Raksts

Par radio, avīzēm, labcerīgiem ministriem un valodu — pārdomas svētku dienās


Datums:
03. maijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Šorīt ir trešā no četrām svētku dienām, kādas nupat visi baudām. Tiesa, man tās ir puslīdz darbīgas dienas - man nekad darba netrūkst, bet šodien no parasti pirmdienās darāmā ir vien radio raidījums, lekcijas universitātē un televīzijas raidījuma nav. Savukārt radio raidījums šovakar solās būt gana interesants. Mans viesis raidījumā "Aktuālais temats" būs jurisprudences speciālists un tiesnesis Egils Levits. Viņš cita starpā palīdzēja sacerēt neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kuras divdesmitgadi atzīmēsim rīt. Ne bez viņa palīdzības tapuši arī atsevišķi Latvijas valsts likumi. Viņš bijis Saeimas deputāts, tieslietu ministrs, vēstnieks, tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Iesaku. Raidījums plkst. 18.30 Latvijas radio 1. programmā, ar atkārtojumu pēc ziņām 23.00. Un pēc tam, protams, LR arhīvā.

Blakus tam, ka svētku dienās vienalga ir jāstrādā, mani nodarbina tas, ka visas šīs dienas valstī nav neviena laikraksta. Kā manā dzīvē centrālais centrālais laikraksts Diena iznāca pagājušajā piektdienā, tā tas tagad neiznāks līdz pat šai trešdienai. Varbūt esmu vecmodīgs, bet rīta tēju man tomēr patīk lasīt ērtajā krēslā ar avīzi rokā, nevis pie datora. Piedevām tas, ka patlaban ir četras brīvdienas pēc kārtas, nozīmēja, ka visu savu sakāmo par neatkarības deklarācijas divdesmitgadi visi laikrakstu komentētāji bija spiesti pateikt jau piektdien, tātad — četras dienas pirms centrālā notikuma.

Tiesa, arī internetā var atrast šo to interesantu, piemēram, portālā Ir.lv ir intervija ar Latvijas jauno ārlietu ministru Aivi Roni, kura priecē ar atziņu, ka ne visi Latvijā ir atteikušies no labsirdīga un varbūt pat mazliet naiva optimisma par to, kas darās mūsu politiskajā iekārtā. Proti, A. Ronis aizgūtnēm stāsta, kā, viņaprāt, viņam izdosies Saeimu pārliecināt, ka ārlietām tomēr ir jābūt “pārpolitiskām” un tātad pilnīgi neatkarīgām no iekšpolitikas peripetijām. Jauki jau būtu, un vēlu ministram tikai to labāko un veiksmīgāko, bet tajā brīdī, kad nāks laiks spriest par nākamā gada valsts budžetu, varu 100 punkti garantēt, ka partijas katra kopējo budžeta deķi vilks savā virzienā, un bezpartejiskais ministrs, kurš sēdēs pie galda, varēs labākajā gadījumā cerēt, ka neviens īpaši viņam un viņa vadītajai ministrijai kaitēt necentīsies, tomēr vietas mūsu pārvaldes sistēmas nekonstitucionālajā “Koalīcijas padomē” taču ministram nebūs, un tā jau ir tā vieta, kurā visbiežāk Latvijas pārvaldes sistēmā viss tiek sarunāts un “sakārtots.” Protams, Aivis Ronis nav nekāds paipuisītis vai nūģis, kas nupat nokritis no siena ratiem. Latvijas Ārlietu ministrijā viņš darbojas jau kopš 1991. gada, ir bijis vēstnieks Amerikā, vēstnieks NATO. Naivs viņš noteikti nav. Taču nu viņš ir nonācis būrī ar šakāļiem. It īpaši zinot, ka 2. oktobrī būs jāatskaitās sabiedrības priekšā, diez vai kāds īpaši taisās ar viņu un viņa ministriju auklēties.

Un pēdīgi, mani visnotaļ nošokēja un noskumdināja intervija, kādu piektdien veicu ar lingvistu Andreju Veinbergu. Runājot par valodas kvalitāti, es viņam priecīgs teicu, ka viņš ir viens no retajiem raidījuma Aktuālais temats viesiem, kurš prot atšķirt vārdiņus “ka” un “kad.” Gaidīju, ka cienījamais lingvists piekritīs, ka tā ir briesmīga sērga, kura prasa steidzamu ārstēšanu. Tā vietā viņš teica, ka valodas mainās un, viņaprāt, “ka” un “kad” jaukšana nav nekāda liela traģēdija. Atļaujos nepiekrist. Ja arī tāpēc gabals nevienam nenokrīt, tas tomēr ir rādītājs par runas valodas degradāciju, un tas tomēr vismaz man jauki neliekas.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!