Raksts

Par prognozēm, horoskopiem un milžiem – pārdomas trešdienā


Datums:
16. jūnijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Optimisms no Latvijas Avīzes: "Pašreizējās prognozes liecina, ka Līgo dienā un Jāņos lietus, visticamāk, nelīs vai arī gaidāms tikai vietām un nedaudz."

Mazāks optimisms no Dienas: “Dabas zīmju vērojumi ziemā un pavasarī ļauj prognozēt, ka Jāņos iespējams lietus, dažviet pat stiprs.”

Šīs prognozes abas vienā un tajā pašā dienā. Gadās arī tā. Man šonedēļ divās atsevišķās avīzēs un divās atsevišķās dienās horoskopā bijis teikts, ka man jānodarbojas ar tekstilmākslu. Nespīd. Un nudien nav pārliecības, ka mūsu platuma grādos ar visaugstāko tehnoloģiju un ar visdetalizētāko izpratni par sūnām, putniem, ticējumiem, buramvārdiem u.tml., ir iespējams paredzēt laika apstākļus septiņas dienas uz priekšu. Dzīvosim, redzēsim.

***

Villošanos atsevišķos iecirkņos radījusi Latvijas televīzijas atteikšanās no tā dēvētajām “Milžu cīņām.” Kolēģis Jānis Domburs to ir nosaucis par “bezkaunību” un “traģisku acu aizmālēšanu.” Stafeti pārņemt esot gatavs LNT šefs Andrejs Ēķis. Manuprāt, te ir sakāmas vairākas lietas. Pirmkārt, nav jau tā, ka Latvijas televīzija gatavojas oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas ignorēt . LTV diskusiju raidījumi pēc vasaras brīvdienām visi pievērsīsies priekšvēlēšanu kampaņu, katrs savā lauciņā. Viens par tautsaimniecību, viens par sociāliem jautājumiem. Skats no malas par visu pēc kārtas. Kas notiek Latvijā par visu pēc kārtas. 100. pants katru vakaru. Kāpēc ne arī 100 grami kultūras par kultūrpolitiku un Sams par jauniešu politiku?

Otrkārt, kā cilvēks, kurš Milžu cīņu veidošanā iepriekšējos gados ir bijis iesaistīts visnotaļ cieši, varu pateikt arī ko citu, un proti — vienlaikus intervēt astoņus vai deviņus cilvēkus nav tas pats labākais veids, kā no viņiem dabūt laukā informāciju. Ja raidījums ir 90 minūtes garš, tad katram no deviņiem dalībniekiem it kā sanāk 10 minūtes (piedevām neņemot vērā laiku, kas ir vajadzīgs raidījuma ievadīšanai, jautājumu uzdošanai u.tml.), bet, ja katram dalībniekam ir jāuzdod pašam “savs” jautājums, uz kuru var atbildēt un vajag atbildēt arī vienam vai vairākiem citiem, tad redzams, ka ļoti iedziļināta diskusija nesanāk. Jo, ja rodas iespaids, ka vienam kandidātam (partijai) tiek dots vairāk laika nekā citām, citi sāk gražoties. Pietiek jau ar to, ka nav iespējams studijā ielikt visu divdesmit-un-cik-tur partiju un partijeļu pārstāvjus — arī par to reizi četros gados notiek pietiekami liela kašķēšanās. Piedevām, Latvijas politisko partiju pārstāvji jau nav nupat nokrituši no koka, viņi ir pietiekami rūdīti, lai atpazītu glancētas frāzes, kuras izklausās jau smuki, bet patiesībā neko nepasaka. Dombura raidījuma formāts ļauj raidījuma vadītājam ciešāk izprašņāt tos, kuri lavierē un muld. Strukturētās debatēs, kurās uz vienlīdzības pamata piedalās daudz cilvēku, tas diemžēl ir daudz mazāk iespējams.

Protams, šogad LTV varētu sakost zobus un priekšvēlēšanu diskusijas rīkot tikai to politiķu starpā, kuru pārstāvētajiem spēkiem ir reālas iespējas iekļūt Saeimā. Bet tad radīsies jautājums par jēdzienu “reālas.” Vismaz patlaban šķiet, ka reālas iespējas 2. oktobrī būs Saskaņai, Vienotībai, zaļzemniekiem, un AŠajam biznesa projektam. Varbūt vēl tēvzemiešiem — un tur, lūk, rodas jautājums. Ja uz “varbūt” pamata tēvzemiešus, tad kāpēc ne Visu Latvijai! vai sociķus?

Taču, ja politiķu debates taisās rīkot LNT, tad ir visas iespējamās bažas par to, kā tas notiks. Andrejs Ēķis nav politiski neitrāla persona un pat nemēģina par tādu izlikties. Atceros, ka pirms vienām vēlēšanām vienā no privātajiem kanāliem bija politiķu debates uz kurām, pēcāk izrādījās, tika aicināti tikai to partiju pārstāvji, kuras par to prieku bija samaksājušas. Pašā LNT svaigā atmiņā ir “politiski neitrālā” raidījumu sērija, kura, ja tā bija politiski neitrāla, tad Elviss Preslijs ir dzīvs un dzīvo Ziemeļpolā kopā ar Santaklausu. Protams, politikāņiem nekas netīk labāk, kā uzpērkams medijs. No tā viedokļa, protams, labāk būtu, ja LTV tomēr atrastu finansējumu vienotam debašu ciklam. Bet tomēr paturot prātā iepriekš minētās problēmas. Ja kāds var izstrādāt metodi, kurā ar lielu baru rafinētu politikāņu ir iespējamas saturīgas debates, tad es būšu tikai par, bet nebūs šoruden tā, kā Lielbritānijā, kur debatēs piedalās trīs, bet Amerikā — tikai divi kandidāti. Tiesa, var arī piekrist kolēģa Dmitrija Petrenko šodien Dienā teiktajam, ka vēlēšanas tomēr nav kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, par to, ka 2. oktobrī notiks vēlēšanas, visi ir zinājuši … nu, kopš tika noteikts, ka vēlēšanas ir oktobra pirmajā sestdienā, un tas bija visnotaļ sen. Varbūt finansējumu varēja paredzēt savlaicīgāk. Bet LTV finanšu problēmas tomēr ir pietiekami objektīva lieta, tas tā turpināsies līdz brīdim, kad politikāņi beidzot sadūšosies, lai sabiedriskajai televīzijai (un radio) nodrošinātu to finansējumu, kāds ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi izpildītu tā dēvēto valsts pasūtījumu. Patlaban, manuprāt, abos medijos šis uzdevums tiek veikts pašaizliedzīgi un kvalitatīvi. Bet visu tomēr nevar atļauties.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!