Raksts

Par “pozitīvismu” un Ķīnas eksportu


Datums:
12. decembris, 2007


Autori

Pēteris Timofejevs Henriksson


Ķīna un ASV vakar „apmainījusies ar laipnībām” sakarā ar amerikāņu mediju radīto uztraukumu par ķīniešu eksporta produkcijas kvalitātes standartiem un bīstamām ķimikālijām, īpaši tādās precēs kā zobupasta, suņu barība, rotaļlietas. Ķīnas „dzelzs lēdija” (patiesībā „tikai” premjera vietniece) Vū Jī izbārusi amerikāņu finansu ministru Henriju "Henku" Polsonu par it kā nepamatoto histēriju, kas esot bojājis Ķīnas valsts tēlu.

Attiecībā uz šo incidentu man ir divi komentāri:

Fascinējoša ir Ķīnas tirdzniecības diplomātijas ekspansīvā attīstība. Vēl pirms dažiem gadiem šādas sarunas ar ASV tik augstā līmenī nebūtu bijušas pat iedomājamas. Zīmīgi, ka ASV ir pieklusinājusi savu ierasto „mantru” par cilvēktiesību neievērošanu Ķīnā un rosīgi nododas pragmatisku tirdzniecības attiecību kaldināšanai. Tā ir klasiska ķīniešu „neiejaukšanās otras valsts iekšējās lietās” doktrīnas imitācija. Šķiet, ka šie signāli nozīmē, ka ASV sarunas ar Ķīnu ir vairāk vajadzīgas nekā Ķīnai. Tas nav nekāds brīnums, jo pēdējā gada laikā Ķīnas tirdzniecības bilancē ar ASV ir milzīgs pārpalikums, kamēr ASV tirdzniecības bilancei ar Ķīnu – milzīgs deficīts. Tanī pašā laikā ir pilnīgi pieļaujams scenārijs, ka Ķīna varētu paklausīt ASV padomam paaugstināt juanas kursu attiecībā pret dolāru, jo vakar Ķīnas varas iestādes ziņoja par strauju inflācijas lēcienu (6.9% novembrī). Tas savukārt nozīmētu, ka eksports tiks pamazām ierobežots, par ko liecina arī Ķīnas centrālās ekonomiskās koordinācijas ministrijas izteikumi par iespējamām eksporta kvotām nākamgad. Šķiet, ka globālās rūpes par ekonomikas pārkaršanu beidzot ir skārušas arī Tautas Republiku.
Nevilšus rodas asociācijas ar Latvijas politisko praksi. Visu cieņu Vū kundzei un viņas gluži pamatotajām rūpēm par savas valsts eksporta veicināšanu. Tomēr man nācās nedaudz pasmaidīt par šādu reakciju. Tā pat pārāk atgādina koalīcijas valdības un bijušās valsts prezidentes rūpes par Latvijas valsts tēlu. Visai bieži dzirdējām, ka tie, kuri runājot ļaunu (lasi: kritizējot) par savu valsti, neesot tai lojāli (zemteksts: ir valsts ienaidnieki). Principā lieliska taktika, lai apklusinātu kritiku un neko nemainītu savā vai valsts insitūciju darbībā, bet absolūti nožēlojama attieksme raugoties demokrātijas perspektīvā. Tomēr atšķirībā no mūsu valsts „pozitīvistiem” (pēdējais šīs kustības „izraktenis”, šķiet, ir premjera kandidāts Zalāns), pat autoritāras valsts pārstāvei ir skaidrs, ka, gražojoties par kritiķu nelaipnībām, problēmu neatrisināsi. Vū kundze vienojās tanī pašā dienā ar Polsona kungu, ka Ķīna ļaus amerikāņu ekspertu vienībām apmeklēt ķīniešu rūpnīcas, lai pārliecinātos par kvalitātes standartu ievērošanu. Pret to apmaiņā ķīnieši vieglāk doties tūrisma ceļojumos uz ASV, kas striktās vīzu politikas dēļ līdz šim bija gandrīz neiedomājami. Tie, kas Latvijā tik daudz un jūsmīgi runā par pragmatismu, lai pamācās no Vū kundzes uzvedības par to, kā risināt sarežģītas ekonomiskas (un politiskas) problēmas.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!