izriet no krievu valodas oficiālā statusa, bet precīzi par šo statusu tomēr nav.

Manuprāt, te sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, jautājumu varētu paplašināt citādi — “Vai jūs esat par likumprojekta ‘Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē’ pieņemšanu, kas ir par krievu valodas statusu Latvijā?”, vai “… par krievu valodas statusa mainīšanu (vai pilnveidošanu) Latvijā?” Taču, otrkārt, ja jautājuma teksts netiks mainīts (CVK šefs Arnis Cimdars ir teicis, ka laikā pirms referenduma zīmju drukāšanas komisija ir atvērta ieteikumiem par jautājuma saturu), tad pilnīgi noteikti būs vajadzīgi cita veida skaidrojumi. Pozitīvi ir tas, ka CVK visās balsošanas kabīnēs paredz izvietot plakātus, uz kuriem paskaidrots, par ko tad īsti tiek balsots, kā arī salīdzinošu tabulu, kurā redzams pašreizējais attiecīgo Satversmes pantu teksts kopā ar piedāvātajām pārmaiņām (šo tabulu jau tagad varat atrast CVK mājas lapā www.cvk.lv). Taču jājautā, vai visi vēlētāji, reiz iecirknī ieradušies, rūpīgi izpētīs visu, kas piestiprināts pie kabīnes sienas. Un tāpēc pilnībā atbalstu valdošās koalīcijas domu par informatīvas kampaņas rīkošanu. Šodien kādā intervijā Premjerministrs Valdis Dombrovskis stāsta, ka, viņaprāt, kampaņai būtu jābūt plašākai un par “valsts konstitucionālo pamatu skaidrošanu un tādu pilsoniskās sabiedrības veidošanu,” bet vienādi vai otrādi, nepieciešams ļoti skaidri pateikt tiem, kuri to vēl nav sajēguši, ka referendumā galvenais jautājums tomēr ir un paliek jautājums par krievu valodas oficiālo statusu. Punkts un āmen.

No savas puses vēlos mudināt visus lasītājus 18. februārī doties uz iecirkni un balsot “pret.” Kā esmu rakstījis citreiz, ir pat ļoti stipri ticams, ka kvorums referendumā nesanāks un tāpēc rezultāts nebūs noteicošs, taču gadījumā, ja latvieši, kuri ir tendēti pret krievu valodas statusa maiņu, sēdēs uz rokām un nepiedalīsies, tad to balsotāju procents, kuri ir par statusa maiņu, būs lielāks. Un, jo lielāks šis procents, jo “labāks” propagandas ierocis tas būs mūsu dārgās kaimiņvalsts autoritāro vadītāju rokās. Tas nu gan Latvijas un latviešu valodas interesēm nekalpotu nemaz.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!