Labrīt, lasītāji! Šodien vairākas domas.
Notiek vārīšanās par to, ka kamēr Saeimas deputāti apsprieda ekonomisko krīzi, Valsts prezidents atradās Austrijas kalnos. Pirmkārt, informāciju par to, ka prezidents šomēnes dosies atvaļinājumā, es personīgi atceros redzējis jau pasen. Otrkārt, kas viņam Saeimas sēdē būtu bijis jādara, jāsēž ar rūpēs sarauktu ģīmi? Tā ir loma, kura jau sen ir piešķirta Godmanim. Saeimas sēde bija paredzama — liela bāršanās no opozīcijas puses, zobu šņakstināšana no valdošās “elites” puses. Par to mierīgi var izlasīt atreferējumu nākamās dienas presē, jādomā, ka prezidentam Austrijā ir pieejams internets, un viņš var izlasīt arī citas domas par tēmu. Vakar kādā portālā kāds apgalvoja, ka ekonomiskas krīzes laikā prezidentam Rīgas pilī esot jābūt “24/7”. Persona gan neatrada par vajadzīgu paskaidrot, kas prezidentam tur būtu jādara, jo, ja jau Saeimas spīkeris ir atzinis, ka politikāņi finanšu jomā ir lieli nezinīši, tad diez vai būtu kas cits jāgaida no cilvēka, kurš, pirms kļuva par prezidentu, bija dakteris. Cita lieta, ka valdošo atzinums, ka no budžeta būs jācērpj vēl 600 miljoni latu, ir visnotaļ atbaidošs. Runa nav par to, vai Slakteris ir kompetents vai nekompetents, runa ir par to, ka zem viņa strādā liels bars ļaužu, kuri nudien skaitās finanšu speciālisti (vismaz tie, kuri tur palika pēc Einara Repšes lielās “tīrīšanas”). Ja viņi neparedzēja notiekošo — un tam es neticu, tad tas ir baisi. Ja viņi to paredzēja, bet politikāņi ar Slakteri priekšgalā viņus ignorēja…
***
Saeimas smalkjūtīgākajam deputātam Ābiķim šodien Dienā ir garš stāsts par to, cik drausmonīgi ir kļūdījusies valdošā “elite,” atkal un atkal un atkal tā ir pieņēmusi kaitīgus un muļķīgus lēmumus (es mazliet pārfrāzēju, bet ceru, ka deputāts piedos). Lūk, kā viņš skaidro pirmo lielo Kalvīša valdības izlēcienu — mēģinājumu sagraut valsts drošības sistēmu: “Tomēr prezidentes rīcībā bija pietiekams varas resurss, lai piespiestu Saeimu no sava sākotnējā iemesla atteikties.” Lūk, vēlme ļaut “savējiem” tikt klāt izmeklēšanas materiāliem bija “varas resursu” jautājums. Nevis, tieksim “pelēkās vielas resursu” jautājums, kuram vismaz pēc idejas būtu bijis jāliek valdošās “elites” vairākumam saprast, ka sagraut valsts drošības sistēmu nav prāta darbs, it īpaši pēc tam, kad Valsts prezidente brāķīgo likumu atsūtīja atpakaļ, un valdošā “elite” prātam neaptveramā bezkaunībā to akceptēja vēlreiz, atsevišķiem censoņiem pat paskaidrojot, ka acīmredzot Valsts prezidente to nav tā riktīgi izlasījusi. Ābiķis gan taisnojas, ka citreiz, kad deputāti sajautrojās un likumā ierakstīja mēģinājumu legalizēt noziedzību — tā dēvētajā mutatis mutandis gadījumā — prezidentam atkal bija jārīkojas, bet šoreiz “prezidentu neapšaubāmi pārliecināja arī atsevišķu pozīcijas deputātu, tai skaitā šo rindu autora, protesti.” Cik cēli! Droši vien tas pats “pelēkās vielas resurss” liktu saprast, ka naudas atmazgāšanas legalizēšana likumā nebūtu nonākusi, Ābiķim nebūtu bijis jāprotestē, un prezidentam nebūtu bijis jārīkojas, ja vien visi deputāti, tajā skaitā arī “rindu autors,” kurš parlamentā ir bijis kopš Jēzus bija pusaudzis, būtu sapratuši par ko viņi balso pirmajā piegājienā, nevis pēc tam, kad dažiem ir jāprotestē un citiem ir jārīkojas. Lūk, kāpēc liela daļa sabiedrības vēlas tiesības Saeimu padzīt kaut vai ar 15 balsīm. Tā ir šī patvaļa, un, ja arī atsevišķiem deputātiem tomēr ir spēja kādreiz uz sevi paraudzīties kritiski, tas tomēr neatņem faktu, ka vēl divus gadus mums visticamāk būs jādzīvo ar šo pašu Saeimu, un divi gadi tomēr ir pietiekami daudz laika, lai pastrādātu vēl daudzus un dažādus mēslus.
