Raksts

Par pulksteņiem


Datums:
29. oktobris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Kā zināms, šonakt mēs visi varēsim pagulēt vēl vienu stundiņu ilgāk, jo šonakt mēs grozīsim pulksteņus. Tas ir jaukāk nekā pavasarī, kad viena stunda tiek zaudēta, taču mulsina tracis, kādu šis process izraisa vienā sabiedrības daļā.

Šodien šim korim pievienojies laikraksts Diena, kur ievadrakstā teikts, ka “pulksteņa grozīšana divreiz gadā pilnīgi noteikti rada lieku stresu, savukārt ekonomiskais labums ar kuru pamatojot pulksteņa griešanu, tā savulaik tika ieviesta, ir nevienam tā īsti nezināms.” Nu, Dienas komentāri mūsdienās ir tādi pagalam īsiņi, tāpēc varbūt šī komentāra vārdā nenosauktais autors nejuta nepieciešamību izpētīt, kāpēc pulksteņa grozīšana “savulaik” tika ieviesta, taču informācijas par to netrūkst. Pavasarī pabīdot pulksteni par vienu stundu uz priekšu, vakars ir garāks, tāpēc ilgāk var darboties tie, kuri strādā ārpus telpām, piemēram, zemnieki. Tāpat garāka saules gaisma vakarā ļauj ietaupīt energoresursus, jo nav nepieciešams izmantot elektriskās spuldzes. Tieši šī ekonomiskā pamatojuma dēļ pulksteņa grozīšanu Lielbritānija ieviesa 1916., bet Amerikas Savienotās Valstis — 1918. gadā. Protams, Latvija ir pietiekami tālu uz ziemeļiem, ka būtībā vasaras saulgriežu laikā ir viens pīpis, vai saule noriet pusnaktī vai stundu ātrāk, bet tāds nu tas pamatojums ir.

Savukārt, pulksteņa grozīšana rudenī nodrošina, ka rīts ir par stundu garāks, un tas it īpaši ir svarīgi skolēniem, kuriem nav jādodas uz skolu tumsā. Arī šajā gadījumā, protams, šī priekšrocība Latvijā ir nosacīta, jo dziļākajā ziemas posmā saule tāpat nelec ļoti agri no rīta, bet tomēr. Pulksteņu grozīšana Eiropas Savienībā ir ar direktīvu palīdzību noteikts process, visās ES dalībvalstīs tas notiek marta un oktobra pēdējā svētdienā.

Protams, biznesam sarežģījumus šogad var radīt tas, ka Krievija un Baltkrievija pirmoreiz pulksteņus negrozīs, tāpēc atšķirība starp Rīgu un Maskavu būs nevis viena, bet divas stundas. Taču jādomā, ka gabals tāpēc nevienam nenokritīs. Cits jautājums ir par to, vai šis process ietekmē cilvēka veselību. Dienā šodien apgalvots, ka “tā saucamie speciālisti” (tātad — ja viedoklis ir atšķirīgs, tad cilvēks ir tikai “tā saucams”), kuri uzskata, ka pulksteņa grozīšana neietekmē veselību, “aizmirst, ka daudzu, pat nopietnu, slimību cēlonis ir emocionāls. Kopš trīsdesmitajiem gadiem zināms, ka pat kuņģa čūlas cēlonis var būt emocionālas dabas.” Jā, tā tas ir, bet mani vienmēr ir mulsinājuši apgalvojumi, ka pulksteņa grozīšana par vienu stundu turp vai atpakaļ rada nepārvaramas problēmas. Šonakt stundu ilgāk gulēt — tas kādam kaitēs? Martā zaudēt vienu stundu — tas pats? Šķiet, tam jābūt visnotaļ vārīgam organismam, kuru tas ietekmē tik ļoti, ka rodas nozīmīgas problēmas. Katrā gadījumā es šonakt laimīgs iešu gulēt ar apziņu, ka patiesībā eju gulēt stundu agrāk.

Un par Dienu vēl viena lieta — nezinu, vai laikrakstā vispār vairs strādā lapu redaktori, bet šodien SestDienā ir kliedzoša kļūda. Fotogrāfija, kurā redzamas divas personas Jānis Urbanovičs un Latvijas jaunais satiksmes ministrs. Kā identificēts viņš? “Pie partijām nepiederošais Indulis Ronis.” Vai tiešām neviens to nepamanīja? Indulis Ronis ir vēsturnieks. Satiksmes ministra vārds ir Aivis. Diez kas nav.

Jauku visiem (šo pagarināto) dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!