Raksts

Par politiku Amerikā


Datums:
01. septembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šorīt par politiku manā dzimtenē Amerikā. Tiem, kuri gadu gaitā ir sekojuši manām pārdomām par ASV, nebūs nekāds pārsteigums tas, ka es novembrī turēšu visus iespējamos īkšķus par Baraka Obamas un Džosefa Baidena ievēlēšanu attiecīgi prezidenta un viceprezidenta amatā. Man galvenais jautājums iekšpolitiskajā kontekstā ir par to, ka ASV prezidents ieceļ tiesnešus, tajā skaitā arī Augstākās tiesas tiesnešus, un tiesām Amerikā pieder pēdējais vārds visos jautājumos. Man, protams, interesanta ir ASV tiesu sistēmas attieksme pret viendzimuma partneru partnerattiecībām un laulībām, taču tiesas risina arī tādus jautājumus, kā aborti (pareizi Dienas korespondents Diņģelis viņdien to, ka Amerikā joprojām par abortiem tiek lauzti šķēpi, uztvēra ar lielu izbrīnu) un, ja kāds vēlas domāt arī par ārpolitisko kontekstu, par Buša valdības pastrādātajiem grēkiem Guantanamo līča lēģerī un citur.

No Latvijas viedokļa raugoties, būtiska būs nākamā ASV prezidenta spēja salabot mūsu valsts galvenā stratēģiskā partnera reputāciju pasaulē, jo tā nu ir joma, kurā pašreizējais Baltā nama iemītnieks ir pastrādājis vislielākos nedarbus. Taču neglaimosim sev pārāk daudz. Latvija Amerikas Savienoto Valstu izpratnē ir labs draugs, bet tomēr maziņš, maziņš, maziņš. Daudziem tik ļoti svarīgo bezvīzu jautājumu, piemēram, prezidents nerisinās, tas joprojām ir lielākoties tehniskas dabas jautājums. Tomēr plašākā kontekstā konstatēsim, ka Republikāņu partijas kandidāts Makkeins ir tas, kurš kādreiz labprāt dziedāja dziesmiņu par Irānas bombardēšanu. Latvijai ASV reputācija ir svarīga arī tādā nozīmē, ka atsevišķi amerikāņu politiķi ir agresivāki nekā citi, un Buša uzsāktajā “karā pret terorismu” agresivitāte var izsaukt agresivitāti. Diez vai islama teroristiem Latvijā ir kāds paredzēts mērķis, viņi tomēr vēlas rīkoties tur, kur ir garantēta vislielākā publicitāte. Bet tomēr. Arī ārpolitiski nenāktu nemaz par sliktu Ameriku un amerikāņus prezentēt daudz vairāk uz sadarbību vērstā kontekstā. It īpaši tagad, kad Krievijas impērija ir atjaunojusies visā imperialistiskajā “dižumā”, tām valstīm, kuras uztur demokrātiskās vērtības, ir jāturas kopā.

Kas attiecas uz Džona Makkeina izvēlēto kandidāti viceprezidenta amatam Sāru Peilinu — tā visvairāk demonstrē Republikāņu partijas vieglprātīgo attieksmi pret valsts pārvaldīšanu. Jā, tas ir inčīgs triks, konservatīvajiem republikāņiem izvēlēties sievieti. Taču šī ir sieviete, kuras pieredze izpildvarā saucas nepilni divi gadi gubernatores krēslā vienā no vismazāk apdzīvotajiem ASV štatiem, pirms tam viņa bija domes priekšsēdētāja ciematā ar tikai pāris tūkstošiem iedzīvotāju. Lieki teikt, ar ārpolitiku un drošības politiku šī dāma nav nekad nodarbojusies. Turklāt viņa ir arī ļoti konservatīva amerikāņu politikas nozīmē — nekādi aborti, pieci bērni, viņai patīk ņemt rokā šauteni un bliezt pa pūkainiem zvēriņiem, un dabas aizsardzība viņas Aļaskā ir mazāk svarīga par naftas urbšanu visur, kur vien tas ir iespējams. Ņemot vērā to, ka Džons Makkeins ir 72 gadus vecs, tā nudien ir vieglprātīga attieksme no republikāņu puses. Ļoti ceru, ka vēlētāji neuzķersies.

Pavisam skaidrs ir tas, ka novembrī Demokrātu partija atkal iegūs pārsvaru abās ASV Kongresa palātās, atklāts ir jautājums par to, vai Senātā izdosies iegūt 60 vietas un tātad bloķēt jebkāda veida obstrukcionisma izpausmes no republikāņu puses. Tas nozīmē, ka ievēlēšanas gadījumā Džons Makkeins nekādas īpaši radikālas republikāņu lietas (piemēram, vēl vairāk samazināt nodokļus pašiem bagātākajiem ASV iedzīvotājiem, kā to ir darījis Bušs jaunākais un mazākais) nevarēs izdarīt. Taču pēc katastrofālajiem Buša gadiem nemaz nenāktu par sliktu dot Demokrātu partijai iespēju pierādīt, ko tā var, ja tās rokās ir gan likumdošanas, gan arī izpildvara. Ja salaidīs lietas dēlī, tad pēc diviem un četriem gadiem amerikāņi varēs skatīties atkal. Taču Buša astoņi gadi tandēmā ar sešiem gadiem, kuros republikāņi kontrolēja abas Kongresa palātas, Amerikai ir bijuši traģiski. Laiks pārmaiņām, un nebūt ne pati svarīgākā pārmaiņa būs nodrošināt, ka pirmo reizi ASV vēsturē sieviete uzkāps tik augstu pa politiskās karjeras kāpnēm. Ja kas, tad trešajā augstākajā amatā jau tagad ir sieviete. Un nebūt ne republikāne.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!