***
Viens no šiem mēsliem ir varas nepārtrauktie uzbraucieni Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar informatīvo atbalstu no Atkarīgās Rīta Avīzes. Bet šodien minētā laikraksta komentāru lappusē ir kas neierasts. Blakus apcerējumam, kurā kādreizējā laikraksta Atmoda redaktore Elita Veidemane atļaujas Saeimas opozīcijas pārstāvjus nosaukt visādos mājlopu vārdos (atkal — cik cēli!) ir intervija ar Valsts policijas priekšnieku Aldi Lieljuksi, un neierasti ir tas, ka Atkarīgā ir atļāvusies publicēt arī tekstu, kurš neatbilst laikraksta centrālajai tēzei (“Lembergs labs, sorosisti slikti”). A. Lieljuksis atļaujas šādus vārdus: “Nevar pateikt, ka viss ir jauki, viss kārtībā pie augsta korupcijas līmeņa. Jāpanāk, lai katras iestādes vadītājs modri skatās, kas notiek viņa vadītajā iestādē, lai pēc iespējas mazinātu korupcijas riskus. Kad tās lietas būs sakārtotas, varbūt tādu KNAB vairs nevajadzēs. Bet pagaidām vajag, skatoties, kas notiek valstī, pašvaldībās. Manuprāt, KNAB veiktā korupcijas apkarošana ir bijusi veiksmīga. Var jau visādi to noniecināt, bet gribētu redzēt, vai citi nostrādātu labāk.” Intervijas autors vēl pagūst (atbilstoši Veidemanes terminoloģijai) noblēt, ka daži ļaudis, lūk, KNAB neuzticoties, kaut kādā vārdā nenosauktā aptaujā 48 procenti darba ļaužu esot teikuši, ka tas ir politiskās ietekmes instruments, bet A. Lieljuksis nepaliek parādā: “Esmu pārliecināts, ka neviena no tiesībsargājošām struktūrām nedrīkst būt politiski ietekmējama. Tā tas nedrīkst būt. Vai ir pierādījumi tam, ka šī iestāde veiktu kādu pasūtījumu? Es nezinu – man tādas informācijas nav.”
Paldies, Lieljukša kungs.
***
Un pēdīgi, drūms, bet patiess atzinums šodien Dienas Biznesā no apdrošināšanas kompānijas BTA vadītāja par tipiskajiem “bembju” vadītājiem: “Šo apdrošinātāju murgu reizēm var redzēt degvielas uzpildes stacijās: treniņbiksēs, īsi skūtiem matiem, starp 18-25 gadiem, 10 līdz 15 gadu vecs BMW, ne mazāk kā četru litru motors, blakus meitene ar alus pudeli rokā, skaļa mūzika. Tā tas ir. Bet viņi ilgi nedzīvo, jo mašīna ātra, prātiņa maz, un koku Latvijā daudz. Žēl, ka reizēm koku vietā viņi ietriecas nevainīgu šoferu automašīnās.” Jā. Un vēl var piebilst, ka patvaļa politikā nav skatāma ārpus patvaļas sabiedrībā.
Jauku visiem dienu!